14. Asampadānavaggo

Ja 131: Asampadānajātakavaṇṇanā

Asampadānenitarītarassā ti idaṁ satthā veḷuvane viharanto devadattaṁ ārabbha kathesi. Tasmiñhi kāle bhikkhū dhammasabhāyaṁ kathaṁ samuṭṭhāpesuṁ: “Āvuso devadatto, akataññū tathāgatassa guṇaṁ na jānātī” ti. Satthā āgantvā: “Kāya nuttha, bhikkhave, etarahi kathāya sannisinnā” ti pucchitvā: “Imāya nāmā” ti vutte: “Na, bhikkhave, idāneva devadatto akataññū, pubbe pi akataññūyevā” ti vatvā atītaṁ āhari.

Atīte {1.466} magadharaṭṭhe rājagahe ekasmiṁ magadharaññe rajjaṁ kārente bodhisatto tasseva seṭṭhi ahosi asītikoṭivibhavo saṅkhaseṭṭhīti nāmena. Bārāṇasiyaṁ pīḷiyaseṭṭhi nāma asītikoṭivibhavo va ahosi. Te aññamaññaṁ sahāyakā ahesuṁ. Tesu bārāṇasiyaṁ pīḷiyaseṭṭhissa kenacideva kāraṇena mahantaṁ bhayaṁ uppajji, sabbaṁ sāpateyyaṁ parihāyi. So daliddo appaṭisaraṇo hutvā bhariyaṁ ādāya saṅkhaseṭṭhiṁ paccayaṁ katvā bārāṇasito nikkhamitvā padasāva rājagahaṁ patvā saṅkhaseṭṭhissa nivesanaṁ agamāsi. So taṁ disvāva: “Sahāyo me āgato” ti parissajitvā sakkārasammānaṁ katvā katipāhaṁ vītināmetvā ekadivasaṁ: “Samma, kenaṭṭhena āgatosī” ti pucchi. “Bhayaṁ me, samma, uppannaṁ, sabbaṁ dhanaṁ parikkhīṇaṁ, upatthambho me hohī” ti. “Sādhu samma, mā bhāyī” ti bhaṇḍāgāraṁ vivarāpetvā cattālīsa hiraññakoṭiyo dāpetvā sesam-pi paricchadaparivāraṁ sabbaṁ attano santakaṁ saviññāṇakaṁ aviññāṇakaṁ majjhe bhinditvā upaḍḍham-eva adāsi. So taṁ vibhavaṁ ādāya puna bārāṇasiṁ gantvā nivāsaṁ kappesi.

Aparabhāge saṅkhaseṭṭhissa pi tādisam-eva bhayaṁ uppajji. So attano paṭisaraṇaṁ upadhārento: “Sahāyassa me mahāupakāro kato, upaḍḍhavibhavo dinno. Na so maṁ disvā pariccajissati, tassa santikaṁ gamissāmī” ti cintetvā bhariyaṁ ādāya padasāva bārāṇasiṁ gantvā bhariyaṁ āha: “Bhadde, tava mayā saddhiṁ antaravīthiyā gamanaṁ nāma na yuttaṁ, mayā pesitayānamāruyha mahantena parivārena pacchā āgamissasi. Yāva yānaṁ pesemi, tāva idheva hohī” ti vatvā taṁ sālāya ṭhapetvā sayaṁ nagaraṁ pavisitvā seṭṭhissa gharaṁ gantvā: “Rājagahanagarato tumhākaṁ sahāyo saṅkhaseṭṭhi nāma āgato” ti ārocāpesi. So: “Āgacchatū” ti pakkosāpetvā taṁ disvā neva āsanā vuṭṭhāsi, na paṭisanthāraṁ akāsi, kevalaṁ: “Kimatthaṁ āgatosī” ti pucchi. “Tumhākaṁ dassanatthaṁ āgatomhī” ti. “Nivāso {1.467} te kahaṁ gahito” ti? “Na tāva nivāsaṭṭhānaṁ atthi, seṭṭhigharaṇim-pi sālāya ṭhapetvāva āgatomhī” ti. “Tumhākaṁ idha nivāsaṭṭhānaṁ natthi, nivāpaṁ gahetvā ekasmiṁ ṭhāne pacāpetvā bhuñjitvā gacchatha, puna amhākaṁ gharaṁ mā pavisathā” ti vatvā: “Mayhaṁ sahāyassa dussante bandhitvā ekaṁ bahalapalāpatumbaṁ dehī” ti dāsaṁ āṇāpesi. Taṁ divasaṁ kira so rattasālīnaṁ sakaṭasahassamattaṁ ophunāpetvā koṭṭhāgāraṁ pūrāpesi, cattālīsakoṭidhanaṁ gahetvā āgato akataññū mahācoro sahāyakassa tumbamatte palāpe dāpesi. Dāso pacchiyaṁ ekaṁ palāpatumbaṁ pakkhipitvā bodhisattassa santikaṁ agamāsi.

