Ja 113: Siṅgālajātakavaṇṇanā

Saddahāsi siṅgālassā ti idaṁ satthā veḷuvane viharanto devadattaṁ ārabbha kathesi. Tasmiñhi samaye bhikkhū dhammasabhāyaṁ {1.425} sannipatitvā: “Āvuso, devadattena pañca bhikkhusatāni ādāya gayāsīsaṁ gantvā ‘yaṁ samaṇo gotamo karoti, na so dhammo. Yamahaṁ karomi, ayam-eva dhammo’ ti te bhikkhū attano laddhiṁ gāhāpetvā ṭhānappattaṁ musāvādaṁ katvā saṅghaṁ bhinditvā ekasīmāya dve uposathā katā” ti devadattassa aguṇakathaṁ kathentā nisīdiṁsu. Satthā āgantvā: “Kāya nuttha, bhikkhave, etarahi kathāya sannisinnā” ti pucchitvā: “Imāya nāmā” ti vutte: “Na, bhikkhave, devadatto idāneva musāvādī, pubbe pi musāvādīyevā” ti vatvā atītaṁ āhari.

Atīte bārāṇasiyaṁ brahmadatte rajjaṁ kārente bodhisatto susānavane rukkhadevatā hutvā nibbatti. Tadā bārāṇasiyaṁ nakkhattaṁ ghuṭṭhaṁ ahosi. Manussā: “Yakkhabalikammaṁ karomā” ti tesu tesu caccararacchādiṭṭhānesu macchamaṁsādīni vippakiritvā kapālakesu bahuṁ suraṁ ṭhapayiṁsu. Atheko siṅgālo aḍḍharattasamaye niddhamanena nagaraṁ pavisitvā macchamaṁsaṁ khāditvā suraṁ pivitvā punnāgagacchantaraṁ pavisitvā yāva aruṇuggamanā niddaṁ okkami. So pabujjhitvā ālokaṁ disvā: “Idāni nikkhamituṁ na sakkā” ti maggasamīpaṁ gantvā adissamāno nipajjitvā aññe manusse disvā pi kiñci avatvā ekaṁ brāhmaṇaṁ mukhadhovanatthāya gacchantaṁ disvā cintesi: “Brāhmaṇā nāma dhanalolā honti, imaṁ dhanena palobhetvā yathā maṁ upakacchakantare katvā uttarāsaṅgena paṭicchādetvā nagarā nīharati, tathā karissāmī” ti. So manussabhāsāya: “Brāhmaṇā” ti āha. So nivattitvā: “Ko maṁ pakkosatī” ti āha. “Ahaṁ, brāhmaṇā” ti. “Kiṁkāraṇā” ti. “Brāhmaṇa, mayhaṁ dve kahāpaṇasatāni atthi. Sace maṁ upakacchakantare katvā uttarāsaṅgena paṭicchādetvā yathā na koci passati, tathā nagarā nikkhāmetuṁ sakkosi, tuyhaṁ te kahāpaṇe dassāmī” ti. Brāhmaṇo dhanalobhena: “Sādhū” ti sampaṭicchitvā taṁ tathā katvā ādāya nagarā nikkhamitvā thokaṁ agamāsi. Atha naṁ siṅgālo pucchi: “Kataraṭṭhānaṁ, brāhmaṇā” ti? “Asukaṁ nāmā” ti. “Aññaṁ thokaṁ ṭhānaṁ gacchā” ti. Evaṁ punappunaṁ vadanto mahāsusānaṁ patvā: “Idha {1.426} maṁ otārehī” ti āha. Tattha naṁ otāresi. Atha siṅgālo: “Tena hi, brāhmaṇa, uttarisāṭakaṁ pattharā” ti āha. So dhanalobhena: “Sādhū” ti patthari. Atha naṁ: “Imaṁ rukkhamūlaṁ khaṇāhī” ti pathavikhaṇane yojetvā brāhmaṇassa uttarisāṭakaṁ abhiruyha catūsu kaṇṇesu ca majjhe cāti pañcasu ṭhānesu sarīranissandaṁ pātetvā makkhetvā ceva temetvā ca susānavanaṁ pāvisi. Bodhisatto rukkhaviṭape ṭhatvā imaṁ gāthamāha.

1. Saddahāsi siṅgālassa, surāpītassa brāhmaṇa,
Sippikānaṁ sataṁ natthi, kuto kaṁsasatā duve ti.

Tattha saddahāsī ti saddahasi, ayam-eva vā pāṭho, pattiyāyasī ti attho. Sippikānaṁ sataṁ natthī ti etassa hi sippikāsatam-pi natthi. Kuto kaṁsasatā duve ti dve kahāpaṇasatāni panassa kuto evā ti.

Bodhisatto imaṁ gāthaṁ vatvā: “Gaccha, brāhmaṇa, tava sāṭakaṁ dhovitvā nhāyitvā attano kammaṁ karohī” ti vatvā antaradhāyi. Brāhmaṇo tathā katvā: “Vañcito vatamhī” ti domanassappatto pakkāmi.

Satthā imaṁ dhammadesanaṁ āharitvā jātakaṁ samodhānesi: “tadā siṅgālo devadatto ahosi, rukkhadevatā pana aham-eva ahosin”-ti.

Siṅgālajātakavaṇṇanā tatiyā