Ja 126: Asilakkhaṇajātakavaṇṇanā

Tathevekassa kalyāṇan-ti idaṁ satthā jetavane viharanto kosalarañño asilakkhaṇapāṭhakaṁ brāhmaṇaṁ ārabbha kathesi. So kira kammārehi rañño asīnaṁ āhaṭakāle asiṁ upasiṅghitvā asilakkhaṇaṁ udāharati. So yesaṁ hatthato lābhaṁ labhati, tesaṁ asiṁ: “Lakkhaṇasampanno maṅgalasaṁyutto” ti vadati. Yesaṁ hatthato lābhaṁ na labhati, tesaṁ asiṁ: “Avalakkhaṇo” ti garahati. Atheko kammāro asiṁ katvā kosiyaṁ sukhumaṁ maricacuṇṇaṁ pakkhipitvā rañño asiṁ āhari. Rājā brāhmaṇaṁ pakkosāpetvā: “Asiṁ vīmaṁsā” ti āha. Brāhmaṇassa asiṁ ākaḍḍhitvā upasiṅghantassa maricacuṇṇāni nāsaṁ pavisitvā khipitukāmataṁ uppādesuṁ. Tassa khipantassa nāsikā asidhārāya paṭihatā dvidhā chijji. Tassevaṁ nāsikāya chinnabhāvo bhikkhusaṅghe pākaṭo jāto. Athekadivasaṁ dhammasabhāyaṁ bhikkhū kathaṁ samuṭṭhāpesuṁ: “Āvuso, rañño kira asilakkhaṇapāṭhako asiṁ upasiṅghanto nāsikaṁ chindāpesī” ti. Satthā āgantvā: “Kāya nuttha, bhikkhave, etarahi kathāya sannisinnā” ti pucchitvā: “Imāya nāmā” ti vutte: “Na, bhikkhave, idāneva so brāhmaṇo asiṁ upasiṅghanto nāsikāchedaṁ patto, pubbe pi pattoyevā” ti vatvā atītaṁ āhari.

Atīte bārāṇasiyaṁ brahmadatte rajjaṁ kārente tassa asilakkhaṇapāṭhako brāhmaṇo ahosīti sabbaṁ paccuppannavatthusadisam-eva. Rājā pana tassa vejje datvā nāsikākoṭiṁ phāsukaṁ kārāpetvā lākhāya paṭināsikaṁ kāretvā puna taṁ upaṭṭhākam-eva akāsi. Bārāṇasirañño pana putto natthi, ekā dhītā ceva bhāgineyyo ca ahesuṁ. So ubho pi te attano santike yeva vaḍḍhāpesi. Te ekato vaḍḍhantā aññamaññaṁ paṭibaddhacittā ahesuṁ. Rājā pi amacce pakkosāpetvā: “Mayhaṁ bhāgineyyo pi imassa rajjassa sāmikova, dhītaraṁ etasseva datvā abhisekamassa karomī” ti vatvā puna cintesi {1.456} “mayhaṁ bhāgineyyo sabbathā pi ñātako yeva, etassa aññaṁ rājadhītaraṁ ānetvā abhisekaṁ katvā dhītaraṁ aññassa rañño dassāmi, evaṁ no ñātakā bahū bhavissanti, dvinnam-pi rajjānaṁ mayam-eva sāmikā bhavissāmā” ti. So amaccehi saddhiṁ sammantetvā: “Ubhopete visuṁ kātuṁ vaṭṭatī” ti bhāgineyyaṁ aññasmiṁ nivesane, dhītaraṁ aññasmiṁ vāsesi.

Te soḷasavassuddesikabhāvaṁ pattā ativiya paṭibaddhacittā ahesuṁ. Rājakumāro: “Kena nu kho upāyena mātuladhītaraṁ rājagehā nīharāpetuṁ sakkā bhaveyyā” ti cintento: “Attheko upāyo” ti mahāikkhaṇikaṁ pakkosāpetvā tassā sahassabhaṇḍikaṁ datvā: “Kiṁ mayā kattabban”-ti vutte: “Amma, tayi karontiyā anipphatti nāma natthi, kiñcideva kāraṇaṁ vatvā yathā mama mātulo rājā dhītaraṁ antogehā nīharāpeti, tathā karohī” ti āha. Sādhu, sāmi, ahaṁ rājānaṁ upasaṅkamitvā evaṁ vakkhāmi: “Deva, rājadhītāya upari kāḷakaṇṇī atthi, ettakaṁ kālaṁ nivattitvā olokento pi natthi, ahaṁ rājadhītaraṁ asukadivase nāma rathaṁ āropetvā bahuāvudhahatthe purise ādāya mahantena parivārena susānaṁ gantvā maṇḍalapīṭhikāya heṭṭhāmañce matamanussaṁ nipajjāpetvā uparimañce rājadhītaraṁ ṭhapetvā gandhodakaghaṭānaṁ aṭṭhuttarasatena nhāpetvā kāḷakaṇṇiṁ pavāhessāmī” ti evaṁ vatvā rājadhītaraṁ susānaṁ nessāmi, tvaṁ amhākaṁ tattha gamanadivase amhehi puretaram-eva thokaṁ maricacuṇṇaṁ ādāya āvudhahatthehi attano manussehi parivuto rathaṁ abhiruyha susānaṁ gantvā rathaṁ susānadvāre ekapadese ṭhapetvā āvudhahatthe manusse susānavanaṁ pesetvā sayaṁ susāne maṇḍalapīṭhikaṁ pasāretvā matako viya paṭikujjo hutvā nipajja. Ahaṁ tattha āgantvā tava upari mañcakaṁ attharitvā rājadhītaraṁ ukkhipitvā mañce sayāpessāmi, tvaṁ tasmiṁ khaṇe maricacuṇṇaṁ nāsikāya pakkhipitvā dve tayo vāre khipeyyāsi. Tayā khipitakāle {1.457} mayaṁ rājadhītaraṁ pahāya palāyissāma. Atha tvaṁ rājadhītaraṁ sīsaṁ nhāpetvā sayam-pi sīsaṁ nhāyitvā taṁ ādāya attano nivesanaṁ gaccheyyāsīti. So: “Sādhu sundaro upāyo” ti sampaṭicchi.

