Ja 150: Sañjīvajātakavaṇṇanā

Asantaṁ yo paggaṇhātī ti idaṁ satthā veḷuvane viharanto ajātasattussa rañño asantapaggahaṁ ārabbha kathesi. So hi buddhānaṁ paṭikaṇṭakabhūte dussīle pāpadhamme devadatte pasīditvā taṁ asantaṁ asappurisaṁ paggayha: “Tassa sakkāraṁ karissāmī” ti bahuṁ dhanaṁ pariccajitvā gayāsīse vihāraṁ kāretvā tasseva vacanaṁ gahetvā pitaraṁ dhammarājānaṁ sotāpannaṁ ariyasāvakaṁ ghātetvā attano sotāpattimaggassa upanissayaṁ bhinditvā mahāvināsaṁ patto. So hi: “Devadatto pathaviyaṁ paviṭṭho” ti sutvā: “Kacci nu kho mam-pi pathavī gileyyā” ti bhītatasito rajjasukhaṁ na labhati, sayane assādasukhaṁ na vindati, tibbakāraṇābhitunno hatthipoto viya kampamāno vicarati. So pathaviṁ phalamānaṁ viya, avīcijālaṁ nikkhamantiṁ viya, pathaviyā attānaṁ giliyamānaṁ viya, ādittāya lohapathaviyā uttānakaṁ nipajjāpetvā ayasūlehi koṭiyamānaṁ viya ca samanupassi. Tenassa pahaṭakukkuṭasseva muhuttam-pi kampamānassa avatthānaṁ nāma nāhosi. So sammāsambuddhaṁ passitukāmo khamāpetukāmo pañhaṁ pucchitukāmo ahosi, attano pana aparādhamahantatāya upasaṅkamituṁ na sakkoti.

Athassa rājagahanagare kattikarattivāre sampatte devanagaraṁ viya nagare alaṅkate mahātale amaccagaṇaparivutassa kañcanāsane nisinnassa jīvakaṁ komārabhaccaṁ avidūre nisinnaṁ disvā etadahosi: “Jīvakaṁ gahetvā sammāsambuddhassa santikaṁ gamissāmi, na kho pana sakkā mayā ujukam-eva vattuṁ ‘ahaṁ, samma jīvaka, sayaṁ gantuṁ na sakkomi, ehi maṁ satthu santikaṁ nehī’ ti, pariyāyena pana rattisampadaṁ vaṇṇetvā ‘kaṁ nu khvajja mayaṁ {1.509} samaṇaṁ vā brāhmaṇaṁ vā payirupāseyyāma, yaṁ no payirupāsataṁ cittaṁ pasīdeyyā’ ti vakkhāmi, taṁ sutvā amaccā attano attano satthārānaṁ vaṇṇaṁ kathessanti, jīvako pi sammāsambuddhassa vaṇṇaṁ kathessati. Atha naṁ gahetvā satthu santikaṁ gamissāmī” ti. So pañcahi padehi rattiṁ vaṇṇesi: “Lakkhaññā vata bho dosinā ratti, abhirūpā vata bho dosinā ratti, dassanīyā vata bho dosinā ratti, pāsādikā vata bho dosinā ratti, ramaṇīyā vata bho dosinā ratti, kaṁ nu khvajja mayaṁ samaṇaṁ vā brāhmaṇaṁ vā payirupāseyyāma, yaṁ no payirupāsataṁ cittaṁ pasīdeyyā” ti (DN. 2.150).

