Ja 133: Ghatāsanajātakavaṇṇanā

Khemaṁ yahin-ti idaṁ satthā jetavane viharanto aññataraṁ bhikkhuṁ ārabbha kathesi. So hi bhikkhu satthu santike kammaṭṭhānaṁ gahetvā paccantaṁ gantvā ekaṁ gāmakaṁ upanissāya araññasenāsane vassaṁ upagañchi. Tassa paṭhamamāse yeva piṇḍāya paviṭṭhassa paṇṇasālā jhāyittha. So vasanaṭṭhānābhāvena kilamanto upaṭṭhākānaṁ ācikkhi. Te: “Hotu, bhante, paṇṇasālaṁ karissāma, kasāma tāva, vapāma tāvā” ti ādīni vadantā temāsaṁ vītināmesuṁ. So senāsanasappāyābhāvena kammaṭṭhānaṁ matthakaṁ pāpetuṁ nāsakkhi. So nimittamattam-pi anuppādetvā vutthavasso jetavanaṁ gantvā satthāraṁ vanditvā ekamantaṁ nisīdi. Satthā tena saddhiṁ paṭisanthāraṁ katvā: “Kiṁ nu kho te, bhikkhu, kammaṭṭhānaṁ sappāyaṁ jātan”-ti pucchi. So ādito paṭṭhāya asappāyabhāvaṁ kathesi. Satthā: “Pubbe kho, bhikkhu, tiracchānā pi attano sappāyāsappāyaṁ ñatvā sappāyakāle vasitvā asappāyakāle vasanaṭṭhānaṁ pahāya aññattha agamaṁsu, tvaṁ kasmā attano sappāyāsappāyaṁ na aññāsī” ti vatvā tena yācito atītaṁ āhari.

Atīte bārāṇasiyaṁ brahmadatte rajjaṁ kārente bodhisatto sakuṇayoniyaṁ nibbattitvā viññutaṁ patvā sobhaggappatto sakuṇarājā hutvā ekasmiṁ araññāyatane jātassaratīre sākhāviṭapasampannaṁ bahalapattapalāsaṁ mahārukkhaṁ upanissāya saparivāro vāsaṁ kappesi. Bahū sakuṇā tassa rukkhassa {1.472} udakamatthake patthaṭasākhāsu vasantā sarīravaḷañjaṁ udake pātenti. Tasmiñca jātassare caṇḍo nāgarājā vasati. Tassa etadahosi: “Ime sakuṇā mayhaṁ nivāse jātassare sarīravaḷañjaṁ pātenti, yaṁnūnāhaṁ udakato aggiṁ uṭṭhāpetvā rukkhaṁ jhāpetvā ete palāpeyyan”-ti. So kuddhamānaso rattibhāge sabbesaṁ sakuṇānaṁ sannipatitvā rukkhasākhāsu nipannakāle paṭhamaṁ tāva uddhanāropitaṁ viya udakaṁ pakkudhāpetvā dutiyavāre dhūmaṁ uṭṭhāpetvā tatiyavāre tālakkhandhappamāṇaṁ jālaṁ uṭṭhāpesi. Bodhisatto udakato jālaṁ uṭṭhahamānaṁ disvā: “Bho, sakuṇā, agginā ādittaṁ nāma udakena nibbāpenti, idāni pana udakam-eva ādittaṁ. Na sakkā amhehi idha vasituṁ, aññattha gamissāmā” ti vatvā imaṁ gāthamāha.

1. Khemaṁ yahiṁ tattha arī udīrito, dakassa majjhe jalate ghatāsano,
Na ajja vāso mahiyā mahīruhe, disā bhajavho saraṇājja nobhayan-ti.

Tattha khemaṁ yahiṁ tattha arī udīrito ti yasmiṁ udakapiṭṭhe khemabhāvo nibbhayabhāvo, tasmiṁ attapaccatthiko sapatto uṭṭhito. Dakassā ti udakassa. Ghatāsano ti aggi. So hi ghataṁ asnāti, tasmā: “Ghatāsano” ti vuccati. Na ajja vāso ti ajja no vāso natthi. Mahiyā mahīruhe ti mahiruho vuccati rukkho, tasmiṁ imissā mahiyā jāte rukkheti attho. Disā bhajavho ti disā bhajatha gacchatha. Saraṇājja no bhayan-ti ajja amhākaṁ saraṇato bhayaṁ jātaṁ, paṭisaraṇaṭṭhānato bhayaṁ uppannanti attho.

Evaṁ vatvā bodhisatto attano vacanakare sakuṇe ādāya uppatitvā aññattha gato. Bodhisattassa vacanaṁ aggahetvā ṭhitasakuṇā jīvitakkhayaṁ pattā.

Satthā imaṁ dhammadesanaṁ āharitvā saccāni pakāsetvā jātakaṁ samodhānesi, saccapariyosāne so bhikkhu arahatte patiṭṭhāsi. Tadā bodhisattassa vacanakarā sakuṇā buddhaparisā ahesuṁ, sakuṇarājā pana aham-eva ahosinti.

Ghatāsanajātakavaṇṇanā tatiyā