Ja 147: Puppharattajātakavaṇṇanā

Nayidaṁ dukkhaṁ aduṁ dukkhan-ti idaṁ satthā jetavane viharanto ekaṁ ukkaṇṭhitabhikkhuṁ ārabbha kathesi. So hi bhagavatā: “Saccaṁ kira tvaṁ bhikkhu ukkaṇṭhito” ti vutte: “Saccan”-ti vatvā: “Kena ukkaṇṭhāpitosī” ti ca puṭṭho: “Purāṇadutiyikāyā” ti vatvā: “Madhurahattharasā, bhante, sā itthī, na sakkomi taṁ vinā vasitun”-ti āha. Atha naṁ satthā: “Esā te bhikkhu anatthakārikā, pubbe pi tvaṁ etaṁ nissāya sūle uttāsito etaññeva patthayamāno kālaṁ katvā niraye nibbatto, idāni naṁ kasmā puna patthesī” ti vatvā atītaṁ āhari.

Atīte bārāṇasiyaṁ brahmadatte rajjaṁ kārente bodhisatto ākāsaṭṭhadevatā ahosi. Atha bārāṇasiyaṁ kattikarattivārachaṇo sampatto hoti, nagaraṁ devanagaraṁ viya alaṅkariṁsu. Sabbo jano khaṇakīḷānissito ahosi. Ekassa pana duggatamanussassa ekam-eva ghanasāṭakayugaṁ ahosi. So taṁ sudhotaṁ dhovāpetvā obhañjāpetvā satavalikaṁ sahassavalikaṁ kāretvā ṭhapesi. Atha naṁ bhariyā evamāha: “Icchāmahaṁ, sāmi, ekaṁ kusumbharattaṁ nivāsetvā ekaṁ pārupitvā tava kaṇṭhe laggā kattikarattivāraṁ caritun”-ti. “Bhadde, kuto amhākaṁ daliddānaṁ kusumbhaṁ, suddhavatthaṁ nivāsetvā kīḷāhī” ti? “Kusumbharattaṁ alabhamānā chaṇakīḷaṁ na kīḷissāmi, tvaṁ aññaṁ itthiṁ gahetvā kīḷassū” ti. “Bhadde, kiṁ maṁ pīḷesi, kuto amhākaṁ kusumbhan”-ti? “Sāmi, purisassa icchāya sati kiṁ nāma natthi, nanu rañño kusumbhavatthusmiṁ bahu kusumbhan”-ti. “Bhadde {1.500}, taṁ ṭhānaṁ rakkhasapariggahitapokkharaṇisadisaṁ, balavārakkhā, na sakkā upasaṅkamituṁ, mā te etaṁ rucci, yathāladdheneva tussassū” ti. “Sāmi, rattibhāge andhakāre sati purisassa agamanīyaṭṭhānaṁ nāma natthī” ti. Iti so tāya punappunaṁ kathentiyā kilesavasena tassā vacanaṁ gahetvā: “Hotu bhadde, mā cintayitthā” ti taṁ samassāsetvā rattibhāge jīvitaṁ pariccajitvā nagarā nikkhamitvā rañño kusumbhavatthuṁ gantvā vatiṁ madditvā antovatthuṁ pāvisi. Ārakkhamanussā vatisaddaṁ sutvā: “Coro coro” ti parivāretvā gahetvā paribhāsitvā koṭṭetvā bandhitvā pabhātāya rattiyā rañño dassesuṁ. Rājā: “Gacchatha, naṁ sūle uttāsethā” ti āha. Atha naṁ pacchābāhaṁ bandhitvā vajjhabheriyā vajjamānāya nagarā nikkhamāpetvā sūle uttāsesuṁ. Balavavedanā pavattanti, kākā sīse nilīyitvā kaṇayaggasadisehi tuṇhehi akkhīni vijjhanti.

So tathārūpam-pi dukkhaṁ amanasikaritvā tam-eva itthiṁ anussaritvā: “Tāya nāmamhi ghanapuppharattavatthanivatthāya kaṇṭhe āsattabāhuyugaḷāya saddhiṁ kattikarattivārato parihīno” ti cintetvā imaṁ gāthamāha.

1. Nayidaṁ dukkhaṁ aduṁ dukkhaṁ, yaṁ maṁ tudati vāyaso,
Yaṁ sāmā puppharattena, kattikaṁ nānubhossatī ti.

Tattha nayidaṁ dukkhaṁ aduṁ dukkhaṁ, yaṁ maṁ tudati vāyaso ti yañca idaṁ sūle lagganapaccayaṁ kāyikacetasikadukkhaṁ, yañca lohamayehi viya tuṇḍehi vāyaso tudati, idaṁ sabbam-pi mayhaṁ na dukkhaṁ, aduṁ dukkhaṁ etaṁ yeva pana me dukkhanti attho. Kataraṁ? Yaṁ sāmā puppharattena, kattikaṁ nānubhossatīti, yaṁ sā piyaṅgusāmā mama bhariyā ekaṁ kusumbharattaṁ nivāsetvā ekaṁ pārupitvā evaṁ ghanapuppharattena vatthayugena acchannā mama kaṇṭhe gahetvā kattikarattivāraṁ nānubhavissati, idaṁ mayhaṁ dukkhaṁ, etadeva hi maṁ bādhatīti?

So evaṁ mātugāmaṁ ārabbha vippalapanto yeva kālaṁ katvā niraye nibbatti.

Satthā imaṁ dhammadesanaṁ āharitvā jātakaṁ samodhānesi: “tadā jayampatikāva idāni jayampatikā, taṁ kāraṇaṁ paccakkhaṁ katvā ṭhitā ākāsaṭṭhadevatā pana aham-eva ahosin”-ti.

Puppharattajātakavaṇṇanā sattamā