Ja 138: Godhājātakavaṇṇanā

Kiṁ te jaṭāhi dummedhā ti idaṁ satthā jetavane viharanto ekaṁ kuhakabhikkhuṁ ārabbha kathesi. Paccuppannavatthu heṭṭhā kathitasadisam-eva.

So hi niyyānikasāsane pabbajitvā pi catupaccayatthāya tividhaṁ kuhakavatthuṁ pūresi. Athassa aguṇaṁ pakāsentā bhikkhū dhammasabhāyaṁ kathaṁ samuṭṭhāpesuṁ: “Āvuso, asuko nāma bhikkhu evarūpe niyyānikasāsane pabbajitvā kuhanaṁ nissāya jīvikaṁ kappetī” ti. Satthā āgantvā: “Kāya nuttha, bhikkhave, etarahi kathāya sannisinnā” ti pucchitvā: “Imāya nāmā” ti vutte: “Na, bhikkhave, idāneva, pubbepesa kuhakoyevā” ti vatvā atītaṁ āhari.

Atīte pana bārāṇasiyaṁ brahmadatte rajjaṁ kārente bodhisatto godhāyoniyaṁ paṭisandhiṁ gaṇhi. Tadā eko pañcābhiñño uggatapo tāpaso ekaṁ paccantagāmaṁ nissāya araññāyatane paṇṇasālāyaṁ vasati, gāmavāsino tāpasaṁ sakkaccaṁ upaṭṭhahanti. Bodhisatto tassa caṅkamanakoṭiyaṁ ekasmiṁ vammike vasati, vasanto ca pana divase divase dve tayo vāre tāpasaṁ upasaṅkamitvā dhammūpasaṁhitaṁ atthūpasaṁhitañca vacanaṁ sutvā tāpasaṁ vanditvā vasanaṭṭhānam-eva gacchati. Aparabhāge tāpaso gāmavāsino āpucchitvā pakkāmi. Pakkamante ca pana tasmiṁ sīlavatasampanne tāpase añño kūṭatāpaso āgantvā tasmiṁ assamapade vāsaṁ kappesi. Bodhisatto: “Ayam-pi sīlavā” ti sallakkhetvā purimanayeneva tassa santikaṁ agamāsi.

Athekadivasaṁ nidāghasamaye akālameghe vuṭṭhe vammikehi makkhikā nikkhamiṁsu, tāsaṁ khādanatthaṁ godhā āhiṇḍiṁsu. Gāmavāsino nikkhamitvā makkhikākhādakā godhā {1.481} gahetvā siniddhasambhārasaṁyuttaṁ ambilānambilaṁ godhāmaṁsaṁ sampādetvā tāpasassa adaṁsu. Tāpaso godhāmaṁsaṁ khāditvā rasataṇhāya baddho: “Idaṁ maṁsaṁ atimadhuraṁ, kissa maṁsaṁ nāmetan”-ti pucchitvā: “Godhāmaṁsan”-ti sutvā: “Mama santikaṁ mahāgodhā āgacchati, taṁ māretvā maṁsaṁ khādissāmī” ti cintesi. Cintetvā ca pana bhājanañca sappiloṇādīni ca āharāpetvā ekamante ṭhapetvā muggaramādāya kāsāvena paṭicchādetvā paṇṇasālādvāre bodhisattassa āgamanaṁ olokayamāno upasantūpasanto viya hutvā nisīdi bodhisatto sāyanhasamaye: “Tāpasassa santikaṁ gamissāmī” ti nikkhamitvā upasaṅkamanto va tassa indriyavippakāraṁ disvā cintesi: “Nāyaṁ tāpaso aññesu divasesu nisīdanākārena nisinno, ajjesa maṁ olokento pi duṭṭhindriyo hutvā oloketi, pariggaṇhissāmi nan”-ti. So tāpasassa heṭṭhāvāte ṭhatvā godhāmaṁsagandhaṁ ghāyitvā: “Iminā kūṭatāpasena ajja godhāmaṁsaṁ khāditaṁ bhavissati, tenesa rasataṇhāya baddho ajja maṁ attano santikaṁ upasaṅkamantaṁ muggarena paharitvā maṁsaṁ pacitvā khāditukāmo bhavissatī” ti tassa santikaṁ anupagantvāva paṭikkamitvā vicarati.

Tāpaso bodhisattassa anāgamanabhāvaṁ ñatvā: “Iminā ‘ayaṁ maṁ paharitukāmo’ ti ñātaṁ bhavissati, tena kāraṇena nāgacchati, anāgacchantassāpissa kuto muttī” ti muggaraṁ nīharitvā khi pi. So tassa agganaṅguṭṭham-eva āsādesi. Bodhisatto vegena vammikaṁ pavisitvā aññena chiddena sīsaṁ ukkhipitvā: “Ambho kūṭajaṭila, ahaṁ tava santikaṁ upasaṅkamanto ‘sīlavā’ ti saññāya upasaṅkamiṁ, idāni pana te mayā kūṭabhāvo ñāto, tādisassa mahācorassa kiṁ iminā pabbajjāliṅgenā” ti vatvā taṁ garahanto imaṁ gāthamāha.

1. Kiṁ te jaṭāhi dummedha, kiṁ te ajinasāṭiyā,
Abbhantaraṁ te gahanaṁ, bāhiraṁ parimajjasī ti.

Tattha {1.482} kiṁ te jaṭāhi dummedhā ti ambho dummedha, nippañña etā pabbajitena dhāretabbā jaṭā, pabbajjāguṇarahitassa kiṁ te tāhi jaṭāhī ti attho. Kiṁ te ajinasāṭiyā ti ajinasāṭiyā anucchavikassa saṁvarassa abhāvakālato paṭṭhāya kiṁ te ajinasāṭiyā. Abbhantaraṁ te gahanan-ti tava abbhantaraṁ hadayaṁ rāgadosamohagahanena gahanaṁ paṭicchannaṁ. Bāhiraṁ parimajjasī ti so tvaṁ abbhantare gahane nhānādīhi ceva liṅgagahanena ca bāhiraṁ parimajjasi, taṁ parimajjanto kañjikapūritalābu viya visapūritacāṭi viya āsīvisapūritavammiko viya gūthapūritacittaghaṭo viya ca bahimaṭṭho va hosi, kiṁ tayā corena idha vasantena, sīghaṁ ito palāyāhi, no ce palāyasi, gāmavāsīnaṁ te ācikkhitvā niggahaṁ kārāpessāmīti.

Evaṁ bodhisatto kūṭatāpasaṁ tajjetvā vammikam-eva pāvisi, kūṭatāpaso pi tato pakkāmi.

Satthā imaṁ dhammadesanaṁ āharitvā jātakaṁ samodhānesi: “tadā kūṭatāpaso ayaṁ kuhako ahosi, purimo sīlavantatāpaso sāriputto, godhāpaṇḍito pana aham-eva ahosin”-ti.

Godhājātakavaṇṇanā aṭṭhamā