Ja 132: Bhīrukajātakavaṇṇanā

Kusalūpadese dhitiyā daḷhāya cā ti idaṁ satthā jetavane viharanto ajapālanigrodhe māradhītānaṁ palobhanasuttantaṁ ārabbha kathesi. Bhagavatā hi ādito paṭṭhāya vuttaṁ:

Daddallamānā āgañchuṁ, taṇhā ca aratī ragā,
Tā tattha panudī satthā, tūlaṁ bhaṭṭhaṁva māluto ti. (SN. 4.25).

Evaṁ yāva pariyosānā tassa suttantassa kathitakāle dhammasabhāyaṁ sannipatitā bhikkhū kathaṁ samuṭṭhāpesuṁ: “Āvuso, sammāsambuddho māradhītaro anekasatāni pi dibbarūpāni māpetvā palobhanatthāya upasaṅkamantiyo akkhīni pi ummīletvā na olokesi, aho buddhabalaṁ nāma acchariyan”-ti. Satthā āgantvā: “Kāya nuttha, bhikkhave, etarahi kathāya sannisinnā” ti pucchitvā: “Imāya nāmā” ti vutte: “Na, bhikkhave, idāneva mayhaṁ sabbāsave khepetvā sabbaññutaṁ sampattassa māradhītānaṁ anolokanaṁ nāma acchariyaṁ, ahañhi pubbe bodhiñāṇaṁ pariyesamāno sakilesakāle pi abhisaṅkhataṁ dibbarūpaṁ indriyāni bhinditvā kilesavasena anoloketvāva gantvā mahārajjaṁ pāpuṇin”-ti vatvā atītaṁ āhari.

Atīte bārāṇasiyaṁ brahmadatte rajjaṁ kārente bodhisatto bhātikasatassa kaniṭṭho ahosīti sabbaṁ heṭṭhā takkasilājātake (Ja. 132) {1.470} vuttanayeneva vitthāretabbaṁ.

Tadā ca rañño gehe paccekabuddhā bhuñjanti, bodhisatto tesaṁ veyyāvaccaṁ karoti. So ekadivasaṁ cintesi: “Mama bahū bhātaro, lacchāmi nu kho ahaṁ imasmiṁ nagare kulasantakaṁ rajjaṁ, udāhu no” ti? Athassa etadahosi: “Paccekabuddhe pucchitvā jānissāmī” ti. So dutiyadivase paccekabuddhesu āgatesu dhamakaraṇaṁ ādāya pānīyaṁ parissāvetvā pāde dhovitvā telena makkhetvā tesaṁ antarakhajjakaṁ khāditvā nisinnakāle vanditvā ekamantaṁ nisinno tamatthaṁ pucchi. Atha naṁ te avocuṁ: kumāra, na tvaṁ imasmiṁ nagare rajjaṁ labhissasi, ito pana vīsayojanasatamatthake gandhāraraṭṭhe takkasilānagaraṁ nāma atthi, tattha gantuṁ sakkonto ito sattame divase rajjaṁ lacchasi. Antarāmagge pana mahāvattaniaṭaviyaṁ paripantho atthi, taṁ aṭaviṁ pariharitvā gacchantassa yojanasatiko maggo hoti, ujukaṁ gacchantassa paññāsa yojanāni honti. So hi amanussakantāro nāma. Tattha yakkhiniyo antarāmagge gāme ca sālāyo ca māpetvā upari suvaṇṇatārakavicittavitānaṁ mahārahaseyyaṁ paññāpetvā nānāvirāgapaṭasāṇiyo parikkhipitvā dibbālaṅkārehi attabhāvaṁ maṇḍetvā sālāsu nisīditvā āgacchante purise madhurāhi vācāhi {1.396} saṅgaṇhitvā: “Kilantarūpā viya paññāyatha, idhāgantvā nisīditvā pānīyaṁ pivitvā gacchathā” ti pakkositvā āgatāgatānaṁ āsanāni datvā attano rūpalīlāvilāsehi palobhetvā kilesavasike katvā attanā saddhiṁ ajjhācāre kate tattheva ne lohitena paggharantena khāditvā jīvitakkhayaṁ pāpenti. Rūpagocaraṁ sattaṁ rūpeneva gaṇhanti, saddagocaraṁ madhurena gītavāditasaddena, gandhagocaraṁ dibbagandhehi, rasagocaraṁ dibbena nānaggarasabhojanena, phoṭṭhabbagocaraṁ ubhatolohitakūpadhānehi dibbasayanehi gaṇhanti. Sace indriyāni bhinditvā tā anoloketvā satiṁ paccupaṭṭhāpetvā gamissasi, sattame divase tattha rajjaṁ lacchasīti.

