Ja 156: Alīnacittajātakavaṇṇanā

Alīnacittaṁ nissāyā ti idaṁ satthā jetavane viharanto ekaṁ ossaṭṭhavīriyaṁ bhikkhuṁ ārabbha kathesi. Vatthu ekādasanipāte saṁvarajātake (Ja. 462) āvi bhavissati.

Idaṁ satthā jetavane viharanto ekaṁ ossaṭṭhavīriyaṁ bhikkhuṁ ārabbha kathesi. So kira sāvatthivāsī kulaputto satthu dhammadesanaṁ sutvā pabbajitvā laddhūpasampado ācariyupajjhāyavattaṁ pūrento ubhayāni pātimokkhāni paguṇāni katvā paripuṇṇapañcavasso kammaṭṭhānaṁ gahetvā: “Araññe vasissāmī” ti ācariyupajjhāye āpucchitvā kosalaraṭṭhe ekaṁ paccantagāmaṁ gantvā tattha iriyāpathe pasannamanussehi {4.131} paṇṇasālaṁ katvā upaṭṭhiyamāno vassaṁ upagantvā yuñjanto ghaṭento vāyamanto accāraddhena vīriyena temāsaṁ kammaṭṭhānaṁ bhāvetvā obhāsamattam-pi uppādetuṁ asakkonto cintesi: “Addhā ahaṁ satthārā desitesu catūsu puggalesu padaparamo, kiṁ me araññavāsena, jetavanaṁ gantvā tathāgatassa rūpasiriṁ passanto madhuradhammadesanaṁ suṇanto vītināmessāmī” ti. So vīriyaṁ ossajitvā tato nikkhanto anupubbena jetavanaṁ gantvā ācariyupajjhāyehi ceva sandiṭṭhasambhattehi ca āgamanakāraṇaṁ puṭṭho tamatthaṁ kathetvā tehi: “Kasmā evamakāsī” ti garahitvā satthu santikaṁ netvā: “Kiṁ, bhikkhave, anicchamānaṁ bhikkhuṁ ānayitthā” ti vutte: “Ayaṁ, bhante, vīriyaṁ ossajitvā āgato” ti ārocite.

So pana bhikkhu satthārā: “Saccaṁ kira tvaṁ, bhikkhu, vīriyaṁ ossajī” ti vutte: “Saccaṁ, bhagavā” ti {2.18} āha. Atha naṁ satthā: “Nanu tvaṁ, bhikkhu, pubbe vīriyaṁ avissajjetvā maṁsapesisadisassa daharakumārassa dvādasayojanike bārāṇasinagare rajjaṁ gahetvā adāsi, idāni kasmā evarūpe sāsane pabbajitvā vīriyaṁ ossajasī” ti vatvā atītaṁ āhari.

Atīte bārāṇasiyaṁ brahmadatte rajjaṁ kārente bārāṇasito avidūre vaḍḍhakīgāmo ahosi, tattha pañcasatā vaḍḍhakī vasanti. Te nāvāya uparisotaṁ gantvā araññe gehasambhāradārūni koṭṭetvā tattheva ekabhūmikadvibhūmikādibhede gehasambhāre sajjetvā thambhato paṭṭhāya sabbadārūsu saññaṁ katvā nadītīraṁ netvā nāvaṁ āropetvā anusotena nagaraṁ āgantvā ye yādisāni gehāni ākaṅkhanti, tesaṁ tādisāni katvā kahāpaṇe gahetvā puna tattheva gantvā gehasambhāre āharanti. Evaṁ tesaṁ jīvikaṁ kappentānaṁ ekasmiṁ kāle khandhāvāraṁ bandhitvā dārūni koṭṭentānaṁ avidūre eko hatthī khadirakhāṇukaṁ akkami. Tassa so khāṇuko pādaṁ vijjhi, balavavedanā vattanti, pādo uddhumāyitvā pubbaṁ gaṇhi. So vedanāppatto tesaṁ dārukoṭṭanasaddaṁ sutvā: “Ime vaḍḍhakī nissāya mayhaṁ sotthi bhavissatī” ti maññamāno tīhi pādehi tesaṁ santikaṁ gantvā avidūre nipajji, vaḍḍhakī taṁ uddhumātapādaṁ disvā upasaṅkamitvā pāde khāṇukaṁ disvā tikhiṇavāsiyā khāṇukassa samantato odhiṁ datvā rajjuyā bandhitvā ākaḍḍhantā khāṇuṁ nīharitvā pubbaṁ mocetvā uṇhodakena dhovitvā tadanurūpehi bhesajjehi makkhetvā nacirasseva vaṇaṁ phāsukaṁ kariṁsu.

