Ja 153: Sūkarajātakavaṇṇanā

Catuppado ahaṁ, sammā ti idaṁ satthā jetavane viharanto aññataraṁ mahallakattheraṁ ārabbha kathesi. Ekasmiñhi divase rattiṁ dhammassavane vattamāne satthari gandhakuṭidvāre ramaṇīye sopānaphalake ṭhatvā bhikkhusaṅghassa sugatovādaṁ datvā gandhakuṭiṁ paviṭṭhe dhammasenāpati satthāraṁ vanditvā attano pariveṇaṁ agamāsi. Mahāmoggallāno pi pariveṇam-eva gantvā muhuttaṁ vissamitvā therassa santikaṁ āgantvā pañhaṁ pucchi, pucchitapucchitaṁ dhammasenāpati gaganatale puṇṇacandaṁ uṭṭhāpento viya vissajjetvā pākaṭamakāsi. Catasso pi parisā dhammaṁ suṇamānā nisīdiṁsu. Tattheko mahallakatthero cintesi: “sacāhaṁ imissā parisāya majjhe sāriputtaṁ āluḷento pañhaṁ pucchissāmi, ayaṁ me parisā ‘bahussuto ayan’-ti ñatvā sakkārasammānaṁ karissatī” ti parisantarā uṭṭhāya theraṁ upasaṅkamitvā ekamantaṁ ṭhatvā: “Āvuso sāriputta, mayam-pi taṁ ekaṁ pañhaṁ pucchāma, amhākam-pi okāsaṁ karohi, dehi me vinicchayaṁ āvedhikāya vā nivedhikāya vā niggahe vā paggahe vā visese vā paṭivisese vā” ti āha. Thero taṁ oloketvā: “Ayaṁ mahallako icchācāre ṭhito tuccho na kiñci jānātī” ti tena saddhiṁ akathetvāva lajjamāno bījaniṁ ṭhapetvā āsanā otaritvā pariveṇaṁ {2.10} pāvisi, moggallānatthero pi attano pariveṇam-eva agamāsi.

Manussā uṭṭhāya: “Gaṇhathetaṁ tucchamahallakaṁ, madhuradhammassavanaṁ no sotuṁ na adāsī” ti anubandhiṁsu. So palāyanto vihārapaccante bhinnapadarāya vaccakuṭiyā patitvā gūthamakkhito aṭṭhāsi. Manussā taṁ disvā vippaṭisārino hutvā satthu santikaṁ agamaṁsu. Satthā te disvā: “Kiṁ upāsakā avelāya āgatatthā” ti pucchi, manussā tamatthaṁ ārocesuṁ. Satthā: “Na kho upāsakā idānevesa mahallako uppilāvito hutvā attano balaṁ ajānitvā mahābalehi saddhiṁ payojetvā gūthamakkhito jāto, pubbepesa uppilāvito hutvā attano balaṁ ajānitvā mahābalehi saddhiṁ payojetvā gūthamakkhito ahosī” ti vatvā tehi yācito atītaṁ āhari.

Atīte bārāṇasiyaṁ brahmadatte rajjaṁ kārente bodhisatto sīho hutvā himavantapadese pabbataguhāya vāsaṁ kappesi. Tassā avidūre ekaṁ saraṁ nissāya bahū sūkarā nivāsaṁ kappesuṁ. Tam-eva saraṁ nissāya tāpasā pi paṇṇasālāsu vāsaṁ kappesuṁ. Athekadivasaṁ sīho mahiṁsavāraṇādīsu aññataraṁ vadhitvā yāvadatthaṁ maṁsaṁ khāditvā taṁ saraṁ otaritvā pānīyaṁ pivitvā uttari. Tasmiṁ khaṇe eko thūlasūkaro taṁ saraṁ nissāya gocaraṁ gaṇhāti. Sīho taṁ disvā: “Aññaṁ ekadivasaṁ imaṁ khādissāmi, maṁ kho pana disvā puna na āgaccheyyā” ti tassa anāgamanabhayena sarato uttaritvā ekena passena gantuṁ ārabhi. Sūkaro oloketvā: “Esa maṁ disvā mama bhayena upagantuṁ asakkonto bhayena palāyati, ajja mayā iminā sīhena saddhiṁ payojetuṁ vaṭṭatī” ti sīsaṁ ukkhipitvā taṁ yuddhatthāya avhayanto paṭhamaṁ gāthamāha.

