Ja 115: Anusāsikajātakavaṇṇanā

Yāyaññe manusāsatī ti idaṁ satthā jetavane viharanto ekaṁ anusāsikaṁ bhikkhuniṁ ārabbha kathesi. Sā kira sāvatthivāsinī ekā kuladhītā pabbajitvā upasampannakālato paṭṭhāya samaṇadhamme ananuyuttā āmisagiddhā hutvā yattha aññā bhikkhuniyo na gacchanti, tādise nagarassa ekadese piṇḍāya carati. Athassā manussā paṇītapiṇḍapātaṁ denti. Sā rasataṇhāya bajjhitvā: “Sace imasmiṁ padese aññā pi bhikkhuniyo piṇḍāya carissanti, mayhaṁ lābho parihāyissati. Yathā etaṁ padesaṁ aññā nāgacchanti, evaṁ mayā kātuṁ vaṭṭatī” ti cintetvā bhikkhunūpassayaṁ gantvā: “Ayye, asukaṭṭhāne caṇḍo hatthī, caṇḍo asso, caṇḍo meṇḍo, caṇḍo kukkuro carati, saparissayaṭṭhānaṁ, mā tattha piṇḍāya caritthā” ti bhikkhuniyo anusāsati. Tassā vacanaṁ sutvā ekā bhikkhunī pi taṁ padesaṁ gīvaṁ parivattetvā na olokesi. Tassā ekasmiṁ divase tasmiṁ padese piṇḍāya carantiyā vegenekaṁ gehaṁ pavisantiyā caṇḍo meṇḍako paharitvā ūruṭṭhikaṁ bhindi. Manussā vegena upadhāvitvā dvidhā bhinnaṁ ūruṭṭhikaṁ ekato bandhitvā taṁ bhikkhuniṁ mañcenādāya bhikkhunūpassayaṁ nayiṁsu. Bhikkhuniyo: “Ayaṁ aññā bhikkhuniyo anusāsitvā sayaṁ tasmiṁ padese carantī ūruṭṭhikaṁ bhindāpetvā āgatā” ti parihāsaṁ akaṁsu. Tam-pi tāya katakāraṇaṁ na cirasseva bhikkhusaṅghe pākaṭaṁ ahosi.

Athekadivasaṁ dhammasabhāyaṁ bhikkhū {1.429} “āvuso, asukā anusāsikā bhikkhunī aññaṁ anusāsitvā sayaṁ tasmiṁ padese caramānā caṇḍena meṇḍakena ūruṁ bhindāpesī” ti tassā aguṇakathaṁ kathesuṁ. Satthā āgantvā: “Kāya nuttha, bhikkhave, etarahi kathāya sannisinnā” ti pucchitvā: “Imāya nāmā” ti vutte: “Na, bhikkhave, idāneva, pubbepesā aññe anusāsati yeva, sayaṁ pana na vattati, niccakālaṁ dukkham-eva anubhotī” ti vatvā atītaṁ āhari.

Atīte bārāṇasiyaṁ brahmadatte rajjaṁ kārente bodhisatto araññe sakuṇayoniyaṁ nibbattitvā vayappatto sakuṇajeṭṭhako hutvā anekasakuṇasahassaparivāro himavantaṁ pāvisi. Tassa tattha vasanakāle ekā caṇḍasakuṇikā mahāvattanimaggaṁ gantvā gocaraṁ gaṇhāti. Sā tattha sakaṭehi patitāni vīhimuggabījādīni labhitvā: “Yathā idāni imaṁ padesaṁ aññe sakuṇā nāgacchanti, tathā karissāmī” ti cintetvā sakuṇasaṅghassa ovādaṁ deti: “Vattanimahāmaggo nāma sappaṭibhayo, hatthiassādayo ceva caṇḍagoṇayuttayānādīni ca sañcaranti, sahasā uppatitum-pi na sakkā hoti, na tattha gantabban”-ti. Sakuṇasaṅgho tassā: “Anusāsikā”teva nāmaṁ akāsi.

Sā ekadivasaṁ vattanimahāmagge carantī atimahāvegena āgacchantassa yānassa saddaṁ sutvā nivattitvā oloketvā: “Dūre tāvā” ti carati yeva. Atha naṁ yānaṁ vātavegena sīgham-eva sampāpuṇi, sā uṭṭhātuṁ nāsakkhi, cakkena dvidhā chinditvā gatā. Sakuṇajeṭṭhako sakuṇe samānento taṁ adisvā: “Anusāsikā na dissati, upadhāretha nan”-ti āha. Sakuṇā upadhārentā taṁ mahāmagge dvidhā chinnaṁ disvā sakuṇajeṭṭhakassa ārocesuṁ. Sakuṇajeṭṭhako: “Sā aññā sakuṇikā vāretvā sayaṁ tattha caramānā dvidhā chinnā” ti vatvā imaṁ gāthamāha.

1. Yāyaññe manusāsati, sayaṁ loluppacārinī,
Sāyaṁ vipakkhikā seti, hatā cakkena sāsikā ti.

Tattha {1.430} yāyaññe manusāsatī ti yakāro padasandhikaro, yā aññe anusāsatī ti attho. Sayaṁ loluppacārinī ti attanā loluppacārinī samānā. Sāyaṁ vipakkhikā setī ti sā esā vihatapakkhā hutvā mahāmagge sayati. Hatā cakkena sāsikā ti yānacakkena hatā sāsikā sakuṇikāti.

Satthā imaṁ dhammadesanaṁ āharitvā jātakaṁ samodhānesi: “tadā anusāsikā sakuṇikā ayaṁ anusāsikā bhikkhunī ahosi, sakuṇajeṭṭhako pana aham-eva ahosin”-ti.

Anusāsikajātakavaṇṇanā pañcamā