Bodhisatto: “Hotu, bhante, tumhākaṁ ovādaṁ gahetvā kiṁ tā olokessāmī” ti paccekabuddhehi parittaṁ kārāpetvā parittavālukañceva parittasuttañca ādāya paccekabuddhe ca mātāpitaro ca vanditvā nivesanaṁ gantvā attano purise āha: “ahaṁ takkasilāyaṁ rajjaṁ gahetuṁ gacchāmi, tumhe idheva tiṭṭhathā” ti. Atha naṁ pañca janā āhaṁsu: “Mayam-pi anugacchāmā” ti. “Na sakkā tumhehi anugantuṁ, antarāmagge kira yakkhiniyo rūpādigocare manusse evañcevañca rūpādīhi palobhetvā gaṇhanti, mahā paripantho, ahaṁ pana attānaṁ takketvā gacchāmī” ti. “Kiṁ pana, deva, mayaṁ tumhehi saddhiṁ gacchantā attano piyāni rūpādīni olokessāma, mayam-pi tatheva gamissāmā” ti. Bodhisatto: “Tena hi appamattā hothā” ti te pañca jane ādāya maggaṁ paṭipajji.

Yakkhiniyo gāmādīni māpetvā nisīdiṁsu. Tesu rūpagocaro puriso tā yakkhiniyo oloketvā rūpārammaṇe paṭibaddhacitto thokaṁ ohīyi. Bodhisatto: “Kiṁ bho, thokaṁ ohīyasī” ti āha. “Deva, pādā me rujjanti, thokaṁ sālāyaṁ nisīditvā āgacchāmī” ti. “Ambho, etā yakkhiniyo, mā kho patthesī” ti. “Yaṁ hoti, taṁ hotu, na sakkomi, devā” ti. “Tena hi paññāyissasī” ti itare cattāro ādāya agamāsi. So pi rūpagocarako tāsaṁ santikaṁ agamāsi. Tā attanā saddhiṁ {1.397} ajjhācāre kate taṁ tattheva jīvitakkhayaṁ pāpetvā purato gantvā aññaṁ sālaṁ māpetvā nānātūriyāni gahetvā gāyamānā nisīdiṁsu, tattha saddagocarako ohīyi. Purimanayeneva tam-pi khāditvā purato gantvā nānappakāre gandhakaraṇḍake pūretvā āpaṇaṁ pasāretvā nisīdiṁsu, tattha gandhagocarako ohīyi. Tam-pi khāditvā purato gantvā nānaggarasānaṁ dibbabhojanānaṁ bhājanāni pūretvā odanikāpaṇaṁ pasāretvā nisīdiṁsu, tattha rasagocarako ohīyi. Tam-pi khāditvā purato gantvā dibbasayanāni paññāpetvā nisīdiṁsu, tattha phoṭṭhabbagocarako ohīyi. Tam-pi khādiṁsu, bodhisatto ekako va ahosi.

Athekā yakkhinī: “Atikharamanto vatāyaṁ, ahaṁ taṁ khāditvāva nivattissāmī” ti bodhisattassa pacchato pacchato agamāsi. Aṭaviyā parabhāge vanakammikādayo yakkhiniṁ disvā: “Ayaṁ te purato gacchanto puriso kiṁ hotī” ti pucchiṁsu. “Komārasāmiko me, ayyā” ti. “Ambho, ayaṁ evaṁ sukumālā pupphadāmasadisā suvaṇṇavaṇṇā kumārikā attano kulaṁ chaḍḍetvā bhavantaṁ takketvā nikkhantā, kasmā etaṁ akilametvā ādāya na gacchasī” ti? “Nesā, ayyā, mayhaṁ pajāpati, yakkhinī esā, etāya me pañca manussā khāditā” ti. “Ayyā, purisā nāma kuddhakāle attano pajāpatiyo yakkhiniyo pi karonti petiniyopī” ti. Sā gacchamānā gabbhinivaṇṇaṁ dassetvā puna sakiṁ vijātavaṇṇaṁ katvā puttaṁ aṅkena ādāya bodhisattaṁ anubandhi, diṭṭhadiṭṭhā purimanayeneva pucchanti. Bodhisatto pi tatheva vatvā gacchanto takkasilaṁ pāpuṇi. Sā puttaṁ antaradhāpetvā ekikāva anubandhi. Bodhisatto nagaradvāraṁ gantvā ekissā sālāya nisīdi. Sā bodhisattassa tejena pavisituṁ asakkontī dibbarūpaṁ māpetvā sālādvāre aṭṭhāsi.

