Ja 116: Dubbacajātakavaṇṇanā

Atikaramakarācariyā ti idaṁ satthā jetavane viharanto ekaṁ dubbacabhikkhuṁ ārabbha kathesi. Tassa vatthu navakanipāte gijjhajātake (Ja. 427) āvi bhavissati.

Idaṁ satthā jetavane viharanto ekaṁ dubbacabhikkhuṁ ārabbha kathesi. So kira eko kulaputto niyyānikasāsane pabbajitvā pi atthakāmehi ācariyupajjhāyehi ceva sabrahmacārīhi ca: “Evaṁ te abhikkamitabbaṁ, evaṁ paṭikkamitabbaṁ, evaṁ ālokitabbaṁ, evaṁ vilokitabbaṁ, evaṁ samiñjitabbaṁ, evaṁ pasāritabbaṁ, evaṁ nivāsetabbaṁ, evaṁ pārupitabbaṁ, evaṁ patto gahetabbo, yāpanamattaṁ bhattaṁ gahetvā paccavekkhitvāva paribhuñjitabbaṁ, indriyesu guttadvārena bhojane mattaññunā jāgariyamanuyuttena bhavitabbaṁ, idaṁ āgantukavattaṁ nāma jānitabbaṁ, idaṁ gamikavattaṁ nāma, imāni cuddasa khandhakavattāni, asīti mahāvattāni. Tattha te sammā vattitabbaṁ, ime terasa dhutaṅgaguṇā nāma, ete samādāya vattitabban”-ti ovadiyamāno dubbaco ahosi akkhamo appadakkhiṇaggāhī anusāsaniṁ. “Ahaṁ tumhe na vadāmi, tumhe pana maṁ kasmā vadatha, aham-eva attano atthaṁ vā anatthaṁ vā jānissāmī” ti attānaṁ avacanīyaṁ akāsi. Athassa dubbacabhāvaṁ ñatvā bhikkhū dhammasabhāyaṁ aguṇakathaṁ kathentā nisīdiṁsu. Satthā āgantvā: “Kāya nuttha, bhikkhave, etarahi kathāya sannisinnā” ti pucchitvā: “Imāya nāmā” ti vutte taṁ bhikkhuṁ pakkosāpetvā: “Saccaṁ kira tvaṁ bhikkhu dubbacosī” ti pucchitvā: “Saccan”-ti vutte.

Satthā pana taṁ bhikkhuṁ āmantetvā: “Bhikkhu na tvaṁ idāneva dubbaco, pubbe pi dubbaco yeva. Dubbacabhāveneva paṇḍitānaṁ ovādaṁ akaronto sattippahārena jīvitakkhayaṁ pattosī” ti vatvā atītaṁ āhari.

Atīte bārāṇasiyaṁ brahmadatte rajjaṁ kārente bodhisatto laṅghanaṭakayoniyaṁ paṭisandhiṁ gahetvā vayappatto paññavā upāyakusalo ahosi. So ekassa laṅghanakassa santike sattilaṅghanasippaṁ sikkhitvā ācariyena saddhiṁ sippaṁ dassento vicarati. Ācariyo panassa catunnaṁ yeva sattīnaṁ laṅghanasippaṁ jānāti, na pañcannaṁ. So ekadivasaṁ ekasmiṁ gāmake sippaṁ dassento surāmadamatto: “Pañca sattiyo laṅghissāmī” ti paṭipāṭiyā ṭhapesi. Atha naṁ bodhisatto āha: “Ācariya, tvaṁ pañcasattilaṅghanasippaṁ na jānāsi, ekaṁ sattiṁ hara. Sace laṅghissasi, pañcamāya sattiyā viddho marissasī” ti. So suṭṭhu mattatāya: “Tvañhi mayhaṁ pamāṇaṁ na jānāsī” ti tassa vacanaṁ anādiyitvā catasso laṅghitvā pañcamāya sattiyā daṇḍake madhukapupphaṁ viya āvuto paridevamāno nipajji. Atha naṁ bodhisatto: “Paṇḍitānaṁ vacanaṁ akatvā imaṁ byasanaṁ pattosī” ti imaṁ gāthamāha.

1. Atikaramakarācariya {1.431}, mayhampetaṁ na ruccati,
Catutthe laṅghayitvāna, pañcamāyasi āvuto ti.

Tattha atikaramakarācariyā ti ācariya ajja tvaṁ atikaraṁ akari, attano karaṇato atirekaṁ karaṇaṁ akarī ti attho. Mayhampetaṁ na ruccatī ti mayhaṁ antevāsikassa pi samānassa etaṁ tava karaṇaṁ na ruccati, tena te ahaṁ paṭhamam-eva kathesinti dīpeti. Catutthe laṅghayitvānā ti catutthe sattithale apatitvā attānaṁ laṅghayitvā. Pañcamāyasi āvuto ti paṇḍitānaṁ vacanaṁ aggaṇhanto idāni pañcamāya sattiyā āvutosīti. Idaṁ vatvā ācariyaṁ sattito apanetvā kattabbayuttakaṁ akāsi.

Satthā imaṁ atītaṁ āharitvā jātakaṁ samodhānesi: “tadā ācariyo ayaṁ dubbaco ahosi, antevāsiko pana aham-eva ahosin”-ti.

Dubbacajātakavaṇṇanā chaṭṭhā