Ja 120: Bandhanamokkhajātakavaṇṇanā

Abaddhā {1.437} tattha bajjhantī ti idaṁ satthā jetavane viharanto ciñcamāṇavikaṁ ārabbha kathesi. Tassā vatthu dvādasakanipāte mahāpadumajātake (Ja. 427) āvi bhavissati.

Paṭhamabodhiyañhi dasabalassa puthubhūtesu sāvakesu aparimāṇesu devamanussesu ariyabhūmiṁ okkantesu patthaṭesu guṇasamudayesu mahālābhasakkāro udapādi. Titthiyā sūriyuggamane khajjopanakasadisā ahesuṁ hatalābhasakkārā. Te antaravīthiyaṁ ṭhatvā: “Kiṁ samaṇo gotamo va buddho, mayam-pi buddhā, kiṁ tasseva dinnaṁ mahapphalaṁ, amhākam-pi dinnaṁ mahapphalam-eva, amhākam-pi detha karothā” ti evaṁ manusse viññāpentā pi lābhasakkāraṁ alabhantā raho sannipatitvā: “Kena nu kho upāyena samaṇassa gotamassa manussānaṁ antare avaṇṇaṁ uppādetvā lābhasakkāraṁ nāseyyāmā” ti mantayiṁsu. Tadā sāvatthiyaṁ ciñcamāṇavikā nāmekā paribbājikā uttamarūpadharā sobhaggappattā devaccharā viya. Tassā sarīrato rasmiyo niccharanti. Atheko kharamantī evamāha: “ciñcamāṇavikaṁ paṭicca samaṇassa gotamassa avaṇṇaṁ uppādetvā lābhasakkāraṁ nāsessāmā” ti. Te: “Attheso upāyo” ti sampaṭicchiṁsu. Atha sā titthiyārāmaṁ gantvā vanditvā aṭṭhāsi, titthiyā tāya saddhiṁ na kathesuṁ. Sā: “Ko nu kho me doso” ti yāvatatiyaṁ: “Vandāmi ayyā” ti vatvā: “Ayyā, ko nu kho me doso, kiṁ mayā saddhiṁ na kathethā” ti āha. “Bhagini, samaṇaṁ gotamaṁ amhe viheṭhentaṁ hatalābhasakkāre katvā vicarantaṁ na jānāsī” ti. “Nāhaṁ jānāmi ayyā, mayā kiṁ panettha kattabbanti. Sace tvaṁ bhagini, amhākaṁ sukhamicchasi, attānaṁ paṭicca samaṇasssa gotamassa avaṇṇaṁ uppādetvā lābhasakkāraṁ nāsehī” ti.

Sā: “Sādhu ayyā, mayhameveso bhāro, mā cintayitthā” ti vatvā pakkamitvā itthimāyāsu kusalatāya tato paṭṭhāya sāvatthivāsīnaṁ dhammakathaṁ sutvā jetavanā nikkhamanasamaye indagopakavaṇṇaṁ paṭaṁ pārupitvā gandhamālādihatthā jetavanābhimukhī {4.188} gacchantī: “Imāya velāya kuhiṁ gacchasī” ti vutte: “Kiṁ tumhākaṁ mama gamanaṭṭhānenā” ti vatvā jetavanasamīpe titthiyārāme vasitvā pātova: “Aggavandanaṁ vandissāmā” ti nagarā nikkhamante upāsakajane jetavane vutthā viya hutvā nagaraṁ pavisati. “Kuhiṁ vutthāsī” ti vutte: “Kiṁ tumhākaṁ mama vutthaṭṭhānenā” ti vatvā māsaḍḍhamāsaccayena pucchiyamānā: “Jetavane samaṇena gotamena saddhiṁ ekagandhakuṭiyā vutthāmhī” ti āha. Puthujjanānaṁ: “Saccaṁ nu kho etaṁ, no” ti kaṅkhaṁ uppādetvā temāsacatumāsaccayena pilotikāhi udaraṁ veṭhetvā gabbhinivaṇṇaṁ dassetvā upari rattapaṭaṁ pārupitvā: “Samaṇaṁ gotamaṁ paṭicca gabbho me laddho” ti andhabāle gāhāpetvā aṭṭhanavamāsaccayena udare dārumaṇḍalikaṁ bandhitvā upari rattapaṭaṁ pārupitvā hatthapādapiṭṭhiyo gohanukena koṭṭāpetvā ussade dassetvā kilantindriyā hutvā sāyanhasamaye tathāgate alaṅkatadhammāsane nisīditvā dhammaṁ desente dhammasabhaṁ gantvā tathāgatassa purato ṭhatvā: “Mahāsamaṇa, mahājanassa tāva dhammaṁ desesi, madhuro te saddo, suphusitaṁ dantāvaraṇaṁ, ahaṁ pana taṁ paṭicca gabbhaṁ labhitvā paripuṇṇagabbhā jātā, neva me sūtigharaṁ jānāsi, na sappitelādīni, sayaṁ akaronto upaṭṭhākānam-pi aññataraṁ kosalarājānaṁ vā anāthapiṇḍikaṁ vā visākhaṁ upāsikaṁ vā: “Imissā ciñcamāṇavikāya kattabbayuttaṁ karohī’ ti na vadasi, abhiramituṁ yeva jānāsi, gabbhaparihāraṁ na jānāsī” ti gūthapiṇḍaṁ gahetvā candamaṇḍalaṁ dūsetuṁ vāyamantī viya parisamajjhe tathāgataṁ akkosi. Tathāgato dhammakathaṁ ṭhapetvā sīho viya abhinadanto: “Bhagini, tayā kathitassa tathabhāvaṁ vā atathabhāvaṁ vā ahañceva tvañca jānāmā” ti āha. Āma, samaṇa, tayā ca mayā ca ñātabhāvenetaṁ jātanti.

