Ja 136: Suvaṇṇahaṁsajātakavaṇṇanā

Yaṁ laddhaṁ tena tuṭṭhabban-ti idaṁ satthā jetavane viharanto thullanandaṁ bhikkhuniṁ ārabbha kathesi. Sāvatthiyañhi aññataro upāsako bhikkhunisaṅghaṁ lasuṇena pavāretvā khettapālaṁ āṇāpesi: “Sace bhikkhuniyo āgacchanti, ekekāya bhikkhuniyā dve tayo bhaṇḍike dehī” ti. Tato paṭṭhāya bhikkhuniyo tassa geham-pi {1.475} khettam-pi lasuṇatthāya gacchanti. Athekasmiṁ ussavadivase tassa gehe lasuṇaṁ parikkhayaṁ agamāsi. Thullanandā bhikkhunī saparivārā gehaṁ gantvā: “Lasuṇenāvuso attho” ti vatvā: “Natthayye, yathābhataṁ lasuṇaṁ parikkhīṇaṁ, khettaṁ gacchathā” ti vuttā khettaṁ gantvā na mattaṁ jānitvā lasuṇaṁ āharāpesi. Khettapālo ujjhāyi: “Kathañhi nāma bhikkhuniyo na mattaṁ jānitvā lasuṇaṁ harāpessantī” ti? Tassa kathaṁ sutvā yā tā bhikkhuniyo appicchā, tā pi, tāsaṁ sutvā bhikkhū pi, ujjhāyiṁsu. Ujjhāyitvā ca pana bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. Bhagavā thullanandaṁ bhikkhaniṁ garahitvā: “Bhikkhave, mahiccho puggalo nāma vijātamātuyā pi appiyo hoti amanāpo, appasanne pasādetuṁ, pasannānaṁ vā bhiyyosomattāya pasādaṁ janetuṁ, anuppannaṁ vā lābhaṁ uppādetuṁ, uppannaṁ vā pana lābhaṁ thiraṁ kātuṁ na sakkoti. Appiccho pana puggalo appasanne pasādetuṁ, pasannānaṁ vā bhiyyosomattāya pasādaṁ janetuṁ, anuppannaṁ vā lābhaṁ uppādetuṁ, uppannaṁ vā pana lābhaṁ thiraṁ kātuṁ sakkotī” ti ādinā nayena bhikkhūnaṁ tadanucchavikaṁ dhammaṁ kathetvā: “Na, bhikkhave, thullanandā idāneva mahicchā, pubbe pi mahicchāyevā” ti vatvā atītaṁ āhari.

Atīte bārāṇasiyaṁ brahmadatte rajjaṁ kārente bodhisatto aññatarasmiṁ brāhmaṇakule nibbatti. Tassa vayappattassa samānajātikā kulā pajāpatiṁ āhariṁsu. Tassā nandā nandāvatī sundarīnandāti tisso dhītaro ahesuṁ. Tāsu patikulaṁ agatāsu yeva bodhisatto kālaṁ katvā suvaṇṇahaṁsayoniyaṁ nibbatti, jātissarañāṇañcassa uppajji. So vayappatto suvaṇṇasañchannaṁ sobhaggappattaṁ mahantaṁ attabhāvaṁ disvā: “Kuto nu kho cavitvā ahaṁ idhūpapanno” ti āvajjento: “Manussalokato” ti ñatvā puna: “Kathaṁ nu kho me brāhmaṇī ca dhītaro ca jīvantī” ti upadhārento: “Paresaṁ bhatiṁ katvā kicchena jīvantī” ti ñatvā cintesi: “Mayhaṁ sarīre sovaṇṇamayāni pattāni koṭṭanaghaṭṭanakhamāni, ito tāsaṁ ekekaṁ pattaṁ dassāmi, tena me pajāpati ca dhītaro ca sukhaṁ jīvissantī” ti. So tattha gantvā piṭṭhivaṁsakoṭiyaṁ nilīyi, brāhmaṇī ca dhītaro ca bodhisattaṁ disvā: “Kuto {1.476} āgatosi, sāmī” ti pucchiṁsu. “Ahaṁ tumhākaṁ pitā kālaṁ katvā suvaṇṇahaṁsayoniyaṁ nibbatto tumhe daṭṭhuṁ āgato. Ito paṭṭhāya tumhākaṁ paresaṁ bhatiṁ katvā dukkhajīvikāya jīvanakiccaṁ natthi, ahaṁ vo ekekaṁ pattaṁ dassāmi, taṁ vikkiṇitvā sukhena jīvathā” ti ekaṁ pattaṁ datvā agamāsi. So eteneva niyāmena antarantarā āgantvā ekekaṁ pattaṁ deti, brāhmaṇī ca dhītaro ca aḍḍhā sukhitā ahesuṁ.

Athekadivasaṁ sā brāhmaṇī dhītaro āmantesi: “Ammā, tiracchānānaṁ nāma cittaṁ dujjānaṁ. Kadāci vo pitā idha nāgaccheyya, idānissa āgatakāle sabbāni pattāni pi luñcitvā gaṇhāmā” ti. Tā: “Evaṁ no pitā kilamissatī” ti na sampaṭicchiṁsu. Brāhmaṇī pana mahicchatāya puna ekadivasaṁ suvaṇṇahaṁsarājassa āgatakāle: “Ehi tāva, sāmī” ti vatvā taṁ attano santikaṁ upagataṁ ubhohi hatthehi gahetvā sabbapattāni luñci. Tāni pana bodhisattassa ruciṁ vinā balakkārena gahitattā sabbāni bakapattasadisāni ahesuṁ. Bodhisatto pakkhe pasāretvā gantuṁ nāsakkhi. Atha naṁ sā mahācāṭiyaṁ pakkhipitvā posesi. Tassa puna uṭṭhahantāni pattāni setāni sampajjiṁsu. So sañjātapatto uppatitvā attano vasanaṭṭhānam-eva gantvā na puna āgamāsi.

Satthā imaṁ atītaṁ āharitvā: “Na, bhikkhave, thullanandā idāneva mahicchā, pubbe pi mahicchā yeva, mahicchatāya ca pana suvaṇṇamhā parihīnā. Idāni pana attano mahicchatāya eva lasuṇamhā pi parihāyissati, tasmā ito paṭṭhāya lasuṇaṁ khādituṁ na labhissati. Yathā ca thullanandā, evaṁ taṁ nissāya sesabhikkhuniyo pi. Tasmā bahuṁ labhitvā pi pamāṇam-eva jānitabbaṁ, appaṁ labhitvā pana yathāladdheneva santoso kātabbo, uttari na patthetabban”-ti vatvā imaṁ gāthamāha.

1. Yaṁ laddhaṁ tena tuṭṭhabbaṁ, atilobho hi pāpako,
Haṁsarājaṁ gahetvāna, suvaṇṇā parihāyathā ti.

Tattha tuṭṭhabban-ti tussitabbaṁ.

Idaṁ pana vatvā satthā anekapariyāyena garahitvā: “Yā pana bhikkhunī lasuṇaṁ khādeyya, pācittiyan”-ti (Pāc. 794) sikkhāpadaṁ paññāpetvā jātakaṁ {1.477} samodhānesi: “tadā brāhmaṇī ayaṁ thullanandā ahosi, tisso dhītaro idāni tisso yeva bhaginiyo, suvaṇṇahaṁsarājā pana aham-eva ahosin”-ti.

Suvaṇṇahaṁsajātakavaṇṇanā chaṭṭhā