Ja 109: Kuṇḍakapūvajātakavaṇṇanā

Yathanno puriso hotī ti idaṁ satthā sāvatthiyaṁ viharanto mahāduggataṁ ārabbha kathesi. Sāvatthiyañhi kadāci ekam-eva kulaṁ buddhappamukhassa bhikkhusaṅghassa dānaṁ deti, kadāci tīṇi cattāri ekato hutvā, kadāci gaṇabandhanena, kadāci vīthisabhāgena, kadāci sakalanagaraṁ chandakaṁ saṁharitvā. Tadā pana vīthibhattaṁ nāma ahosi. Atha manussā buddhappamukhassa bhikkhusaṅghassa yāguṁ datvā: “Khajjakaṁ āharathā” ti āhaṁsu. Tadā paneko paresaṁ bhatikārako duggatamanusso tassaṁ vīthiyaṁ vasamāno cintesi: “Ahaṁ yāguṁ dātuṁ na sakkhissāmi, khajjakaṁ pana dassāmī” ti saṇhasaṇhaṁ kuṇḍakaṁ vaḍḍhāpetvā udakena temetvā akkapaṇṇena veṭhetvā kukkuḷe pacitvā: “Idaṁ buddhassa dassāmī” ti taṁ ādāya gantvā satthu santike ṭhito: “Khajjakaṁ āharathā” ti ekasmiṁ vacane vuttamatte sabbapaṭhamaṁ gantvā taṁ pūvaṁ satthu patte patiṭṭhāpesi, satthā aññehi dīyamānaṁ khajjakaṁ aggahetvā tam-eva pūvakhajjakaṁ paribhuñji.

Tasmiṁ yeva pana khaṇe: “Sammāsambuddhena kira mahāduggatassa kuṇḍakakhajjakaṁ ajigucchitvā amataṁ viya paribhuttan”-ti sakalanagaraṁ ekakolāhalaṁ ahosi. Rājarājamahāmattādayo antamaso dovārike upādāya sabbeva sannipatitvā satthāraṁ vanditvā mahāduggataṁ upasaṅkamitvā: “Handa bho, sataṁ gahetvā, dve satāni gahetvā, pañca satāni gahetvā amhākaṁ pattiṁ dehī” ti vadiṁsu. So: “Satthāraṁ paṭipucchitvā jānissāmī” ti satthu santikaṁ gantvā tamatthaṁ ārocesi. Satthā: “Dhanaṁ gahetvā vā aggahetvā vā sabbasattānaṁ pattiṁ dehī” ti āha. So dhanaṁ gahetuṁ ārabhi. Manussā diguṇacatugguṇaaṭṭhaguṇādivasena dadantā nava hiraññakoṭiyo adaṁsu. Satthā anumodanaṁ katvā vihāraṁ gantvā bhikkhūhi vatte dassite sugatovādaṁ datvā gandhakuṭiṁ pāvisi. Rājā sāyanhasamaye mahāduggataṁ pakkosāpetvā seṭṭhiṭṭhānena pūjesi.

Bhikkhū dhammasabhāyaṁ kathaṁ samuṭṭhāpesuṁ: “Āvuso, satthā mahāduggatena dinnaṁ kuṇḍakapūvaṁ ajigucchanto amataṁ viya paribhuñji, mahāduggato pi bahudhanañca seṭṭhiṭṭhānañca {1.423} labhitvā mahāsampattiṁ patto” ti. Satthā āgantvā: “Kāya nuttha, bhikkhave, etarahi kathāya sannisinnā” ti pucchitvā: “Imāya nāmā” ti vutte: “Na, bhikkhave, idāneva mayā ajigucchantena tassa kuṇḍakapūvo paribhutto, pubbe pi rukkhadevatāya hutvā paribhutto yeva, tadā pi cesa maṁ nissāya seṭṭhiṭṭhānaṁ alatthevā” ti vatvā atītaṁ āhari.

Atīte bārāṇasiyaṁ brahmadatte rajjaṁ kārente bodhisatto ekasmiṁ ṭhāne eraṇḍarukkhe rukkhadevatā hutvā nibbatti. Tadā tasmiṁ gāmake manussā devatāmaṅgalikā honti. Athekasmiṁ chaṇe sampatte manussā attano attano rukkhadevatānaṁ balikammaṁ akaṁsu. Atheko duggatamanusso te manusse rukkhadevatā paṭijaggante disvā ekaṁ eraṇḍarukkhaṁ paṭijaggi. Te manussā attano attano devatānaṁ nānappakārāni mālāgandhavilepanādīni ceva khajjabhojjāni ca ādāya gacchiṁsu. So pana kuṇḍakapūvañceva uḷuṅkena ca udakaṁ ādāya gantvā eraṇḍarukkhassa avidūre ṭhatvā cintesi: “Devatā nāma dibbakhajjakāni khādanti, mayhaṁ devatā imaṁ kuṇḍakapūvaṁ na khādissati, kiṁ imaṁ akāraṇena nāsemi, aham-eva naṁ khādissāmī” ti tato va nivatti. Bodhisatto khandhaviṭape ṭhatvā: “Bho purisa, sace tvaṁ issaro bhaveyyāsi, mayhaṁ madhurakhajjakaṁ dadeyyāsi. Tvaṁ pana duggato, ahaṁ tava pūvaṁ na khāditvā aññaṁ kiṁ khādissāmi, mā me koṭṭhāsaṁ nāsehī” ti vatvā imaṁ gāthamāha.

1. Yathanno puriso hoti, tathannā tassa devatā,
Āharetaṁ kuṇḍapūvaṁ, mā me bhāgaṁ vināsayā ti.

Tattha yathanno ti yathārūpabhojano hoti. Tathannā ti tassa purisassa devatā pi tathārūpabhojanāva hoti. Āharetaṁ kuṇḍapūvan-ti etaṁ kuṇḍakena pakkapūvaṁ ānehi, mayhaṁ bhāgaṁ mā vināsehīti.

So nivattitvā bodhisattaṁ oloketvā balikammamakāsi. Bodhisatto tato ojaṁ paribhuñjitvā: “Purisa, tvaṁ kimatthaṁ maṁ paṭijaggasī” ti āha. “Duggatomhi, sāmi, taṁ nissāya duggatabhāvato muccitukāmatāya paṭijaggāmī” ti. “Bho purisa, mā {1.424} cintayi, tayā kataññussa katavedino pūjā katā, imaṁ eraṇḍaṁ parikkhipitvā nidhikumbhiyo gīvāya gīvaṁ āhaccaṭhitā. Tvaṁ rañño ācikkhitvā sakaṭehi dhanaṁ āharāpetvā rājaṅgaṇe rāsiṁ kārehi, rājā te tussitvā seṭṭhiṭṭhānaṁ dassatī” ti vatvā bodhisatto antaradhāyi. So tathā akāsi. Rājā pi tassa seṭṭhiṭṭhānaṁ adāsi. Iti so bodhisattaṁ nissāya mahāsampattiṁ patvā yathākammaṁ gato.

Satthā imaṁ dhammadesanaṁ āharitvā jātakaṁ samodhānesi: “tadā duggato etarahi duggatova, eraṇḍarukkhadevatā pana aham-eva ahosin”-ti.

Kuṇḍakapūvajātakavaṇṇanā navamā