Ja 140: Kākajātakavaṇṇanā

Niccaṁ ubbiggahadayā ti idaṁ satthā jetavane viharanto ñātatthacariyaṁ ārabbha kathesi. Paccuppannavatthu dvādasakanipāte bhaddasālajātake (Ja. 465) āvi bhavissati.

Licchavirājāno kujjhitvā pañca rathasatāni āruyha: “Bandhulamallaṁ gaṇhissāmā” ti nikkhamiṁsu. Taṁ pavattiṁ mahālissa ārocesuṁ. Mahāli: “Mā gamittha, so hi vo sabbe ghātayissatī” ti āha. Tepi: “Mayaṁ gamissāmayevā” ti vadiṁsu. Tena hi cakkassa yāva nābhito pathaviṁ paviṭṭhaṭṭhānaṁ disvā nivatteyyātha, tato anivattantā purato asanisaddaṁ viya suṇissatha, tamhā ṭhānā nivatteyyātha, tato anivattantā tumhākaṁ rathadhuresu chiddaṁ passissatha, tamhā ṭhānā nivatteyyātha, purato māgamitthāti. Te tassa vacanena anivattitvā taṁ anubandhiṁsu yeva.

Mallikā disvā: “Rathā, sāmi, paññāyantī” ti āha. Tena hi ekassa rathassa viya paññāyanakāle mama āroceyyāsīti. Sā yadā sabbe eko viya hutvā paññāyiṁsu, tadā: “Ekam-eva sāmi rathasīsaṁ paññāyatī” ti āha. Bandhulo: “Tena hi imā rasmiyo gaṇhāhī” ti tassā rasmiyo datvā rathe ṭhito va dhanuṁ āropeti, rathacakkaṁ yāva nābhito pathaviṁ pāvisi, licchavino taṁ ṭhānaṁ disvā pi na nivattiṁsu. Itaro thokaṁ gantvā jiyaṁ pothesi, asanisaddo viya ahosi. Te tato pi na nivattiṁsu, anubandhantā gacchanteva. Bandhulo rathe ṭhitako va ekaṁ saraṁ khi pi. So pañcannaṁ rathasatānaṁ rathasīsaṁ chiddaṁ katvā pañca rājasatāni parikarabandhanaṭṭhāne vijjhitvā pathaviṁ pāvisi. Te attano viddhabhāvaṁ ajānitvā: “Tiṭṭha re, tiṭṭha re” ti vadantā anubandhiṁsu yeva. Bandhulo rathaṁ ṭhapetvā: “Tumhe matakā, matakehi saddhiṁ mayhaṁ yuddhaṁ nāma natthī” ti āha. Te: “Matakā nāma amhādisā neva hontī” ti vadiṁsu. “Tena hi sabbapacchimassa parikaraṁ mocethā” ti. Te {4.150} mocayiṁsu. So muttamatte yeva maritvā patito. Atha ne: “Sabbe pi tumhe evarūpā, attano gharāni gantvā saṁvidhātabbaṁ saṁvidahitvā puttadāre anusāsitvā sannāhaṁ mocethā” ti āha. Te tathā katvā sabbe jīvitakkhayaṁ pattā.

Bandhulo pi mallikaṁ sāvatthiṁ ānesi. Sā soḷasakkhattuṁ yamake putte vijāyi, sabbe pi sūrā thāmasampannā ahesuṁ, sabbasippe nipphattiṁ pāpuṇiṁsu. Ekekassa pi purisasahassaparivāro ahosi. Pitarā saddhiṁ rājanivesanaṁ gacchantehi teheva rājaṅgaṇaṁ paripūri. Athekadivasaṁ vinicchaye kūṭaḍḍaparājitā manussā bandhulaṁ āgacchantaṁ disvā mahāravaṁ viravantā vinicchayaamaccānaṁ kūṭaḍḍakāraṇaṁ tassa ārocesuṁ. So pi vinicchayaṁ gantvā taṁ aḍḍaṁ tīretvā sāmikam-eva sāmikaṁ, assāmikam-eva assāmikaṁ akāsi. Mahājano mahāsaddena sādhukāraṁ pavattesi. Rājā: “Kimidan”-ti pucchitvā tamatthaṁ sutvā tussitvā sabbe pi te amacce hāretvā bandhulasseva vinicchayaṁ niyyādesi. So tato paṭṭhāya sammā vinicchini. Tato porāṇakavinicchayikā lañjaṁ alabhantā appalābhā hutvā: “Bandhulo rajjaṁ patthetī” ti rājakule paribhindiṁsu. Rājā taṁ kathaṁ gahetvā cittaṁ niggahetuṁ nāsakkhi, “imasmiṁ idheva ghātiyamāne garahā me uppajjissatī” ti puna cintetvā: “Payuttapurisehi paccantaṁ paharāpetvā te palāpetvā nivattakāle antarāmagge puttehi saddhiṁ māretuṁ vaṭṭatī” ti bandhulaṁ pakkosāpetvā: “Paccanto kira kupito, tava puttehi saddhiṁ gantvā core gaṇhāhī” ti pahiṇitvā: “Etthevassa dvattiṁsāya puttehi saddhiṁ sīsaṁ chinditvā āharathā” ti tehi saddhiṁ aññe pi samatthe mahāyodhe pesesi. Tasmiṁ paccantaṁ gacchante yeva: “Senāpati kira āgacchatī” ti sutvāva payuttakacorā palāyiṁsu. So taṁ padesaṁ āvāsāpetvā janapadaṁ saṇṭhapetvā nivatti. Athassa nagarato avidūre ṭhāne te yodhā puttehi saddhiṁ sīsaṁ chindiṁsu.