Hatthī arogo hutvā cintesi: “mayā ime vaḍḍhakī nissāya jīvitaṁ laddhaṁ, idāni tesaṁ mayā upakāraṁ kātuṁ vaṭṭatī” ti. So tato paṭṭhāya vaḍḍhakīhi saddhiṁ {2.19} rukkhe nīharati, tacchentānaṁ parivattetvā deti, vāsi-ādīni upasaṁharati, soṇḍāya veṭhetvā kāḷasuttakoṭiyaṁ gaṇhāti. Vaḍḍhakīpissa bhojanavelāya ekekaṁ piṇḍaṁ dentā pañca piṇḍasatāni denti. Tassa pana hatthissa putto sabbaseto hatthājānīyapotako atthi, tenassa etadahosi: “ahaṁ etarahi mahallako. Idāni mayā imesaṁ vaḍḍhakīnaṁ kammakaraṇattāya puttaṁ datvā gantuṁ vaṭṭatī” ti. So vaḍḍhakīnaṁ anācikkhitvāva araññaṁ pavisitvā puttaṁ ānetvā: “Ayaṁ hatthipotako mama putto, tumhehi mayhaṁ jīvitaṁ dinnaṁ, ahaṁ vo vejjavetanatthāya imaṁ dammi, ayaṁ tumhākaṁ ito paṭṭhāya kammāni karissatī” ti vatvā: “Ito paṭṭhāya, puttaka, yaṁ mayā kattabbaṁ kammaṁ, taṁ tvaṁ karohī” ti puttaṁ ovaditvā vaḍḍhakīnaṁ datvā sayaṁ araññaṁ pāvisi.

Tato paṭṭhāya hatthipotako vaḍḍhakīnaṁ vacanakaro ovādakkhamo hutvā sabbakiccāni karoti. Te pi taṁ pañcahi piṇḍasatehi posenti, so kammaṁ katvā nadiṁ otaritvā nhatvā kīḷitvā āgacchati, vaḍḍhakīdārakā pi taṁ soṇḍādīsu gahetvā udake pi thale pi tena saddhiṁ kīḷanti. Ājānīyā pana hatthino pi assā pi purisā pi udake uccāraṁ vā passāvaṁ vā na karonti, tasmā so pi udake uccārapassāvaṁ akatvā bahinadītīre yeva karoti. Athekasmiṁ divase uparinadiyā devo vassi, atha sukkhaṁ hatthilaṇḍaṁ udakena nadiṁ otaritvā gacchantaṁ bārāṇasīnagaratitthe ekasmiṁ gumbe laggetvā aṭṭhāsi. Atha rañño hatthigopakā: “Hatthī nhāpessāmā” ti pañca hatthisatāni nayiṁsu. Ājānīyalaṇḍassa gandhaṁ ghāyitvā eko pi hatthī nadiṁ otarituṁ na ussahi. Sabbe pi naṅguṭṭhaṁ ukkhipitvā palāyituṁ ārabhiṁsu, hatthigopakā hatthācariyānaṁ ārocesuṁ. Te: “Udake paripanthena bhavitabban”-ti udakaṁ sodhāpetvā tasmiṁ {2.20} gumbe taṁ ājānīyalaṇḍaṁ disvā: “Idamettha kāraṇan”-ti ñatvā cāṭiṁ āharāpetvā udakassa pūretvā taṁ tattha madditvā hatthīnaṁ sarīre siñcāpesuṁ, sarīrāni sugandhāni ahesuṁ. Tasmiṁ kāle te nadiṁ otaritvā nhāyiṁsu.

Hatthācariyā rañño taṁ pavattiṁ ārocetvā: “Taṁ hatthājānīyaṁ pariyesitvā ānetuṁ vaṭṭati, devā” ti āhaṁsu. Rājā nāvāsaṅghāṭehi nadiṁ pakkhanditvā uddhaṁgāmīhi nāvāsaṅghāṭehi vaḍḍhakīnaṁ vasanaṭṭhānaṁ sampāpuṇi. Hatthipotako nadiyaṁ kīḷanto bherisaddaṁ sutvā gantvā vaḍḍhakīnaṁ santike aṭṭhāsi. Vaḍḍhakī rañño paccuggamanaṁ katvā: “Deva, sace dārūhi attho, kiṁ kāraṇā āgatattha, kiṁ pesetvā āharāpetuṁ na vaṭṭatī” ti āhaṁsu. “Nāhaṁ, bhaṇe, dārūnaṁ atthāya āgato, imassa pana hatthissa atthāya āgatomhī” ti. “Gāhāpetvā gacchatha, devā” ti. Hatthipotako gantuṁ na icchi. “Kiṁ kārāpeti, bhaṇe, hatthī” ti? “Vaḍḍhakīnaṁ posāvanikaṁ āharāpeti, devā” ti. “Sādhu, bhaṇe” ti rājā hatthissa catunnaṁ pādānaṁ soṇḍāya naṅguṭṭhassa ca santike satasahassasatasahassakahāpaṇe ṭhapāpesi. Hatthī ettakenā pi agantvā sabbavaḍḍhakīnaṁ dussayugesu vaḍḍhakībhariyānaṁ nivāsanasāṭakesu dinnesu saddhiṁkīḷitānaṁ dārakānañca dārakaparihāre kate nivattitvā vaḍḍhakī ca itthiyo ca dārake ca oloketvā raññā saddhiṁ agamāsi.