Atheko amacco pūraṇakassapassa vaṇṇaṁ kathesi, eko makkhaligosālassa, eko ajitakesakambalassa, eko pakudhakaccāyanassa, eko sañcayassa belaṭṭhaputtassa, eko nāṭaputtanigaṇṭhassāti. Rājā tesaṁ kathaṁ sutvā tuṇhī ahosi. So hi jīvakasseva mahāamaccassa kathaṁ paccāsīsati. Jīvako pi: “Raññā maṁ ārabbha kathite yeva jānissāmī” ti avidūre tuṇhī nisīdi. Atha naṁ rājā āha: “Tvaṁ pana, samma jīvaka, kiṁ tuṇhī” ti? Tasmiṁ khaṇe jīvako uṭṭhāyāsanā yena bhagavā tenañjaliṁ paṇāmetvā: “Eso, deva, bhagavā arahaṁ sammāsambuddho amhākaṁ ambavane viharati saddhiṁ aḍḍhateḷasehi bhikkhusatehi. Taṁ kho pana bhagavantaṁ evaṁ kalyāṇo kittisaddo abbhuggato” ti nava arahādiguṇe vatvā jātito paṭṭhāya pubbanimittādibhedaṁ bhagavato ānubhāvaṁ pakāsetvā: “Taṁ bhagavantaṁ devo payirupāsatu, dhammaṁ suṇātu, pañhaṁ pucchatū” ti āha.

Rājā sampuṇṇamanoratho hutvā: “Tena hi, samma jīvaka, hatthiyānāni kappāpehī” ti yānāni kappāpetvā mahantena rājānubhāvena jīvakambavanaṁ gantvā tattha maṇḍalamāḷe bhikkhusaṅghaparivutaṁ tathāgataṁ disvā santavīcimajjhe mahānāvaṁ viya niccalaṁ bhikkhusaṅghaṁ ito cito ca anuviloketvā: “Evarūpā nāma me parisā na diṭṭhapubbā” ti iriyāpathe yeva pasīditvā saṅghassa añjaliṁ paggaṇhitvā thutiṁ katvā bhagavantaṁ vanditvā ekamantaṁ nisinno sāmaññaphalapañhaṁ pucchi. Athassa bhagavā dvīhi bhāṇavārehi paṭimaṇḍitaṁ sāmaññaphalasuttaṁ (DN. 2) kathesi. So suttapariyosāne attamano bhagavantaṁ khamāpetvā uṭṭhāyāsanā padakkhiṇaṁ katvā pakkāmi. Satthā acirapakkantassa rañño bhikkhū āmantetvā: “Khatāyaṁ, bhikkhave, rājā, upahatāyaṁ, bhikkhave, rājā. Sacāyaṁ {1.510}, bhikkhave, rājā issariyassa kāraṇā pitaraṁ dhammikaṁ dhammarājānaṁ jīvitā na voropessatha, imasmiṁ yeva āsane virajaṁ vītamalaṁ dhammacakkhuṁ uppajjissatha. Devadattaṁ nissāya asantapaggahaṁ katvā sotāpattiphalā parihīno” ti āha.

Punadivase bhikkhū dhammasabhāyaṁ kathaṁ samuṭṭhāpesuṁ: “Āvuso, ajātasattu kira asantapaggahaṁ katvā dussīlaṁ pāpadhammaṁ devadattaṁ nissāya pitughātakakammassa katattā sotāpattiphalā parihīno, devadattena nāsito rājā” ti. Satthā āgantvā: “Kāya nuttha, bhikkhave, etarahi kathāya sannisinnā” ti pucchitvā: “Imāya nāmā” ti vutte: “Na, bhikkhave, ajātasattu idāneva asantapaggahaṁ katvā mahāvināsaṁ patto, pubbepesa asantapaggaheneva attānaṁ nāsesī” ti vatvā atītaṁ āhari.

