Ja 142: Siṅgālajātakavaṇṇanā

Etañhi te durājānan-ti idaṁ satthā veḷuvane viharanto devadattassa vadhāya parisakkanaṁ ārabbha kathesi. Dhammasabhāyañhi bhikkhūnaṁ kathaṁ sutvā satthā: “Na, bhikkhave, devadatto idāneva mayhaṁ vadhāya parisakkati, pubbe pi parisakki yeva, na ca maṁ māretuṁ asakkhi, sayam-eva pana kilanto” ti vatvā atītaṁ āhari.

Atīte bārāṇasiyaṁ brahmadatte rajjaṁ kārente bodhisatto siṅgālayoniyaṁ nibbattitvā siṅgālarājā hutvā siṅgālagaṇaparivuto susānavane vihāsi. Tena samayena rājagahe ussavo ahosi, yebhuyyena manussā suraṁ pivanti, surāchaṇo yeva kireso. Athettha sambahulā dhuttā bahuṁ surañca maṁsañca āharāpetvā maṇḍitapasādhitā gāyitvā gāyitvā surañca pivanti, maṁsañca khādanti. Tesaṁ paṭhamayāmāvasāne maṁsaṁ khīyi, surā pana bahukāva. Atheko dhutto: “Maṁsakhaṇḍaṁ dehī” ti āha. “Maṁsaṁ khīṇan”-ti ca vutte: “Mayi ṭhite maṁsakkhayo nāma natthī” ti vatvā: “Āmakasusāne matamanussamaṁsaṁ khādanatthāya āgate siṅgāle māretvā maṁsaṁ āharissāmī” ti muggaraṁ gahetvā niddhamanamaggena nagarā nikkhamitvā susānaṁ gantvā muggaraṁ gahetvā matako viya uttāno nipajji. Tasmiṁ khaṇe bodhisatto siṅgālagaṇaparivuto tattha gato taṁ disvā: “Nāyaṁ matako” ti ñatvāpi: “Suṭṭhutaraṁ upaparikkhissāmī” ti tassa adhovātena gantvā sarīragandhaṁ ghāyitvā tathatovassa amatakabhāvaṁ ñatvā: “Lajjāpetvā naṁ uyyojessāmī” ti gantvā muggarakoṭiyaṁ ḍaṁsitvā ākaḍḍhi, dhutto muggaraṁ na vissaji, upasaṅkamantam-pi na {1.490} olokento naṁ gāḷhataraṁ aggahesi. Bodhisatto paṭikkamitvā: “Bho purisa, sace tvaṁ matako bhaveyyāsi, na mayi muggaraṁ ākaḍḍhante gāḷhataraṁ gaṇheyyāsi, iminā kāraṇena tava matakabhāvo vā amatakabhāvo vā dujjāno” ti vatvā imaṁ gāthamāha.

1. Etañhi te durājānaṁ, yaṁ sesi matasāyikaṁ,
Yassa te kaḍḍhamānassa, hatthā daṇḍo na muccatī ti.

Tattha etañhi te durājānan-ti etaṁ kāraṇaṁ tava duviññeyyaṁ. Yaṁ sesi matasāyikan-ti yena kāraṇena tvaṁ matasāyikaṁ sesi, matako viya hutvā sayasi. Yassa te kaḍḍhamānassā ti yassa tava daṇḍakoṭiyaṁ gahetvā kaḍḍhiyamānassa hatthato daṇḍo na muccati, so tvaṁ tathato matako nāma na hosīti.

Evaṁ vutte so dhutto: “Ayaṁ mama amatakabhāvaṁ jānātī” ti uṭṭhāya daṇḍaṁ khi pi, daṇḍo virajjhi. Dhutto: “Gaccha, viraddho dānisi mayā” ti āha. Bodhisatto nivattitvā: “Bho purisa, maṁ virajjhanto pi tvaṁ aṭṭha mahāniraye soḷasa ca ussadaniraye aviraddhoyevā” ti vatvā pakkāmi. Dhutto kiñci alabhitvā susānā nikkhamitvā parikhāyaṁ nhāyitvā āgatamaggeneva nagaraṁ pāvisi.

Satthā imaṁ dhammadesanaṁ āharitvā jātakaṁ samodhānesi: “tadā dhutto devadatto ahosi, siṅgālarājā pana aham-eva ahosin”-ti.

Siṅgālajātakavaṇṇanā dutiyā