Tasmiṁ samaye takkasilarājā uyyānaṁ gacchanto taṁ disvā paṭibaddhacitto hutvā: “Gaccha, imissā sassāmikaassāmikabhāvaṁ jānāhī” ti {1.398} manussaṁ pesesi. So taṁ upasaṅkamitvā: “Sassāmikāsī” ti pucchi. “Āma, ayya, ayaṁ me sālāya nisinno sāmiko” ti. Bodhisatto: “Nesā mayhaṁ pajāpati, yakkhinī esā, etāya me pañca manussā khāditā” ti āha. Sāpi: “Purisā nāma ayyā kuddhakāle yaṁ icchanti, taṁ vadantī” ti āha. So ubhinnam-pi vacanaṁ rañño ārocesi. Rājā: “Assāmikabhaṇḍaṁ nāma rājasantakaṁ hotī” ti yakkhiniṁ pakkosāpetvā ekahatthipiṭṭhe nisīdāpetvā nagaraṁ padakkhiṇaṁ katvā pāsādaṁ abhiruyha taṁ aggamahesiṭṭhāne ṭhapesi.

So nhātavilitto sāyamāsaṁ bhuñjitvā sirīsayanaṁ abhiruhi. Sā pi yakkhinī attano upakappanakaṁ āhāraṁ āharitvā alaṅkatapaṭiyattā sirisayane raññā saddhiṁ nipajjitvā rañño rativasena sukhaṁ samappitassa nipannakāle ekena passena parivattitvā parodi. Atha naṁ rājā: “Kiṁ, bhadde, rodasī” ti pucchi. “Deva, ahaṁ tumhehi magge disvā ānītā, tumhākañca gehe bahū itthiyo, ahaṁ sapattīnaṁ antare vasamānā kathāya uppannāya ‘ko tuyhaṁ mātaraṁ vā pitaraṁ vā gottaṁ vā jātiṁ vā jānāti, tvaṁ antarāmagge disvā ānītā nāmā’ ti sīse gahetvā nippīḷiyamānā viya maṅku bhavissāmi. Sace tumhe sakalarajje issariyañca āṇañca mayhaṁ dadeyyātha, koci mayhaṁ cittaṁ kopetvā kathetuṁ na sakkhissatī” ti. “Bhadde, mayhaṁ sakalaraṭṭhavāsino na kiñci honti, nāhaṁ etesaṁ sāmiko. Ye pana rājāṇaṁ kopetvā akattabbaṁ karonti, tesaññevāhaṁ sāmiko. Iminā kāraṇena na sakkā tuyhaṁ sakalaraṭṭhe vā nagare vā issariyañca āṇañca dātun”-ti. “Tena hi, deva, sace raṭṭhe vā nagare vā āṇaṁ dātuṁ na sakkotha, antonivesane antovaḷañjanakānaṁ upari mama vasaṁ vattanatthāya āṇaṁ dethā” ti. Rājā dibbaphoṭṭhabbena baddho tassā vacanaṁ atikkamituṁ asakkonto: “Sādhu, bhadde, antovaḷañjanakesu tuyhaṁ āṇaṁ dammi, tvaṁ ete attano vase vattāpehī” ti {1.399} āha. Sā: “Sādhū” ti sampaṭicchitvā rañño niddaṁ okkantakāle yakkhanagaraṁ gantvā yakkhe pakkositvā attanā rājānaṁ jīvitakkhayaṁ pāpetvā aṭṭhimattaṁ sesetvā sabbaṁ nhārucammamaṁsalohitaṁ khādi, avasesā yakkhā mahādvārato paṭṭhāya antonivesane kukkuṭakukkure ādiṁ katvā sabbe khāditvā aṭṭhimattasese akaṁsu.

Punadivase dvāraṁ yathāpihitam-eva disvā manussā pharasūhi kavāṭāni koṭṭetvā anto pavisitvā sabbaṁ nivesanaṁ aṭṭhikaparikiṇṇaṁ disvā: “Saccaṁ vata so puriso āha ‘nāyaṁ mayhaṁ pajāpati, yakkhinī esā’ ti. Rājā pana kiñci ajānitvā taṁ gahetvā attano bhariyaṁ akāsi, sā yakkhe pakkositvā sabbaṁ janaṁ khāditvā gatā bhavissatī” ti āhaṁsu. Bodhisatto pi taṁ divasaṁ tassā yeva sālāyaṁ parittavālukaṁ sīse katvā parittasuttañca parikkhipitvā khaggaṁ gahetvā ṭhitako va aruṇaṁ uṭṭhāpesi. Manussā sakalarājanivesanaṁ sodhetvā haritūpalittaṁ katvā upari gandhehi vilimpitvā pupphāni vikiritvā pupphadāmāni osāretvā dhūmaṁ datvā navamālā bandhitvā sammantayiṁsu: “Ambho, yo puriso dibbarūpaṁ māpetvā pacchato āgacchantiṁ yakkhiniṁ indriyāni bhinditvā olokanamattam-pi na akāsi, so ativiya uḷārasatto dhitimā ñāṇasampanno, tādise purise rajjaṁ anusāsante sabbaraṭṭhaṁ sukhitaṁ bhavissati, taṁ rājānaṁ karomā” ti. Atha sabbe amaccā ca nāgarā ca ekacchandā hutvā bodhisattaṁ upasaṅkamitvā: “Deva, tumhe imaṁ rajjaṁ kārethā” ti nagaraṁ pavesetvā ratanarāsimhi ṭhapetvā abhisiñcitvā takkasilarājānaṁ akaṁsu.