Tasmiṁ khaṇe sakkassa bhavanaṁ uṇhākāraṁ dassesi. So āvajjamāno: “Ciñcamāṇavikā tathāgataṁ abhūtena akkosatī” ti ñatvā: “Imaṁ vatthuṁ sodhessāmī” ti catūhi devaputtehi saddhiṁ āgami. Devaputtā mūsikapotakā hutvā dārumaṇḍalikassa {4.189} bandhanarajjuke ekappahāreneva chindiṁsu, pārutapaṭaṁ vāto ukkhi pi, dārumaṇḍalikaṁ patamānaṁ tassā pādapiṭṭhiyaṁ pati, ubho aggapādā chijjiṁsu. Manussā uṭṭhāya: “Kāḷakaṇṇi, sammāsambuddhaṁ akkosasī” ti sīse kheḷaṁ pātetvā leḍḍudaṇḍādihatthā jetavanā nīhariṁsu. Athassā tathāgatassa cakkhupathaṁ atikkantakāle mahāpathavī bhijjitvā vivaramadāsi, avīcito aggijālā uṭṭhahi. Sā kuladattiyaṁ kambalaṁ pārupamānā viya gantvā avīcimhi nibbatti. Aññatitthiyānaṁ lābhasakkāro parihāyi, dasabalassa bhiyyosomattāya vaḍḍhi. Punadivase dhammasabhāyaṁ kathaṁ samuṭṭhāpesuṁ: “Āvuso, ciñcamāṇavikā evaṁ uḷāraguṇaṁ aggadakkhiṇeyyaṁ sammāsambuddhaṁ abhūtena akkositvā mahāvināsaṁ pattā” ti. Satthā āgantvā: “Kāya nuttha, bhikkhave, etarahi kathāya sannisinnā” ti pucchitvā: “Imāya nāmā” ti vutte:

Tadā pana satthā: “Na, bhikkhave, ciñcamāṇavikā idāneva maṁ abhūtena abbhācikkhati, pubbe pi abbhācikkhiyevā” ti vatvā atītaṁ āhari.

Atīte bārāṇasiyaṁ brahmadatte rajjaṁ kārente bodhisatto purohitassa gehe nibbattitvā vayappatto pitu accayena tasseva purohito ahosi. Tena aggamahesiyā varo dinno hoti: “Bhadde, yaṁ icchasi, taṁ vadeyyāsī” ti. Sā evamāha: “Na mayhaṁ añño varo nāma dullabho, ito pana te paṭṭhāya aññā itthī kilesavasena na oloketabbā” ti. So paṭikkhipitvā punappunaṁ nippīḷiyamāno tassā vacanaṁ atikkamituṁ asakkonto sampaṭicchitvā tato paṭṭhāya soḷasasu nāṭakitthisahassesu kilesavasena ekitthim-pi na olokesi.

Athassa paccanto kup pi, paccante ṭhitā yodhā corehi saddhiṁ dve tayo saṅgāme katvā: “Ito uttari mayaṁ na sakkomā” ti rañño paṇṇaṁ pesesuṁ. Rājā tattha gantukāmo balakāyaṁ saṁharitvā taṁ pakkosāpetvā: “Bhadde, ahaṁ paccantaṁ gacchāmi, tattha nānappakārāni yuddhāni honti, jayaparājayo pi anibaddho, tādisesu ṭhānesu mātugāmo dupparihāro, tvaṁ idheva nivattāhī” ti āha. Sā: “Na sakkā, deva, mayā nivattitun”-ti punappunaṁ raññā paṭikkhittā āha: “Tena hi ekekaṁ yojanaṁ gantvā mayhaṁ sukhadukkhajānanatthaṁ ekekaṁ manussaṁ peseyyāthā” ti. Rājā: “Sādhū” ti sampaṭicchitvā bodhisattaṁ nagare ṭhapetvā mahantena balakāyena nikkhamitvā gacchanto yojane yojane ekekaṁ purisaṁ: “Amhākaṁ ārogyaṁ ārocetvā deviyā sukhadukkhaṁ jānitvā āgacchā” ti pesesi. Sā āgatāgataṁ purisaṁ: “Rājā kimatthaṁ taṁ pesetī” ti pucchitvā: “Tumhākaṁ sukhadukkhajānanatthāyā” ti vutte: “Tena hi ehī” ti tena saddhiṁ asaddhammaṁ paṭisevati. Rājā dvattiṁsayojanamaggaṁ gacchanto dvattiṁsa jane pesesi, sā {1.438} sabbehi pi tehi saddhiṁ tatheva akāsi.