Atīte bārāṇasiyaṁ brahmadatte rajjaṁ kārente bodhisatto mahāvibhave brāhmaṇakule nibbattitvā vayappatto takkasilaṁ gantvā sabbasippāni uggaṇhitvā bārāṇasiyaṁ disāpāmokkho ācariyo hutvā pañca māṇavakasatāni sippaṁ vācesi. Tesu māṇavesu eko sañjīvo nāma māṇavo atthi, bodhisatto tassa matakuṭṭhāpanakamantaṁ adāsi. So uṭṭhāpanakamantam-eva gahetvā paṭibāhanamantaṁ pana aggahetvāva ekadivasaṁ māṇavehi saddhiṁ dāruatthāya araññaṁ gantvā ekaṁ matabyagghaṁ disvā māṇave āha: “Bho, imaṁ matabyagghaṁ uṭṭhāpessāmī” ti. Māṇavā: “Na sakkhissasī” ti āhaṁsu. “Passantānaññeva vo taṁ uṭṭhāpessāmī” ti. “Sace, māṇava, sakkosi, uṭṭhāpehī” ti. Evañca pana vatvā te māṇavā rukkhaṁ abhiruhiṁsu. Sañjīvo mantaṁ parivattetvā matabyagghaṁ sakkharāhi pahari, byaggho uṭṭhāya vegenāgantvā sañjīvaṁ galanāḷiyaṁ ḍaṁsitvā jīvitakkhayaṁ pāpetvā tattheva pati, sañjīvo pi tattheva pati. Ubho pi ekaṭṭhāne yeva matā nipajjiṁsu.

Māṇavā dārūni ādāya āgantvā taṁ pavattiṁ ācariyassa ārocesuṁ. Ācariyo māṇave āmantetvā: “Tātā, asantapaggahakārā nāma ayuttaṭṭhāne sakkārasammānaṁ karontā evarūpaṁ dukkhaṁ paṭilabhantiyevā” ti vatvā imaṁ gāthamāha.

1. Asantaṁ {1.511} yo paggaṇhāti, asantaṁ cūpasevati,
Tam-eva ghāsaṁ kurute, byaggho sañjīviko yathā ti.

Tattha asantan-ti tīhi duccaritehi samannāgataṁ dussīlaṁ pāpadhammaṁ. Yo paggaṇhātī ti khattiyādīsu yo koci evarūpaṁ dussīlaṁ pabbajitaṁ vā cīvarādisampadānena, gahaṭṭhaṁ vā uparajjasenāpatiṭṭhānādisampadānena paggaṇhāti, sakkārasammānaṁ karotī ti attho. Asantaṁ cūpasevatī ti yo ca evarūpaṁ asantaṁ dussīlaṁ upasevati bhajati payirupāsati. Tam-eva ghāsaṁ kurute ti tam-eva asantapaggaṇhakaṁ so dussīlo pāpapuggalo ghasati saṁkhādati vināsaṁ pāpeti. Kathaṁ? Byaggho sañjīviko yathāti, yathā sañjīvena māṇavena mantaṁ parivattetvā matabyaggho sañjīviko jīvitasampadānena sampaggahito attano jīvitadāyakaṁ sañjīvam-eva jīvitā voropetvā tattheva pātesi, evaṁ añño pi yo asantapaggahaṁ karoti, so dussīlo taṁ attano sampaggāhakam-eva vināseti. Evaṁ asantasampaggāhakā vināsaṁ pāpuṇantīti.

Bodhisatto imāya gāthāya māṇavānaṁ dhammaṁ desetvā dānādīni puññāni katvā yathākammaṁ gato.

Satthā imaṁ dhammadesanaṁ āharitvā jātakaṁ samodhānesi: “tadā matabyagghuṭṭhāpanako māṇavo ajātasattu ahosi, disāpāmokkho ācariyo pana aham-eva ahosin”-ti.

Sañjīvajātakavaṇṇanā dasamā

Kakaṇṭakavaggo pannarasamo

Tassuddānaṁ:

Godhasiṅgālavirocaṁ, naṅguṭṭharādhakākañca,
Puppharattañca siṅgālaṁ, ekapaṇṇañca sañjīvaṁ.

Atha vagguddānaṁ:

Apaṇṇako sīlavaggo, kuruṅgo ca kulāvako,
Atthakāmo ca āsīso, itthīvaruṇapāyimhā.

Litto parosataṁ haṁci, kusanāḷā sampadāno,
Kakaṇṭako pannarasa, satapaṇṇāsa jātakāti.

Ekakanipātavaṇṇanā niṭṭhitā

Paṭhamo bhāgo niṭṭhito