Ja 144: Naṅguṭṭhajātakavaṇṇanā

Bahumpetaṁ asabbhi jātavedā ti idaṁ satthā jetavane viharanto ājīvakānaṁ micchātapaṁ ārabbha kathesi. Tadā kira ājīvakā jetavanapiṭṭhiyaṁ nānappakāraṁ micchātapaṁ caranti. Sambahulā bhikkhū tesaṁ ukkuṭikappadhānavaggulivatakaṇṭakāpassayapañcātapatapanādibhedaṁ micchātapaṁ disvā bhagavantaṁ pucchiṁsu: “Atthi nu kho, bhante, imaṁ micchātapaṁ nissāya kusalaṁ vā vuḍḍhi vā” ti. Satthā: “Na, bhikkhave, evarūpaṁ micchātapaṁ nissāya kusalaṁ vā vuḍḍhi vā atthi, pubbe paṇḍitā ‘evarūpaṁ tapaṁ nissāya kusalaṁ vā vuḍḍhi vā bhavissatī’ ti saññāya jātaggiṁ gahetvā araññaṁ pavisitvā aggijuhanādivasena kiñci vuḍḍhiṁ apassantā aggiṁ udakena nibbāpetvā kasiṇaparikammaṁ katvā abhiññā ca samāpattiyo ca nibbattetvā brahmalokaparāyaṇā ahesun”-ti vatvā atītaṁ āhari.

Atīte {1.494} bārāṇasiyaṁ brahmadatte rajjaṁ kārente bodhisatto udiccabrāhmaṇakule nibbatti. Tassa jātadivase mātāpitaro jātaggiṁ gahetvā ṭhapesuṁ. Atha naṁ soḷasavassakāle etadavocuṁ: “Mayaṁ te, putta, jātadivase aggiṁ gaṇhimha. Sacesi agāraṁ ajjhāvasitukāmo, tayo vede uggaṇha. Atha brahmalokaṁ gantukāmo, aggiṁ gahetvā araññaṁ pavisitvā aggiṁ paricaranto mahābrahmānaṁ ārādhetvā brahmalokaparāyaṇo hohī” ti. So: “Na mayhaṁ agārena attho” ti aggiṁ gahetvā araññaṁ pavisitvā assamapadaṁ māpetvā aggiṁ paricaranto araññe vihāsi. So ekadivasaṁ paccantagāmake godakkhiṇaṁ labhitvā taṁ goṇaṁ assamapadaṁ netvā cintesi: “Aggibhagavantaṁ gomaṁsaṁ khādāpessāmī” ti. Athassa etadahosi: “Idha loṇaṁ natthi, aggibhagavā aloṇaṁ khādituṁ na sakkhissati, gāmato loṇaṁ āharitvā aggibhagavantaṁ saloṇakaṁ khādāpessāmī” ti. So taṁ tattheva bandhitvā loṇatthāya gāmakaṁ agamāsi. Tasmiṁ gate sambahulā luddakā taṁ ṭhānaṁ āgatā. Goṇaṁ disvā vadhitvā maṁsaṁ pacitvā khāditvā naṅguṭṭhañca jaṅghañca cammañca tattheva chaḍḍetvā avasesamaṁsaṁ ādāya agamaṁsu.

Brāhmaṇo āgantvā naṅguṭṭhādimattam-eva disvā cintesi: “Ayaṁ aggibhagavā attano santakam-pi rakkhituṁ na sakkoti, maṁ pana kadā rakkhissati. Iminā aggiparicaraṇena niratthakena bhavitabbaṁ, natthi itonidānaṁ kusalaṁ vā vuḍḍhi vā” ti. So aggiparicariyāya vigatacchando: “Hambho aggibhagavā, tvaṁ attano pi santakaṁ rakkhituṁ asakkonto maṁ kadā rakkhissasi, maṁsaṁ natthi, ettakena pi tussāhī” ti naṅguṭṭhādīni aggimhi pakkhipanto imaṁ gāthamāha.

1. Bahumpetaṁ asabbhi jātaveda, yaṁ taṁ vāladhinābhipūjayāma,
Maṁsārahassa {1.495} natthajja maṁsaṁ, naṅguṭṭham-pi bhavaṁ paṭiggahātū ti.

Tattha bahumpetan-ti ettakam-pi bahuṁ. Asabbhī ti asappurisa asādhujātika. Jātavedā ti aggiṁ ālapati. Aggi hi jātamatto va vediyati paññāyati pākaṭo hoti, tasmā: “Jātavedo” ti vuccati. Yaṁ taṁ vāladhinābhipūjayāmā ti yaṁ ajja mayaṁ attano pi santakaṁ rakkhituṁ asamatthaṁ bhagavantaṁ vāladhinā abhipūjayāma, etam-pi tava bahumevā ti dasseti. Maṁsārahassā ti maṁsaṁ arahassa tuyhaṁ natthi ajja maṁsaṁ. Naṅguṭṭham-pi bhavaṁ paṭiggahātū ti attano santakaṁ rakkhituṁ asakkonto bhavaṁ imaṁ sajaṅghacammaṁ naṅguṭṭham-pi paṭiggaṇhātūti.

Evaṁ vatvā mahāsatto aggiṁ udakena nibbāpetvā isipabbajjaṁ pabbajitvā abhiññā ca samāpattiyo ca nibbattetvā brahmalokaparāyaṇo ahosi.

Satthā imaṁ dhammadesanaṁ āharitvā jātakaṁ samodhānesi: “nibbutaggitāpaso aham-eva tena samayenā” ti.

Naṅguṭṭhajātakavaṇṇanā catutthā