Bodhisatto cintesi: “ayaṁ asappuriso mama santikā cattālīsakoṭidhanaṁ labhitvā idāni palāpatumbaṁ dāpesi, gaṇhāmi nu kho, na gaṇhāmī” ti? Athassa etadahosi: “Ayaṁ tāva akataññū mittadubbhī katavināsakabhāvena mayā saddhiṁ mittabhāvaṁ bhindi. Sacāhaṁ etena dinnaṁ palāpatumbaṁ lāmakattā na gaṇhissāmi, aham-pi mittabhāvaṁ bhindissāmi. Andhabālā parittakaṁ laddhaṁ aggaṇhantā mittabhāvaṁ vināsenti, ahaṁ pana etena dinnaṁ palāpatumbaṁ gahetvā mama vasena mittabhāvaṁ patiṭṭhāpessāmī” ti. So palāpatumbaṁ dussante bandhitvā pāsādā oruyha sālaṁ agamāsi. Atha naṁ bhariyā: “Kiṁ te, ayya, laddhan”-ti pucchi. “Bhadde amhākaṁ sahāyo pīḷiyaseṭṭhi palāpatumbaṁ datvā amhe ajjeva vissajjesī” ti. Sā: “Ayya, kimatthaṁ aggahesi, kiṁ etaṁ cattālīsakoṭidhanassa anucchavikan”-ti rodituṁ ārabhi. Bodhisatto pi: “Bhadde, mā rodi, ahaṁ tena saddhiṁ mittabhāvabhedanabhayena mama vasena mittabhāvaṁ patiṭṭhāpetuṁ gaṇhiṁ, tvaṁ kiṁkāraṇā rodasī” ti vatvā imaṁ gāthamāha.

1. Asampadānenitarītarassa, bālassa mittāni kalībhavanti,
Tasmā {1.468} harāmi bhusaṁ aḍḍhamānaṁ, mā me mitti jīyittha sassatāyan-ti.

Tattha asampadānenā ti asampādānena. Akāralope sandhi, aggahaṇenā ti attho. Itarītarassā ti yassa kassaci lāmakālāmakassa. Bālassa mittāni kalībhavantī ti dandhassa apaññassa mittāni kalīni kāḷakaṇṇisadisāni honti, bhijjantī ti attho. Tasmā harāmi bhusaṁ aḍḍhamānan-ti tena kāraṇena ahaṁ sahāyena dinnaṁ ekapalāpatumbaṁ harāmi gaṇhāmīti dasseti. “Mānan”-ti hi aṭṭhannaṁ nāḷīnaṁ nāmaṁ, catunnaṁ aḍḍhamānaṁ, catasso ca nāḷiyo tumbo nāma. Tena vuttaṁ: “Palāpatumban”-ti. Mā me mitti jīyittha sassatāyan-ti mama sahāyena saddhiṁ mitti mā bhijjittha, sassatāva ayaṁ hotū ti attho.

Evaṁ vutte pi seṭṭhibhariyā rodateva. Tasmiṁ khaṇe saṅkhaseṭṭhinā pīḷiyaseṭṭhissa dinno kammantadāso sālādvārena āgacchanto seṭṭhibhariyāya rodanasaddaṁ sutvā sālaṁ pavisitvā attano sāmike disvā pādesu nipatitvā roditvā kanditvā: “Kimatthaṁ idhāgatattha, sāmī” ti pucchi. Seṭṭhi sabbaṁ ārocesi. Kammantadāso: “Hotu, sāmi, mā cintayitthā” ti ubho pi assāsetvā attano gehaṁ netvā gandhodakena nhāpetvā bhojetvā: “Sāmikā, vo āgatā” ti sesadāse sannipātetvā dassetvā katipāhaṁ vītināmetvā sabbe dāse gahetvā rājaṅgaṇaṁ gantvā uparavaṁ akāsi. Rājā pakkosāpetvā: “Kiṁ etan”-ti pucchi, te sabbaṁ taṁ pavattiṁ rañño ārocesuṁ.

Rājā tesaṁ vacanaṁ sutvā ubho pi seṭṭhī pakkosāpetvā saṅkhaseṭṭhiṁ pucchi: “Saccaṁ kira tayā mahāseṭṭhi pīḷiyaseṭṭhissa cattālīsakoṭidhanaṁ dinnan”-ti? “Āma, mahārāja, mama sahāyassa maṁ takketvā rājagahaṁ āgatassa na kevalaṁ dhanaṁ, sabbaṁ vibhavajātaṁ saviññāṇakaṁ aviññāṇakaṁ dve koṭṭhāse katvā samabhāge adāsinti. Rājā: “Saccametan”-ti pīḷiyaseṭṭhiṁ pucchi. “Āma, devā” ti. “Tayā panassa taññeva takketvā āgatassa atthi koci sakkāro vā sammāno vā kato” ti. So tuṇhī ahosi. Api pana te etassa palāpatumbamattaṁ dussante pakkhipāpetvā dāpitaṁ {1.469} atthīti. Tam-pi sutvā tuṇhī yeva ahosi. Rājā: “Kiṁ kātabban”-ti amaccehi saddhiṁ mantetvā taṁ paribhāsitvā: “Gacchatha, pīḷiyaseṭṭhissa ghare sabbaṁ vibhavaṁ saṅkhaseṭṭhissa dethā” ti āha. Bodhisatto: “Mahārāja, mayhaṁ parasantakena attho natthi, mayā dinnamattam-eva pana dāpethā” ti āha. Rājā bodhisattassa santakaṁ dāpesi. Bodhisatto sabbaṁ attano dinnavibhavaṁ paṭilabhitvā dāsaparivuto rājagaham-eva gantvā kuṭumbaṁ saṇṭhapetvā dānādīni puññāni katvā yathākammaṁ gato.

Satthā imaṁ dhammadesanaṁ āharitvā jātakaṁ samodhānesi: “tadā pīḷiyaseṭṭhi devadatto ahosi, saṅkhaseṭṭhi pana aham-eva ahosin”-ti.

Asampadānajātakavaṇṇanā paṭhamā

1. Ekakanipāto