Rājā taṁ ādāya nagaraṁ gantvā nagarañca hatthisālañca alaṅkārāpetvā hatthiṁ nagaraṁ padakkhiṇaṁ kāretvā hatthisālaṁ pavesetvā sabbālaṅkārehi alaṅkaritvā abhisekaṁ datvā opavayhaṁ katvā attano sahāyaṭṭhāne ṭhapetvā upaḍḍharajjaṁ hatthissa {2.21} datvā attanā samānaparihāraṁ akāsi. Hatthissa āgatakālato paṭṭhāya rañño sakalajambudīpe rajjaṁ hatthagatam-eva ahosi. Evaṁ kāle gacchante bodhisatto tassa rañño aggamahesiyā kucchimhi paṭisandhiṁ gaṇhi. Tassā gabbhaparipākakāle rājā kālamakāsi. Hatthī pana sace rañño kālakatabhāvaṁ jāneyya, tatthevassa hadayaṁ phaleyya, tasmā hatthiṁ rañño kālakatabhāvaṁ ajānāpetvāva upaṭṭhahiṁsu. Rañño pana kālakatabhāvaṁ sutvā: “Tucchaṁ kira rajjan”-ti anantarasāmantakosalarājā mahatiyā senāya āgantvā nagaraṁ parivāresi. Nagaravāsino dvārāni pidahitvā kosalarañño sāsanaṁ pahiṇiṁsu: “amhākaṁ rañño aggamahesī paripuṇṇagabbhā ‘ito kira sattame divase puttaṁ vijāyissatī’ ti aṅgavijjāpāṭhakā āhaṁsu. Sace sā puttaṁ vijāyissati, mayaṁ sattame divase yuddhaṁ dassāma, na rajjaṁ, ettakaṁ kālaṁ āgamethā” ti. Rājā: “Sādhū” ti sampaṭicchi.

Devī sattame divase puttaṁ vijāyi. Tassa nāmaggahaṇadivase pana mahājanassa alīnacittaṁ paggaṇhanto jātoti: “Alīnacittakumāro” tvevassa nāmaṁ akaṁsu. Jātadivasato yeva panassa paṭṭhāya nāgarā kosalaraññā saddhiṁ yujjhiṁsu. Ninnāyakattā saṅgāmassa mahantam-pi balaṁ yujjhamānaṁ thokaṁ thokaṁ osakkati. Amaccā deviyā tamatthaṁ ārocetvā: “Mayaṁ evaṁ osakkamāne bale parājayabhāvassa bhāyāma, amhākaṁ pana rañño kālakatabhāvaṁ, puttassa jātabhāvaṁ, kosalarañño āgantvā yujjhānabhāvañca rañño sahāyako maṅgalahatthī na jānāti, jānāpema nan”-ti pucchiṁsu. Sā: “Sādhū” ti sampaṭicchitvā puttaṁ alaṅkaritvā dukūlacumbaṭake nipajjāpetvā pāsādā oruyha amaccagaṇaparivutā hatthisālaṁ gantvā bodhisattaṁ hatthissa pādamūle {2.22} nipajjāpetvā: “Sāmi, sahāyo te kālakato, mayaṁ tuyhaṁ hadayaphālanabhayena nārocayimha, ayaṁ te sahāyassa putto, kosalarājā āgantvā nagara ṁ parivāretvā tava puttena saddhiṁ yujjhati, balaṁ osakkati, tava puttaṁ tvaññeva vā mārehi, rajjaṁ vāssa gaṇhitvā dehī” ti āha.

