Ja 148: Siṅgālajātakavaṇṇanā

Nāhaṁ {1.501} punaṁ na ca punan-ti idaṁ satthā jetavane viharanto kilesaniggahaṁ ārabbha kathesi. Sāvatthiyaṁ kira pañcasatamattā sahāyakā mahāvibhavā seṭṭhiputtā satthu dhammadesanaṁ sutvā sāsane uraṁ datvā pabbajitvā jetavane antokoṭisanthāre vihariṁsu. Athekadivasaṁ tesaṁ aḍḍharattasamaye kilesanissito saṅkappo uppajji. Te ukkaṇṭhitvā attanā jahitakilese puna gaṇhituṁ cittaṁ uppādayiṁsu. Atha satthā aḍḍharattasamanantare sabbaññutaññāṇadaṇḍadīpakaṁ ukkhipitvā: “Katarāya nu kho ratiyā jetavane bhikkhū viharantī” ti bhikkhūnaṁ ajjhāsayaṁ olokento tesaṁ bhikkhūnaṁ abbhantare kāmarāgasaṅkappassa uppannabhāvaṁ aññāsi. Satthā ca nāma ekaputtikā itthī attano puttaṁ viya, ekacakkhuko puriso cakkhuṁ viya attano sāvake rakkhati. Pubbaṇhādīsu yasmiṁ yasmiṁ samaye tesaṁ kilesā uppajjanti, te tesaṁ kilese tato paraṁ vaḍḍhituṁ adatvā tasmiṁ tasmiṁ yeva samaye niggaṇhāti. Tenassa etadahosi: “Ayaṁ cakkavattirañño antonagare yeva corānaṁ uppannakālo viya vattati, idāneva tesaṁ dhammadesanaṁ katvā te kilese niggaṇhitvā arahattaṁ dassāmī” ti. So surabhigandhakuṭito nikkhamitvā madhurassarena: “Ānandā” ti āyasmantaṁ dhammabhaṇḍāgārikaṁ ānandattheraṁ āmantesi. Thero: “Kiṁ, bhante” ti āgantvā vanditvā aṭṭhāsi. “Ānanda, yattakā bhikkhū antokoṭisanthāre viharanti, sabbeva gandhakuṭipariveṇe sannipātehī” ti. Evaṁ kirassa ahosi: “Sacāhaṁ te yeva pañcasate bhikkhū pakkosāpessāmi. ‘Satthārā no abbhantare kilesānaṁ uppannabhāvo ñāto’ ti saṁviggamānasā dhammadesanaṁ sampaṭicchituṁ na sakkhissantī” ti. Tasmā: “Sabbe sannipātehī” ti āha. Thero: “Sādhu, bhante” ti avāpuraṇaṁ ādāya pariveṇena pariveṇaṁ āhiṇḍitvā sabbe bhikkhū gandhakuṭipariveṇe sannipātetvā buddhāsanaṁ paññapesi.

Satthā pallaṅkaṁ ābhujitvā ujuṁ kāyaṁ paṇidhāya silāpathaviyaṁ patiṭṭhahamāno sineru viya paññatte buddhāsane nisīdi āveḷāveḷā yamakayamakā chabbaṇṇaghanabuddharasmiyo vissajjento. Tā pi rasmiyo pātimattā chattamattā kūṭāgārakucchimattā chijjitvā chijjitvā gaganatale vijjulatā viya sañcariṁsu, aṇṇavakucchiṁ khobhetvā bālasūriyuggamanakālo viya ahosi. Bhikkhusaṅgho pi satthāraṁ vanditvā garucittaṁ paccupaṭṭhapetvā rattakambalasāṇiyā parikkhipanto viya parivāretvā nisīdi. Satthā brahmassaraṁ nicchārento bhikkhū āmantetvā {1.502} “na, bhikkhave, bhikkhunā nāma kāmavitakkaṁ byāpādavitakkaṁ vihiṁsāvitakkanti ime tayo akusalavitakke vitakketuṁ vaṭṭati. Anto uppannakileso hi ‘parittako’ ti avamaññituṁ na vaṭṭati, kileso nāma paccāmittasadiso. Paccāmitto ca khuddako nāma natthi, okāsaṁ labhitvā vināsam-eva pāpeti, evam-eva appamattako pi kileso uppajjitvā vaḍḍhituṁ labhanto mahāvināsaṁ pāpeti. Kileso nāmesa halāhalavisūpamo uppāṭitacchavigaṇḍasadiso āsīvisapaṭibhāgo asaniaggisadiso allīyituṁ na yutto āsaṅkitabbo. Uppannuppannakkhaṇe yeva paṭisaṅkhānabalena bhāvanābalena yathā muhuttam-pi hadaye aṭṭhatvā paduminipattā udakabindu viya vivaṭṭati, evaṁ pajahitabbo. Porāṇakapaṇḍi tā pi appamattakam-pi kilesaṁ garahitvā yathā puna abbhantare nuppajjati, evaṁ niggaṇhiṁsū” ti vatvā atītaṁ āhari.