1. Catuppado ahaṁ samma, tvam-pi samma catuppado,
Ehi samma nivattassu, kiṁ nu bhīto palāyasī ti.

Sīho {2.11} tassa kathaṁ sutvā: “Samma sūkara, ajja amhākaṁ tayā saddhiṁ saṅgāmo natthi, ito pana sattame divase imasmiṁ yeva ṭhāne saṅgāmo hotū” ti vatvā pakkāmi. Sūkaro: “Sīhena saddhiṁ saṅgāmessāmī” ti haṭṭhapahaṭṭho taṁ pavattiṁ ñātakānaṁ ārocesi. Te tassa kathaṁ sutvā bhītatasitā: “Idāni tvaṁ sabbe pi amhe nāsessasi, attano balaṁ ajānitvā sīhena saddhiṁ saṅgāmaṁ kattukāmoti, sīho āgantvā sabbe pi amhe jīvitakkhayaṁ pāpessati, sāhasikakammaṁ mā karī” ti āhaṁsu. So pi bhītatasito: “Idāni kiṁ karomī” ti pucchi. Sūkarā: “Samma, tvaṁ etesaṁ tāpasānaṁ uccārabhūmiṁ gantvā pūtigūthe satta divasāni sarīraṁ parivaṭṭetvā sukkhāpetvā sattame divase sarīraṁ ussāvabindūhi temetvā sīhassa āgamanato purimataraṁ gantvā vātayogaṁ ñatvā uparivāte tiṭṭha, sucijātiko sīho tava sarīragandhaṁ ghāyitvā tuyhaṁ jayaṁ datvā gamissatī” ti āhaṁsu. So tathā katvā sattame divase tattha aṭṭhāsi. Sīho tassa sarīragandhaṁ ghāyitvā gūthamakkhitabhāvaṁ ñatvā: “Samma sūkara, sundaro te leso cintito, sace tvaṁ gūthamakkhito nābhavissa, idheva taṁ jīvitakkhayaṁ apāpessaṁ, idāni pana te sarīraṁ neva mukhena ḍaṁsituṁ, na pādena paharituṁ sakkā, jayaṁ te dammī” ti vatvā dutiyaṁ gāthamāha.

2. Asuci pūtilomosi, duggandho vāsi sūkara,
Sace yujjitukāmosi, jayaṁ samma dadāmi te ti.

Tattha pūtilomo ti mīḷhamakkhitattā duggandhalomo. Duggandho vāsī ti aniṭṭhajegucchapaṭikūlagandho hutvā vāyasi. Jayaṁ, samma, dadāmi te ti: “Tuyhaṁ jayaṁ demi, ahaṁ parājito, gaccha tvan”-ti vatvā sīho tato va nivattitvā gocaraṁ gahetvā sare pānīyaṁ pivitvā pabbataguham-eva gato.

Sūkaro pi: “Sīho me jito” ti ñātakānaṁ ārocesi {2.12}. Te bhītatasitā: “Puna ekadivasaṁ āgacchanto sīho sabbeva amhe jīvitakkhayaṁ pāpessatī” ti palāyitvā aññattha agamaṁsu.

Satthā imaṁ dhammadesanaṁ āharitvā jātakaṁ samodhānesi: “tadā sūkaro mahallako ahosi, sīho pana aham-eva ahosin”-ti.

Sūkarajātakavaṇṇanā tatiyā