Ja 146: Samuddakākajātakavaṇṇanā

Api {1.497} nu hanukā santā ti idaṁ satthā jetavane viharanto sambahule mahallake bhikkhū ārabbha kathesi. Te kira gihikāle sāvatthiyaṁ kuṭumbikā aḍḍhā mahaddhanā aññamaññasahāyakā ekato hutvā puññāni karontā satthu dhammadesanaṁ sutvā: “Mayaṁ mahallakā, kiṁ no gharāvāsena, satthu santike ramaṇīye buddhasāsane pabbajitvā dukkhassantaṁ karissāmā” ti sabbaṁ sāpateyyaṁ puttadhītādīnaṁ datvā assumukhaṁ ñātisaṅghaṁ pahāya satthāraṁ pabbajjaṁ yācitvā pabbajiṁsu. Pabbajitvā pana pabbajjānurūpaṁ samaṇadhammaṁ na kariṁsu, mahallakabhāvena dhammam-pi na pariyāpuṇiṁsu, gihikāle viya pabbajitakāle pi vihārapariyante paṇṇasālaṁ kāretvā ekato va vasiṁsu. Piṇḍāya carantā pi aññattha agantvā yebhuyyena attano puttadārasseva gehaṁ gantvā bhuñjiṁsu. Tesu ekassa purāṇadutiyikā sabbesam-pi mahallakattherānaṁ upakārā ahosi, tasmā sesā pi attanā laddhaṁ āhāraṁ gahetvā tassā yeva gehe nisīditvā bhuñjanti. Sā pi tesaṁ yathāsannihitaṁ sūpabyañjanaṁ deti. Sā aññatarena rogena phuṭṭhā kālamakāsi. Atha te mahallakattherā vihāraṁ gantvā aññamaññaṁ gīvāsu gahetvā: “Madhurahattharasā upāsikā kālakatā” ti vihārapaccante rodantā vicariṁsu. Tesaṁ saddaṁ sutvā ito cito ca bhikkhū sannipatitvā: “Āvuso, kasmā rodathā” ti pucchiṁsu. Te: “Amhākaṁ sahāyassa purāṇadutiyikā madhurahattharasā kālakatā amhākaṁ ativiya upakārā, ‘idāni kuto tathārūpiṁ labhissāmā’ ti iminā kāraṇena rodimhā” ti āhaṁsu.

Tesaṁ taṁ vippakāraṁ disvā bhikkhū dhammasabhāyaṁ kathaṁ samuṭṭhāpesuṁ: “Āvuso, iminā nāma kāraṇena mahallakattherā aññamaññaṁ gīvāsu gahetvā vihārapaccante rodantā vicarantī” ti. Satthā āgantvā: “Kāya nuttha, bhikkhave, etarahi kathāya sannisinnā” ti pucchitvā: “Imāya nāmā” ti vutte: “Na, bhikkhave, idānevete tassā kālakiriyāya rodantā vicaranti, pubbepete imaṁ kākayoniyaṁ nibbattitvā samudde mataṁ nissāya ‘samuddaudakaṁ ussiñcitvā etaṁ nīharissāmā’ ti vāyamantā paṇḍite nissāya jīvitaṁ labhiṁsū” ti vatvā atītaṁ āhari.

Atīte bārāṇasiyaṁ brahmadatte rajjaṁ kārente bodhisatto samuddadevatā hutvā nibbatti. Atheko kāko attano bhariyaṁ kākiṁ ādāya gocaraṁ pariyesamāno samuddatīraṁ agamāsi {1.498}. Tasmiṁ kāle manussā samuddatīre khīrapāyāsamacchamaṁsasurādīhi nāgabalikammaṁ katvā pakkamiṁsu. Atha so kāko balikammaṭṭhānaṁ gantvā khīrādīni disvā saddhiṁ kākiyā khīrapāyāsamacchamaṁsādīni bhuñjitvā bahuṁ suraṁ pivi. Te ubho pi surāmadamattā: “Samuddakīḷaṁ kīḷissāmā” ti velante nisīditvā nhāyituṁ ārabhiṁsu athekā ūmi āgantvā kākiṁ gahetvā samuddaṁ pavesesi. Tameko maccho maṁsaṁ khāditvā ajjhohari. Kāko: “Bhariyā me matā” ti rodi paridevi. Athassa paridevanasaddaṁ sutvā bahū kākā sannipatitvā: “Kiṁkāraṇā rodasī” ti pucchiṁsu. “Sahāyikā vo velante nhāyamānā ūmiyā haṭā” ti. Te sabbe pi ekaravaṁ ravantā rodiṁsu. Atha nesaṁ etadahosi: “Idaṁ samuddaudakaṁ nāma amhākaṁ kiṁ pahosi, udakaṁ ussiñcitvā samuddaṁ tucchaṁ katvā sahāyikaṁ nīharissāmā” ti. Te mukhaṁ pūretvā pūretvā udakaṁ bahi chaḍḍenti, loṇūdakena ca gale sussamāne uṭṭhāyuṭṭhāya thalaṁ gantvā vissamanti.

Te hanūsu kilantesu mukhesu sukkhantesu akkhīsu rattesu dīnā kilantā hutvā aññamaññaṁ āmantetvā: “Ambho, mayaṁ samuddaudakaṁ gahetvā bahi pātema, gahitagahitaṭṭhānaṁ puna udakena pūrati, samuddaṁ tucchaṁ kātuṁ na sakkhissāmā” ti vatvā imaṁ gāthamāhaṁsu:

1. Api nu hanukā santā, mukhañca parisussati,
Oramāma na pārema, pūrateva mahodadhī ti.

Tattha api nu hanukā santā ti api no hanukā santā, api amhākaṁ hanukā kilantā. Oramāma na pāremā ti mayaṁ attano balena mahāsamuddaudakaṁ ākaḍḍhāma osārema, tucchaṁ pana naṁ kātuṁ na sakkoma. Ayañhi pūrateva mahodadhīti.

Evañca pana vatvā sabbe pi te kākā: “Tassā kākiyā evarūpaṁ nāma tuṇḍaṁ ahosi, evarūpāni vaṭṭakkhīni, evarūpaṁ chavisaṇṭhānaṁ, evarūpo madhurasaddo. Sā no imaṁ corasamuddaṁ nissāya naṭṭhā” ti bahuṁ vippalapiṁsu. Te evaṁ vippalapamāne {1.499} samuddadevatā bheravarūpaṁ dassetvā palāpesi, evaṁ tesaṁ sotthi ahosi.

Satthā imaṁ dhammadesanaṁ āharitvā jātakaṁ samodhānesi: “tadā kākī ayaṁ purāṇadutiyikā ahosi, kāko mahallakatthero, sesakākā sesamahallakattherā, samuddadevatā pana aham-eva ahosin”-ti.

Samuddakākajātakavaṇṇanā chaṭṭhā