Ja 110: Sabbasaṁhārakapañhajātakavaṇṇanā

Sabbasaṁhārako natthī ti ayaṁ sabbasaṁhārakapañho sabbākārena umaṅgajātake (Ja. 542) āvi bhavissatīti.

Ganthī ti ekā duggatitthī nānāvaṇṇehi suttehi ganthike bandhitvā kataṁ suttaganthitapiḷandhanaṁ gīvato mocetvā sāṭakassa upari ṭhapetvā nhāyituṁ paṇḍitena kāritapokkharaṇiṁ otari. Aparā taruṇitthī taṁ disvā lobhaṁ uppādetvā ukkhipitvā: “Amma, ativiya sobhanaṁ idaṁ kittakena te kataṁ, aham-pi attano evarūpaṁ {6.336} karissāmi, gīvāya piḷandhitvā pamāṇaṁ tāvassa upadhāremī” ti vatvā tāya ujucittatāya: “Upadhārehī” ti vutte gīvāya piḷandhitvā pakkāmi. Itarā taṁ disvā sīghaṁ uttaritvā sāṭakaṁ nivāsetvā upadhāvitvā: “Kahaṁ me piḷandhanaṁ gahetvā palāyissasī” ti sāṭake gaṇhi. Itarā: “Nāhaṁ tava santakaṁ gaṇhāmi, mama gīvāyam-eva piḷandhanan”-ti āha. Mahājano taṁ sutvā sannipati. Paṇḍito dārakehi saddhiṁ kīḷanto tāsaṁ kalahaṁ katvā sālādvārena gacchantīnaṁ saddaṁ sutvā: “Kiṁ saddo eso” ti pucchitvā ubhinnaṁ kalahakāraṇaṁ sutvā pakkosāpetvā ākāreneva coriñca acoriñca ñatvā pi tamatthaṁ pucchitvā: “Ahaṁ vo dhammena vinicchinissāmi, mama vinicchaye ṭhassathā” ti vatvā: “Āma, ṭhassāma, sāmī” ti vutte paṭhamaṁ coriṁ pucchi: “Tvaṁ imaṁ piḷandhanaṁ piḷandhantī kataragandhaṁ vilimpasī” ti? “Ahaṁ niccaṁ sabbasaṁhārakaṁ vilimpāmī” ti. Sabbasaṁhārako nāma sabbagandhehi yojetvā katagandho. Tato itaraṁ pucchi. Sā āha: “Kuto, sāmi, laddho duggatāya mayhaṁ sabbasaṁhārako, ahaṁ niccaṁ piyaṅgupupphagandham-eva vilimpāmī” ti. Paṇḍito udakapātiṁ āharāpetvā taṁ piḷandhanaṁ tattha pakkhipāpetvā gandhikaṁ pakkosāpetvā: “Etaṁ gandhaṁ upasiṅghitvā asukagandhabhāvaṁ jānāhī” ti āha. So upasiṅghanto piyaṅgupupphabhāvaṁ ñatvā imaṁ ekakanipāte gāthamāha.

35. Sabbasaṁhārako natthi, suddhaṁ kaṅgu pavāyati,
Alikaṁ bhāsatiyaṁ dhuttī, saccamāhu mahallikā ti.

Sabbasaṁhārakapañhajātakavaṇṇanā dasamā

Parosatavaggo ekādasamo

Tassuddānaṁ:

Parosatam-pi paṇṇikaṁ, verī ca mittavindakaṁ,
Dubbalañca udañcanī, sālittam-pi ca bāhiyaṁ,
Kuṇḍakapūvasabbasaṁhārakanti.