Ja 114: Mitacintījātakavaṇṇanā

Bahucintī appacintī ti idaṁ satthā jetavane viharanto dve mahallakatthere ārabbha kathesi. Te kira janapade ekasmiṁ araññāvāse vassaṁ vasitvā: “Satthu dassanatthāya gacchissāmā” ti pātheyyaṁ sajjetvā: “Ajja gacchāma, sve gacchāmā” ti māsaṁ atikkāmetvā puna pātheyyaṁ sajjetvā tatheva māsaṁ, puna māsanti evaṁ attano kusītabhāvena ceva nivāsaṭṭhāne ca apekkhāya tayo māse atikkāmetvā tato nikkhamma jetavanaṁ gantvā sabhāgaṭṭhāne pattacīvaraṁ paṭisāmetvā satthāraṁ passiṁsu. Atha ne bhikkhū pucchiṁsu: “Ciraṁ vo, āvuso, buddhupaṭṭhānaṁ akarontānaṁ, kasmā evaṁ cirāyitthā” ti? Te tamatthaṁ ārocesuṁ. Atha nesaṁ so ālasiyakusītabhāvo {1.427} bhikkhusaṅghe pākaṭo jāto. Dhammasabhāyam-pi tesaṁ bhikkhūnam-eva ālasiyabhāvaṁ nissāya kathaṁ samuṭṭhāpesuṁ. Satthā āgantvā: “Kāya nuttha, bhikkhave, etarahi kathāya sannisinnā” ti pucchitvā: “Imāya nāmā” ti vutte te pakkosāpetvā: “Saccaṁ kira tumhe, bhikkhave, alasā kusītā” ti pucchitvā: “Saccaṁ, bhante” ti vutte: “Na, bhikkhave, idānevete alasā, pubbe pi alasā ceva nivāsaṭṭhāne ca sālayā sāpekkhā” ti vatvā atītaṁ āhari.

Atīte bārāṇasiyaṁ brahmadatte rajjaṁ kārente bārāṇasinadiyaṁ tayo macchā ahesuṁ, bahucintī, appacintī, mitacintīti tesaṁ nāmāni. Te araññato manussapathaṁ āgamiṁsu. Tattha mitacintī itare dve evamāha: “Ayaṁ manussapatho nāma sāsaṅko sappaṭibhayo, kevaṭṭā nānappakārāni jālakuminādīni khipitvā macche gaṇhanti, mayaṁ araññam-eva gacchāmā” ti. Itare dve janā alasatāya ceva āmisagiddhatāya ca: “Ajja gacchāma, sve gacchāmā” ti tayo māse atikkāmesuṁ. Atha kevaṭṭā nadiyaṁ jālaṁ khipiṁsu. Bahucintī ca appacintī ca gocaraṁ gaṇhantā purato gacchanti. Te attano andhabālatāya jālagandhaṁ asallakkhetvā jālakucchim-eva pavisiṁsu. Mitacintī pacchato āgacchanto jālagandhaṁ sallakkhetvā tesañca jālakucchiṁ paviṭṭhabhāvaṁ ñatvā: “Imesaṁ kusītānaṁ andhabālānaṁ jīvitadānaṁ dassāmī” ti cintetvā bahipassena jālakucchiṭṭhānaṁ gantvā jālakucchiṁ phāletvā nikkhantasadiso hutvā udakaṁ āluḷento jālassa purato patitvā puna jālakucchiṁ pavisitvā pacchimabhāgena phāletvā nikkhantasadiso udakaṁ āluḷento pacchimabhāge pati. Kevaṭṭā: “Macchā jālaṁ phāletvā gatā” ti maññamānā jālakoṭiyaṁ gahetvā ukkhipiṁsu. Te dve pi macchā jālato muccitvā udake patiṁsu. Iti tehi mitacintiṁ nissāya jīvitaṁ laddhaṁ.

Satthā imaṁ atītaṁ āharitvā abhisambuddho hutvā imaṁ gāthamāha.

1. Bahucintī {1.428} appacintī, ubho jāle abajjhare,
Mitacintī pamocesi, ubho tattha samāgatā ti.

Tattha bahucintī ti bahucintanatāya vitakkabahulatāya evaṁladdhanāmo. Itaresu pi dvīsu ayam-eva nayo. Ubho tattha samāgatā ti mitacintiṁ nissāya laddhajīvitā tattha udake puna ubho pi janā mitacintinā saddhiṁ samāgatā ti attho.

Evaṁ satthā imaṁ dhammadesanaṁ āharitvā saccāni pakāsetvā jātakaṁ samodhānesi, saccapariyosāne mahallakā bhikkhū sotāpattiphale patiṭṭhahiṁsu. Tadā bahucintī ca appacintī ca ime dve ahesuṁ, mitacintī pana aham-eva ahosinti.

Mitacintījātakavaṇṇanā catutthā