Rājā paccantaṁ vūpasametvā janapadaṁ samassāsetvā puna āgacchanto pi tatheva dvattiṁsa jane pesesi, sā tehi pi saddhiṁ tatheva vippaṭipajji yeva. Rājā āgantvā jayakkhandhāvāraṭṭhāne ṭhatvā: “Nagaraṁ paṭijaggāpetū” ti bodhisattassa paṇṇaṁ pesesi. Bodhisatto sakalanagaraṁ paṭijaggāpetvā rājanivesanaṁ paṭijaggāpento deviyā vasanaṭṭhānaṁ agamāsi. Sā bodhisattassa rūpasobhaggappattaṁ kāyaṁ disvā saṇṭhātuṁ asakkontī: “Ehi, brāhmaṇa, sayanaṁ abhiruhā” ti āha. Bodhisatto: “Mā evaṁ avaca, rājā pi garu, akusalam-pi bhāyāmi, na sakkā mayā evaṁ kātun”-ti āha. “Catusaṭṭhiyā pādamūlikānaṁ neva rājā garu, na akusalaṁ bhāyanti. Taveva rājā garu, tvaṁ yeva ca akusalaṁ bhāyasī” ti. “Āma, devi, sace tesam-pi evaṁ bhaveyya, na evarūpaṁ kareyyuṁ”. “Ahaṁ pana jānamāno evarūpaṁ sāhasiyakammaṁ na karissāmī” ti. “Kiṁ bahuṁ vippalapasi, sace me vacanaṁ na karosi, sīsaṁ te chindāpessāmī” ti. “Tiṭṭhatu tāva ekasmiṁ attabhāve sīsaṁ, attabhāvasahasse pi sīse chijjante na sakkā mayā evarūpaṁ kātun”-ti. Sā: “Hotu, jānissāmī” ti bodhisattaṁ tajjetvā attano gabbhaṁ pavisitvā sarīre nakhavaḷañjaṁ dassetvā telena gattāni abbhañjitvā kiliṭṭhavatthaṁ nivāsetvā gilānālayaṁ katvā dāsiyo āṇāpesi ‘raññā kahaṁ devī’ ti vutte ‘gilānā’ ti katheyyāthā” ti.

Bodhisatto pi rañño paṭipathaṁ agamāsi. Rājā nagaraṁ padakkhiṇaṁ katvā pāsādaṁ āruyha deviṁ apassanto: “Kahaṁ, devī” ti pucchi. “Gilānā, devā” ti. So pi sirigabbhaṁ pavisitvā tassā piṭṭhiṁ parimajjanto: “Kiṁ te, bhadde, aphāsukan”-ti pucchi. Sā tuṇhī ahosi. Tatiyavāre rājānaṁ oloketvā: “Tvam pi, mahārāja, jīvasi nāma, mādisā pi itthiyo sassāmikā yeva nāmā” ti āha. “Kiṁ etaṁ, bhadde” ti? Tumhehi nagaraṁ rakkhanatthāya ṭhapito purohito: “Tumhākaṁ nivesanaṁ paṭijaggāmī” ti idhāgantvā attano vacanaṁ akarontiṁ {1.439} maṁ paharitvā attano manaṁ pūretvā gatoti. Rājā aggimhi pakkhittaloṇasakkharā viya kodhena taṭataṭāyanto sirigabbhā nikkhamitvā dovārikapādamūlikādayo pakkosāpetvā: “Gacchatha, bhaṇe, purohitaṁ pacchābāhaṁ bandhitvā vajjhabhāvappattaṁ katvā nagarā nīharitvā āghātanaṁ netvā sīsamassa chindathā” ti āha. Te vegena gantvā taṁ pacchābāhaṁ bandhitvā vajjhabheriṁ carāpesuṁ.