Sā pi gantvā rañño tamatthaṁ ārocesi, rājā pi sampaṭicchi. Rājadhītāya pi taṁ antaraṁ ācikkhi, sā pi sampaṭicchi. Sā nikkhamanadivase kumārassa saññaṁ datvā mahantena parivārena susānaṁ gacchantī ārakkhamanussānaṁ bhayajananatthaṁ āha: “mayā rājadhītāya mañce ṭhapitakāle heṭṭhāmañce matapuriso khipissati, khipitvā ca heṭṭhāmañcā nikkhamitvā yaṁ paṭhamaṁ passissati, tam-eva gahessati, appamattā bhaveyyāthā” ti. Rājakumāro puretaraṁ gantvā vuttanayeneva tattha nipajji. Mahāikkhaṇikā rājadhītaraṁ ukkhipitvā maṇḍalapīṭhikāṭhānaṁ gacchantī: “Mā bhāyī” ti saññāpetvā mañce ṭhapesi. Tasmiṁ khaṇe kumāro maricacuṇṇaṁ nāsāya pakkhipitvā khi pi. Tena khipitamatte yeva mahāikkhaṇikā rājadhītaraṁ pahāya mahāravaṁ ravamānā sabbapaṭhamaṁ palāyi, tassā palātakālato paṭṭhāya eko pi ṭhātuṁ samattho nāma nāhosi, gahitagahitāni āvudhāni chaḍḍetvā sabbe palāyiṁsu. Kumāro yathāsammantitaṁ sabbaṁ katvā rājadhītaraṁ ādāya attano nivesanaṁ agamāsi.

Ikkhaṇikā gantvā taṁ kāraṇaṁ rañño ārocesi. Rājā: “Pakatiyā pi sā mayā tassevatthāya puṭṭhā, pāyāse chaḍḍitasappi viya jātan”-ti sampaṭicchitvā aparabhāge bhāgineyyassa rajjaṁ datvā dhītaraṁ mahādeviṁ kāresi. So tāya saddhiṁ samaggavāsaṁ vasamāno dhammena rajjaṁ kāresi. So pi asilakkhaṇapāṭhako tasseva upaṭṭhāko ahosi. Tassekadivasaṁ rājūpaṭṭhānaṁ āgantvā paṭisūriyaṁ ṭhatvā upaṭṭhahantassa lākhā vilīyi, paṭināsikā bhūmiyaṁ pati. So lajjāya adhomukho aṭṭhāsi. Atha naṁ rājā parihasanto: “Ācariya, mā cintayittha, khipitaṁ nāma ekassa kalyāṇaṁ hoti, ekassa pāpakaṁ. Tumhehi khipitena nāsikā {1.458} chijjīyittha, mayaṁ pana khipantā mātuladhītaraṁ labhitvā rajjaṁ pāpuṇimhā” ti vatvā imaṁ gāthamāha.

1. Tathevekassa kalyāṇaṁ, tathevekassa pāpakaṁ,
Tasmā sabbaṁ na kalyāṇaṁ, sabbaṁ vā pi na pāpakan-ti.

Tattha tathevekassā ti tadevekassa. Ayam-eva vā pāṭho. Dutiyapade pi eseva nayo.

Iti so imāya gāthāya taṁ kāraṇaṁ āharitvā dānādīni puññāni katvā yathākammaṁ gato.

Satthā imāya desanāya lokasammatānaṁ kalyāṇapāpakānaṁ anekaṁsikabhāvaṁ pakāsetvā jātakaṁ samodhānesi: “tadā asilakkhaṇapāṭhako va etarahi asilakkhaṇapāṭhako, bhāgineyyarājā pana aham-eva ahosin”-ti.

Asilakkhaṇajātakavaṇṇanā chaṭṭhā