Atīte bārāṇasiyaṁ brahmadatte rajjaṁ kārente bodhisatto siṅgālayoniyaṁ paṭisandhiṁ gahetvā araññe nadītīre nivāsaṁ kappesi. Atheko jarahatthī gaṅgātīre kālamakāsi. Siṅgālo gocarappasuto taṁ matahatthisarīraṁ disvā: “Mahā me gocaro uppanno” ti gantvā taṁ soṇḍe ḍaṁsi, naṅgalīsāya daṭṭhakālo viya ahosi. So: “Natthettha khāditabbayuttakan”-ti dantesu ḍaṁsi, thambhe daṭṭhakālo viya ahosi. Kaṇṇe ḍaṁsi, suppakoṭiyaṁ daṭṭhakālo viya ahosi. Udare ḍaṁsi, kusūle daṭṭhakālo viya ahosi. Pāde ḍaṁsi, udukkhale daṭṭhakālo viya ahosi. Naṅguṭṭhe ḍaṁsi, musale daṭṭhakālo viya ahosi. So: “Etthā pi natthi khāditabbayuttakan”-ti sabbattha assādaṁ alabhanto vaccamagge ḍaṁsi, mudupūve daṭṭhakālo viya ahosi. So: “Laddhaṁ dāni me imasmiṁ sarīre mudu khāditabbayuttakaṭṭhānan”-ti tato paṭṭhāya khādanto antokucchiṁ pavisitvā vakkahadayādīni khāditvā pipāsitakāle lohitaṁ pivitvā nipajjitukāmakāle udaraṁ pattharitvā nipajjati.

Athassa etadahosi: “idaṁ hatthisarīraṁ mayhaṁ nivāsasukhatāya gehasadisaṁ, khāditukāmatāya sati pahūtamaṁsaṁ, kiṁ dāni me aññattha kamman”-ti so aññattha agantvā hatthikucchiyaṁ yeva maṁsaṁ khāditvā vasati. Gacchante gacchante kāle nidāghe vātasamphassena ceva sūriyarasmisantāpena ca taṁ kuṇapaṁ sussitvā {1.503} valiyo gaṇhi, siṅgālassa paviṭṭhadvāraṁ pihitaṁ, antokucchiyaṁ andhakāro ahosi. Siṅgālassa lokantarikanivāso viya jāto. Kuṇape sussante maṁsam-pi sussi, lohitam-pi pacchijji. So nikkhamanadvāraṁ alabhanto bhayappatto hutvā sandhāvanto ito cito ca paharitvā nikkhamanadvāraṁ pariyesamāno vicarati. Evaṁ tasmiṁ ukkhaliyaṁ piṭṭhapiṇḍi viya antokucchiyaṁ paccamāne katipāhaccayena mahāmegho pāvassi. Atha naṁ kuṇapaṁ temetvā uṭṭhāya pakatisaṇṭhānena aṭṭhāsi. Vaccamaggo vivaṭo hutvā tārakā viya paññāyi. Siṅgālo taṁ chiddaṁ disvā: “Idāni me jīvitaṁ laddhan”-ti yāva hatthisīsā paṭikkamitvā vegena pakkhanditvā vaccamaggaṁ sīsena paharitvā nikkhami. Tassa sañchannasarīrattā sabbalomāni vaccamagge allīyiṁsu. So tālakkhandhasadisena nillomena sarīrena ubbiggacitto muhuttaṁ dhāvitvā nivattitvā nisinno sarīraṁ oloketvā: “Idaṁ dukkhaṁ mayhaṁ na aññena kataṁ, lobhahetu pana lobhakāraṇā lobhaṁ nissāya mayā etaṁ kataṁ, ito dāni paṭṭhāya na lobhavasiko bhavissāmi, puna hatthisarīraṁ nāma na pavisissāmī” ti saṁviggahadayo hutvā imaṁ gāthamāha.

1. Nāhaṁ punaṁ na ca punaṁ, na cā pi apunappunaṁ,
Hatthibondiṁ pavekkhāmi, tathā hi bhayatajjito ti.

Tattha na cā pi apunappunan-ti a-kāro nipātamatto. Ayaṁ panetissā sakalāya pi gāthāya attho: ahañhi ito puna, tato ca punāti vuttavārato puna tato pi ca punappunaṁ vāraṇasarīrasaṅkhātaṁ hatthibondiṁ na pavekkhāmi. Kiṁkāraṇā? Tathā hi bhayatajjito, tathā hi ahaṁ imasmiññeva pavesane bhayatajjito maraṇabhayena santāsaṁ saṁvegaṁ āpāditoti.

Evañca pana vatvā tato va palāyitvā puna taṁ vā aññaṁ vā hatthisarīraṁ nivattitvā pi na olokesi. Tato paṭṭhāya na lobhavasiko ahosi.

Satthā imaṁ dhammadesanaṁ āharitvā: “Bhikkhave, anto uppannakilesassa nāma vaḍḍhituṁ adatvā tattha tattheva naṁ niggaṇhituṁ vaṭṭatī” ti {1.504} vatvā saccāni pakāsetvā jātakaṁ samodhānesi. Saccapariyosāne pañcasatā pi te bhikkhū arahatte patiṭṭhahiṁsu, avasesesu keci sotāpannā, keci sakadāgāmino, keci anāgāmino ahesuṁ. Tadā siṅgālo aham-eva ahosinti.

Siṅgālajātakavaṇṇanā aṭṭhamā