Bodhisatto cintesi: “addhā tāya duṭṭhadeviyā rājā puretaram-eva paribhinno, ajja dānāhaṁ attano baleneva attānaṁ mocessāmī” ti. So te purise āha: “Bho, tumhe maṁ mārentā rañño dassetvāva mārethā” ti. “Kiṁkāraṇā” ti? “Ahaṁ rājakammiko, bahu me kammaṁ kataṁ, bahūni mahānidhiṭṭhānāni jānāmi, rājakuṭumbaṁ mayā vicāritaṁ. Sace maṁ rañño na dassessatha, bahudhanaṁ nassissati, mayā rañño sāpateyye ācikkhite pacchā kātabbaṁ karothā” ti. Te taṁ rañño dassayiṁsu. Rājā taṁ disvāva: “Kasmā bho, brāhmaṇa, mayi lajjaṁ na akāsi, kasmā te evarūpaṁ pāpakammaṁ katan”-ti āha. “Mahārāja, ahaṁ sotthiyakule jāto, mayā kunthakipillikamatto pi pāṇātipāto na katapubbo, tiṇasalākamattam-pi adinnaṁ nādinnapubbaṁ, lobhavasena paresaṁ itthī akkhīni ummīletvā pi na olokitapubbā, hassavasenā pi musā na bhāsitapubbā, kusaggenā pi majjaṁ na pītapubbaṁ, ahaṁ tumhesu niraparādho. Sā pana bālā lobhavasena maṁ hatthe gahetvā mayā paṭikkhittā maṁ tajjetvā attanā kataṁ pāpaṁ uttānaṁ katvā mama ācikkhitvā antogabbhaṁ paviṭṭhā. Ahaṁ niraparādho, paṇṇaṁ gahetvā pana āgatā catusaṭṭhi janā sāparādhā, te pakkosāpetvā: “Tāya vo vacanaṁ kataṁ, na katan”-ti puccha, devā ti. Rājā te catusaṭṭhi jane bandhāpetvā deviṁ pakkosāpetvā: “Tayā etehi saddhiṁ pāpaṁ kataṁ, na katan”-ti pucchi. “Kataṁ, devā” ti vutte te pacchābāhaṁ bandhāpetvā: “Imesaṁ catusaṭṭhijanānaṁ sīsāni chindathā” ti āṇāpesi.

Atha naṁ {1.440} bodhisatto āha: “natthi, mahārāja, etesaṁ doso, devī attano ruciṁ kārāpesi. Niraparādhā ete, tasmā nesaṁ khamatha. Tassā pi doso natthi, itthiyo nāma methunadhammena atittā. Jātisabhāvo hi esa. Etāsaṁ khamitabbayuttam-eva hoti. Tasmā etissā pi khamathā” ti nānappakārena rājānaṁ saññāpetvā te catusaṭṭhi pi jane tañca bālaṁ mocāpetvā sabbesaṁ yathāsakāni ṭhānāni dāpesi. Evaṁ te sabbe mocetvā sakaṭṭhāne patiṭṭhāpetvā bodhisatto rājānaṁ upasaṅkamitvā: “Mahārāja, andhabālānaṁ nāma avatthukena vacanena abandhitabbayuttakā pi paṇḍitā pacchābāhaṁ baddhā, paṇḍitānaṁ kāraṇayuttena vacanena pacchābāhaṁ baddhā pi muttā. Evaṁ bālā nāma abandhitabbayuttake pi bandhāpenti, paṇḍitā baddhe pi mocentī” ti vatvā imaṁ gāthamāha.

1. Abaddhā tattha bajjhanti, yattha bālā pabhāsare,
Baddhā pi tattha muccanti, yattha dhīrā pabhāsare ti.

Tattha abaddhā ti abandhitabbayuttā. Pabhāsare ti pabhāsanti vadanti kathenti.

Evaṁ mahāsatto imāya gāthāya rañño dhammaṁ desetvā: “Mayā imaṁ dukkhaṁ agāre vasanabhāvena laddhaṁ, idāni me agārena kiccaṁ natthi, pabbajjaṁ me anujāna, devā” ti pabbajjaṁ anujānāpetvā assumukhaṁ ñātijanaṁ mahantañca vibhavaṁ pahāya isipabbajjaṁ pabbajitvā himavante vasanto abhiññā ca samāpattiyo ca nibbattetvā brahmalokaparāyaṇo ahosi.

Satthā imaṁ dhammadesanaṁ āharitvā jātakaṁ samodhānesi: “tadā duṭṭhadevī ciñcamāṇavikā ahosi, rājā ānando, purohito pana aham-eva ahosin”-ti.

Bandhanamokkhajātakavaṇṇanā dasamā

Haṁcivaggo dvādasamo

Tassuddānaṁ:

Gadrabhapañhā amarā, siṅgālaṁ mitacinti ca,
Anusāsikadubbacaṁ, tittiraṁ vaṭṭakaṁ puna,
Akālarāvi bandhananti.