Atīte bārāṇasiyaṁ brahmadatte rajjaṁ kārente bodhisatto kākayoniyaṁ nibbatti. Athekadivasaṁ rañño purohito bahinagare nadiyaṁ nhāyitvā gandhe vilimpitvā mālaṁ piḷandhitvā varavatthanivattho nagaraṁ pāvisi. Nagaradvāratoraṇe dve kākā nisinnā honti. Tesu eko ekaṁ āha: “samma, ahaṁ imassa brāhmaṇassa matthake sarīravaḷañjaṁ pātessāmī” ti. Itaro: “Mā te etaṁ rucci, ayaṁ brāhmaṇo issaro, issarajanena ca saddhiṁ veraṁ nāma pāpakaṁ. Ayañhi kuddho sabbe pi kāke vināseyyā” ti. “Na sakkā mayā na kātun”-ti. “Tena hi paññāyissasī” ti vatvā itaro kāko palāyi. So toraṇassa heṭṭhābhāgaṁ sampatte brāhmaṇe olambakaṁ cālento viya tassa matthake vaccaṁ pātesi. Brāhmaṇo kujjhitvā kākesu veraṁ bandhi.

Tasmiṁ kāle ekā bhatiyā vīhikoṭṭikadāsī vīhiṁ gehadvāre ātape pattharitvā rakkhantī nisinnāva niddaṁ okkami. Tassā pamādaṁ ñatvā eko dīghalomako eḷako āgantvā vīhiṁ khādi, sā pabujjhitvā taṁ disvā palāpesi. Eḷako dutiyam pi, tatiyam-pi tassā tatheva niddāyanakāle āgantvā vīhiṁ khādi. Sā pi {1.485} taṁ tikkhattuṁ palāpetvā cintesi: “Ayaṁ punappunaṁ khādanto upaḍḍhavīhiṁ khādissati, bahu me chedo bhavissati, idānissa puna anāgamanakāraṇaṁ karissāmī” ti. Sā alātaṁ gahetvā niddāyamānā viya nisīditvā vīhikhādanatthāya eḷake sampatte uṭṭhāya alātena eḷakaṁ pahari, lomāni aggiṁ gaṇhiṁsu. So sarīre jhāyante: “Aggiṁ nibbāpessāmī” ti vegena gantvā hatthisālāya samīpe ekissā tiṇakuṭiyā sarīraṁ ghaṁsi, sā pajjali. Tato uṭṭhitā jālā hatthisālaṁ gaṇhi. Hatthisālāsu jhāyantīsu hatthipiṭṭhāni jhāyiṁsu, bahū hatthī vaṇitasarīrā ahesuṁ. Vejjā hatthī aroge kātuṁ asakkontā rañño ārocesuṁ. Rājā purohitaṁ āha: “Ācariya, hatthivejjā hatthī tikicchituṁ na sakkonti, api kiñci bhesajjaṁ jānāsī” ti. “Jānāmi, mahārājā” ti. “Kiṁ laddhuṁ vaṭṭatī” ti? “Kākavasā, mahārājā” ti. Rājā: “Tena hi kāke māretvā vasaṁ āharathā” ti āha. Tato paṭṭhāya kāke māretvā vasaṁ alabhitvā tattha tattheva rāsiṁ karonti, kākānaṁ mahābhayaṁ uppajji.

