Ja 139: Ubhatobhaṭṭhajātakavaṇṇanā

Akkhī bhinnā paṭo naṭṭho ti idaṁ satthā veḷuvane viharanto devadattaṁ ārabbha kathesi. Tadā kira dhammasabhāyaṁ bhikkhū kathaṁ samuṭṭhāpesuṁ: “Āvuso, seyyathā pi nāma chavālātaṁ ubhatopadittaṁ majjhe gūthagataṁ nevāraññe kaṭṭhatthaṁ pharati, na gāme kaṭṭhatthaṁ pharati, evam-eva devadatto evarūpe niyyānikasāsane pabbajitvā ubhato bhaṭṭho ubhato paribāhiro jāto, gihiparibhogā ca parihīno, sāmaññatthañca na paripūretī” ti. Satthā āgantvā: “Kāya nuttha, bhikkhave, etarahi kathāya sannisinnā” ti pucchitvā: “Imāya nāmā” ti vutte: “Na, bhikkhave, devadatto idāneva ubhato bhaṭṭho hoti, atīte pi ubhato bhaṭṭho ahosiyevā” ti vatvā atītaṁ āhari.

Atīte bārāṇasiyaṁ brahmadatte rajjaṁ kārente bodhisatto rukkhadevatā hutvā nibbatti. Tadā ekasmiṁ gāmake bāḷisikā vasanti. Atheko bāḷisiko baḷisaṁ ādāya daharena puttena saddhiṁ yasmiṁ sobbhe pakatiyā pi bāḷisikā macche gaṇhanti, tattha gantvā baḷisaṁ khi pi. Baḷiso udakapaṭicchanne {1.483} ekasmiṁ khāṇuke laggi. Bāḷisiko taṁ ākaḍḍhituṁ asakkonto cintesi: “Ayaṁ baḷiso mahāmacche laggo bhavissati, puttakaṁ mātu santikaṁ pesetvā paṭivissakehi saddhiṁ kalahaṁ kārāpemi, evaṁ ito na koci koṭṭhāsaṁ paccāsīsissatī” ti. So puttaṁ āha: “Gaccha, tāta, amhehi mahāmacchassa laddhabhāvaṁ mātu ācikkhāhi, ‘paṭivissakehi kira saddhiṁ kalahaṁ karohī’ ti vadehī” ti. So puttaṁ pesetvā baḷisaṁ ākaḍḍhituṁ asakkonto rajjucchedanabhayena uttarisāṭakaṁ thale ṭhapetvā udakaṁ otaritvā macchalobhena macchaṁ upadhārento khāṇukehi paharitvā dve pi akkhīni bhindi. Thale ṭhapitasāṭakaṁpissa coro hari. So vedanāppatto hutvā hatthena akkhīni uppīḷayamāno gahetvā udakā uttaritvā kampamāno sāṭakaṁ pariyesati.

Sāpissa bhariyā: “Kalahaṁ katvā kassaci apaccāsīsanabhāvaṁ karissāmī” ti ekasmiṁ yeva kaṇṇe tālapaṇṇaṁ piḷandhitvā ekaṁ akkhiṁ ukkhalimasiyā añjetvā kukkuraṁ aṅkenādāya paṭivissakagharaṁ agamāsi. Atha naṁ ekā sahāyikā evamāha: “Ekasmiṁ yeva te kaṇṇe tālapaṇṇaṁ piḷandhitaṁ, ekaṁ akkhi añjitaṁ, piyaputtaṁ viya kukkuraṁ aṅkenādāya gharato gharaṁ gacchasi, kiṁ ummattikāsi jātā” ti. “Nāhaṁ ummattikā, tvaṁ pana maṁ akāraṇena akkosasi paribhāsasi, idāni taṁ gāmabhojakassa santikaṁ gantvā aṭṭha kahāpaṇe daṇḍāpessāmī” ti evaṁ kalahaṁ katvā ubho pi gāmabhojakassa santikaṁ agamaṁsu. Kalahe visodhiyamāne tassā yeva matthake daṇḍo pati. Atha naṁ bandhitvā: “Daṇḍaṁ dehī” ti pothetuṁ ārabhiṁsu.

Rukkhadevatā gāme tassā imaṁ pavattiṁ, araññe cassā patino taṁ byasanaṁ disvā khandhantare ṭhitā: “Bho purisa, tuyhaṁ udake pi kammanto paduṭṭho thale pi, ubhatobhaṭṭho jāto” ti vatvā imaṁ gāthamāha.

1. Akkhī bhinnā paṭo naṭṭho, sakhigehe ca bhaṇḍanaṁ,
Ubhato paduṭṭhā kammantā, udakamhi thalamhi cā ti.

Tattha {1.484} sakhigehe ca bhaṇḍanan-ti sakhī nāma sahāyikā, tassā ca gehe tava bhariyāya bhaṇḍanaṁ kataṁ, bhaṇḍanaṁ katvā bandhitvā pothetvā daṇḍaṁ dāpiyati. Ubhato paduṭṭhā kammantā ti evaṁ tava dvīsu pi ṭhānesu kammantā paduṭṭhā yeva bhinnā yeva. Kataresu dvīsu? Udakamhi thalamhi cāti, akkhibhedena paṭanāsena ca udake kammantā paduṭṭhā, sakhigehe bhaṇḍanena thale kammantā paduṭṭhāti.

Satthā imaṁ dhammadesanaṁ āharitvā jātakaṁ samodhānesi: “Tadā bāḷisiko devadatto ahosi, rukkhadevatā pana aham-eva ahosin”-ti.

Ubhatobhaṭṭhajātakavaṇṇanā navamā