Tasmiṁ kāle hatthī bodhisattaṁ soṇḍāya parāmasitvā ukkhipitvā kumbhe ṭhapetvā roditvā bodhisattaṁ otāretvā deviyā hatthe nipajjāpetvā: “Kosalarājaṁ gaṇhissāmī” ti hatthisālato nikkhami. Athassa amaccā vammaṁ paṭimuñcitvā alaṅkaritvā nagaradvāraṁ avāpuritvā taṁ parivāretvā nikkhamiṁsu. Hatthī nagarā nikkhamitvā koñcanādaṁ katvā mahājanaṁ santāsetvā palāpetvā balakoṭṭhakaṁ bhinditvā kosalarājānaṁ cūḷāya gahetvā ānetvā bodhisattassa pādamūle nipajjāpetvā māraṇatthāyassa uṭṭhite vāretvā: “Ito paṭṭhāya appamatto hohi, ‘kumāro daharo’ ti saññaṁ mā karī” ti ovaditvā uyyojesi. Tato paṭṭhāya sakalajambudīpe rajjaṁ bodhisattassa hatthagatam-eva jātaṁ, añño paṭisattu nāma uṭṭhahituṁ samattho nāhosi. Bodhisatto sattavassikakāle abhisekaṁ katvā alīnacittarājā nāma hutvā dhammena rajjaṁ kāretvā jīvitapariyosāne saggapuraṁ pūresi.

Satthā imaṁ atītaṁ āharitvā abhisambuddho hutvā imaṁ gāthādvayamāha:

1. Alīnacittaṁ nissāya, pahaṭṭhā mahatī camū,
Kosalaṁ senāsantuṭṭhaṁ, jīvaggāhaṁ agāhayi.

2. Evaṁ nissayasampanno, bhikkhu āraddhavīriyo,
Bhāvayaṁ kusalaṁ dhammaṁ, yogakkhemassa pattiyā,
Pāpuṇe anupubbena, sabbasaṁyojanakkhayan-ti.

Tattha {2.23} alīnacittaṁ nissāyā ti alīnacittaṁ rājakumāraṁ nissāya. Pahaṭṭhā mahatī camūti: “Paveṇīrajjaṁ no diṭṭhan”-ti haṭṭhatuṭṭhā hutvā mahatī senā. Kosalaṁ senāsantuṭṭhan-ti kosalarājānaṁ sena rajjena asantuṭṭhaṁ pararajjalobhena āgataṁ. Jīvaggāhaṁ agāhayī ti amāretvāva sā camū taṁ rājānaṁ hatthinā jīvaggāhaṁ gaṇhāpesi. Evaṁ nissayasampanno ti yathā sā camū, evaṁ añño pi kulaputto nissayasampanno kalyāṇamittaṁ buddhaṁ vā buddhasāvakaṁ vā nissayaṁ labhitvā. Bhikkhū ti parisuddhādhivacanametaṁ. Āraddhavīriyo ti paggahitavīriyo catudosāpagatena vīriyena samannāgato. Bhāvayaṁ kusalaṁ dhamman-ti kusalaṁ niravajjaṁ sattatiṁsabodhipakkhiyasaṅkhātaṁ dhammaṁ bhāvento. Yogakkhemassa pattiyā ti catūhi yogehi khemassa nibbānassa pāpuṇanatthāya taṁ dhammaṁ bhāvento. Pāpuṇe anupubbena, sabbasaṁyojanakkhayan-ti evaṁ vipassanato paṭṭhāya imaṁ kusalaṁ dhammaṁ bhāvento so kalyāṇamittupanissayasampanno bhikkhu anupubbena vipassanāñāṇāni ca heṭṭhimamaggaphalāni ca pāpuṇanto pariyosāne dasannam-pi saṁyojanānaṁ khayante uppannattā sabbasaṁyojanakkhayasaṅkhātaṁ arahattaṁ pāpuṇāti. Yasmā vā nibbānaṁ āgamma sabbasaṁyojanāni khīyanti, tasmā tam-pi sabbasaṁyojanakkhayam-eva, evaṁ anupubbena nibbānasaṅkhātaṁ sabbasaṁyojanakkhayaṁ pāpuṇātī ti attho.

Iti bhagavā amatamahānibbānena dhammadesanāya kūṭaṁ gahetvā uttari pi saccāni pakāsetvā jātakaṁ samodhānesi, saccapariyosāne ossaṭṭhavīriyo bhikkhu arahatte patiṭṭhahi. “Tadā mātā mahāmāyā, pitā suddhodanamahārājā ahosi, rajjaṁ gahetvā dinnahatthī ayaṁ ossaṭṭhavīriyo bhikkhu, hatthissa pitā sāriputto, sāmantakosalarājā moggallāno, alīnacittakumāro pana aham-eva ahosin”-ti.

Alīnacittajātakavaṇṇanā chaṭṭhā