Tadā bodhisatto asītikākasahassaparivāro mahāsusāne vasati. Atheko kāko gantvā kākānaṁ uppannabhayaṁ bodhisattassa ārocesi. So cintesi: “Ṭhapetvā maṁ añño mayhaṁ ñātakānaṁ uppannabhayaṁ harituṁ samattho nāma natthi, harissāmi nan”-ti dasa pāramiyo āvajjetvā mettāpāramiṁ purecārikaṁ katvā ekavegena pakkhanditvā vivaṭamahāvātapānena pavisitvā rañño āsanassa heṭṭhā pāvisi. Atha naṁ eko manusso gahitukāmo ahosi. Rājā: “Saraṇaṁ paviṭṭho, mā gaṇhī” ti vāresi. Mahāsatto thokaṁ vissamitvā mettāpāramiṁ āvajjetvā heṭṭhāsanā nikkhamitvā rājānaṁ āha: “mahārāja, raññā nāma chandādivasena agantvā rajjaṁ kāretuṁ vaṭṭati. Yaṁ yaṁ kammaṁ kattabbaṁ hoti, sabbaṁ nisamma upadhāretvā kātuṁ vaṭṭati. Yañca kayiramānaṁ nipphajjati, tadeva kātuṁ vaṭṭati, na itaraṁ. Sace hi rājāno yaṁ kayiramānaṁ na nipphajjati, taṁ karonti, mahājanassa maraṇabhayapariyosānaṁ mahābhayaṁ uppajjati {1.486}. Purohito veravasiko hutvā musāvādaṁ abhāsi, kākānaṁ vasā nāma natthī” ti. Taṁ sutvā rājā pasannacitto bodhisattassa kañcanabhaddapīṭhaṁ dāpetvā tattha nisinnassa pakkhantarāni satapākasahassapākatelehi makkhāpetvā kañcanataṭṭake rājārahaṁ subhojanaṁ bhojāpetvā pānīyaṁ pāyetvā suhitaṁ vigatadarathaṁ mahāsattaṁ etad-avoca: “Paṇḍita, tvaṁ ‘kākānaṁ vasā nāma natthī’ ti vadesi, kena kāraṇena nesaṁ vasā na hotī” ti bodhisatto: “Iminā ca iminā ca kāraṇenā” ti sakalanivesanaṁ ekaravaṁ katvā dhammaṁ desento imaṁ gāthamāha.

1. Niccaṁ ubbiggahadayā, sabbalokavihesakā,
Tasmā nesaṁ vasā natthi, kākānamhāka ñātinan-ti.

Tatrāyaṁ saṅkhepattho: mahārāja, kākā nāma niccaṁ ubbiggamānasā bhayappattāva viharanti, sabbalokassa ca vihesakā, khattiyādayo manusse pi itthipurise pi kumārakumārikādayo pi viheṭhentā kilamentāva vicaranti, tasmā imehi dvīhi kāraṇehi nesaṁ amhākaṁ ñātīnaṁ kākānaṁ vasā nāma natthi. Atīte pi na bhūtapubbā, anāgate pi na bhavissatīti.

Evaṁ mahāsatto imaṁ kāraṇaṁ uttānaṁ katvā: “Mahārāja, raññā nāma anisamma anupadhāretvā kammaṁ na kattabban”-ti rājānaṁ bodhesi. Rājā tussitvā bodhisattaṁ rajjena pūjesi. Bodhisatto rajjaṁ rañño yeva paṭidatvā rājānaṁ pañcasu sīlesu patiṭṭhāpetvā sabbasattānaṁ abhayaṁ yāci. Rājā tassa dhammadesanaṁ sutvā sabbasattānaṁ abhayaṁ datvā kākānaṁ nibaddhadānaṁ paṭṭhapesi. Divase divase taṇḍulambaṇassa bhattaṁ pacitvā nānaggarasehi omadditvā kākānaṁ dīyati, mahāsattassa pana rājabhojanam-eva dīyittha.

Satthā imaṁ dhammadesanaṁ āharitvā jātakaṁ samodhānesi: “tadā bārāṇasirājā ānando ahosi, kākarājā pana aham-eva ahosin”-ti.

Kākajātakavaṇṇanā dasamā

Asampadānavaggo cuddasamo

Tassuddānaṁ:

Asampadānabhīrukaṁ, ghatāsanajhānasodhaṁ,
Candābhaṁ suvaṇṇahaṁsaṁ, babbugodhubhatobhaṭṭhaṁ,
Kākarājāti te dasāti.