Tadā pana takkasilānagaravāsīhi bahinagare sālāyaṁ bodhisattaṁ upasaṅkamitvā yācitvā rajjaṁ paṭicchāpetvā abhiseke kate takkasilānagaravāsino nagaraṁ devanagaraṁ viya, rājabhavanañca indabhavanaṁ viya alaṅkariṁsu. Tadā bodhisatto nagaraṁ pavisitvā rājabhavane pāsāde mahātale samussitasetacchattaṁ ratanavarapallaṅkaṁ abhiruyha devarājalīlāya nisīdi, amaccā ca brāhmaṇagahapatikādayo ca khattiyakumārā ca sabbālaṅkārapaṭimaṇḍitā parivāretvā aṭṭhaṁsu, devaccharāpaṭibhāgā soḷasasahassanāṭakitthiyo naccagītavāditakusalā uttamavilāsasampannā naccagītavāditāni payojesuṁ. Gītavāditasaddena rājabhavanaṁ meghatthanitapūritā mahāsamuddakucchi viya ekaninnādaṁ ahosi. Bodhisatto taṁ attano sirisobhaggaṁ olokayamāno va cintesi: “Sacāhaṁ tāsaṁ yakkhinīnaṁ abhisaṅkhataṁ dibbarūpaṁ olokessaṁ, jīvitakkhayaṁ patto abhavissaṁ, imaṁ sirisobhaggaṁ na olokessaṁ. Paccekabuddhānaṁ pana ovāde ṭhitabhāvena idaṁ mayā sampattan”-ti. Evañca pana cintetvā udānaṁ udānento imaṁ gāthamāha.

1. Kusalūpadese dhitiyā daḷhāya ca, anivattitattā bhayabhīrutāya ca,
Na rakkhasīnaṁ vasamāgamimhase, sa sotthibhāvo mahatā bhayena me ti.

Tattha kusalūpadese ti kusalānaṁ upadese, paccekabuddhānaṁ ovādeti attho. Dhitiyā daḷhāya cā ti daḷhāya dhitiyā ca, thirena abbocchinnanirantaravīriyena cā ti attho. Anivattitattā bhayabhīrutāya cā ti bhayabhīrutāya anivattitatāya ca. Tattha bhayan-ti cittutrāsamattaṁ parittabhayaṁ. Bhīrutā ti sarīrakampanappattaṁ mahābhayaṁ. Idaṁ ubhayam-pi mahāsattassa: “Yakkhiniyo nāmetā manussakhādikā” ti bheravārammaṇaṁ disvā pi nāhosi. Tenāha: “Anivattitattā bhayabhīrutāya cā” ti. Bhayabhīrutāya abhāveneva bheravārammaṇaṁ disvā pi anivattanabhāvenā ti attho. Na rakkhasīnaṁ vasamāgamimhase ti yakkhakantāre tāsaṁ rakkhasīnaṁ vasaṁ na agamimha. Yasmā amhākaṁ kusalūpadese dhiti ca daḷhā ahosi, bhayabhīrutābhāvena ca anivattanasabhāvā ahumhā, tasmā rakkhasīnaṁ vasaṁ {1.471} na agamimhāti vuttaṁ hoti. Sa sotthibhāvo mahatā bhayena me ti so mayhaṁ ayaṁ ajja mahatā bhayena rakkhasīnaṁ santikā pattabbena dukkhadomanassena sotthibhāvo khemabhāvo pītisomanassabhāvo yeva jātoti.

Evaṁ mahāsatto imāya gāthāya dhammaṁ desetvā dhammena rajjaṁ kāretvā dānādīni puññāni katvā yathākammaṁ gato.

Satthā imaṁ dhammadesanaṁ āharitvā jātakaṁ samodhānesi: “ahaṁ tena samayena takkasilaṁ gantvā rajjappattakumāro ahosin”-ti.

Bhīrukajātakavaṇṇanā dutiyā