Ja 159: Morajātakavaṇṇanā

Udetayaṁ {2.33} cakkhumā ekarājā ti idaṁ satthā jetavane viharanto ekaṁ ukkaṇṭhitabhikkhuṁ ārabbha kathesi. So hi bhikkhu bhikkhūhi satthu santikaṁ nīto: “Saccaṁ kira, tvaṁ bhikkhu, ukkaṇṭhito” ti vutte: “Saccaṁ, bhante” ti vatvā: “Kiṁ disvā” ti vutte: “Ekaṁ alaṅkatapaṭiyattasarīraṁ mātugāmaṁ oloketvā” ti āha. Atha naṁ satthā: “Bhikkhu mātugāmo nāma kasmā tumhādisānaṁ cittaṁ nāluḷessati, porāṇakapaṇḍitānam-pi hi mātugāmassa saddaṁ sutvā satta vassasatāni asamudāciṇṇakilesā okāsaṁ labhitvā khaṇeneva samudācariṁsu. Visuddhā pi sattā saṁkilissanti, uttamayasasamaṅgino pi āyasakyaṁ pāpuṇanti, pageva aparisuddhā” ti vatvā atītaṁ āhari.

Atīte bārāṇasiyaṁ brahmadatte rajjaṁ kārente bodhisatto morayoniyaṁ paṭisandhiṁ gahetvā aṇḍakāle pi kaṇikāramakuḷavaṇṇaaṇḍakoso hutvā aṇḍaṁ bhinditvā nikkhanto suvaṇṇavaṇṇo ahosi dassanīyo pāsādiko pakkhānaṁ antare surattarājivirājito, so attano jīvitaṁ rakkhanto tisso pabbatarājiyo atikkamma catutthāya pabbatarājiyā ekasmiṁ daṇḍakahiraññapabbatatale vāsaṁ kappesi. So pabhātāya rattiyā pabbatamatthake nisinno sūriyaṁ uggacchantaṁ oloketvā attano gocarabhūmiyaṁ rakkhāvaraṇatthāya brahmamantaṁ bandhanto: “Udetayan”-ti ādimāha.

1. Udetayaṁ cakkhumā ekarājā,
Harissavaṇṇo pathavippabhāso,
Taṁ taṁ namassāmi harissavaṇṇaṁ pathavippabhāsaṁ,

Tayājja guttā viharemu divasan”-ti.

Tattha {2.34} udetī ti pācīnalokadhātuto uggacchati. Cakkhumā ti sakalacakkavāḷavāsīnaṁ andhakāraṁ vidhamitvā cakkhupaṭilābhakaraṇena yaṁ tena tesaṁ dinnaṁ cakkhu, tena cakkhunā cakkhumā. Ekarājā ti sakalacakkavāḷe ālokakarānaṁ antare seṭṭhavisiṭṭhaṭṭhena ekarājā. Harissavaṇṇo ti harisamānavaṇṇo, suvaṇṇavaṇṇoti attho. Pathavippabhāso ti pathaviyā pabhāso. Taṁ taṁ namassāmī ti tasmā taṁ evarūpaṁ bhavantaṁ namassāmi vandāmi. Tayājja guttā viharemu divasan-ti tayā ajja rakkhitā go pitā hutvā imaṁ divasaṁ catuiriyāpathavihārena sukhaṁ vihareyyāma.

Evaṁ bodhisatto imāya gāthāya sūriyaṁ namassitvā dutiyagāthāya atīte parinibbute buddhe ceva buddhaguṇe ca namassati.

2. Ye brāhmaṇā vedagū sabbadhamme, te me namo te ca maṁ pālayantu,
Namatthu buddhānaṁ namatthu bodhiyā, namo vimuttānaṁ namo vimuttiyā,
Imaṁ so parittaṁ katvā, moro carati esanā ti.

Tattha ye brāhmaṇā ti ye bāhitapāpā visuddhibrāhmaṇā. Vedagū ti vedānaṁ pāraṁ gatāti pi vedagū, vedehi pāraṁ gatāti pi vedagū. Idha pana sabbe saṅkhatāsaṅkhatadhamme vidite pākaṭe katvā gatāti vedagū. Tenevāha: “Sabbadhamme” ti. Sabbe khandhāyatanadhātudhamme salakkhaṇasāmaññalakkhaṇavasena attano ñāṇassa vidite pākaṭe katvā gatā, tiṇṇaṁ mārānaṁ matthakaṁ madditvā dasasahassilokadhātuṁ unnādetvā bodhitale sammāsambodhiṁ patvā saṁsāraṁ vā atikkantā ti attho. Te me namo ti te mama imaṁ namakkāraṁ paṭicchantu. Te ca maṁ pālayantū ti evaṁ mayā namassitā ca te bhagavanto maṁ pālentu rakkhantu gopentu. Namatthu buddhānaṁ namatthu bodhiyā, namo vimuttānaṁ namo vimuttiyā ti ayaṁ mama namakkāro {2.35} atītānaṁ parinibbutānaṁ buddhānaṁ atthu, tesaññeva catūsu ca maggesu catūsu phalesu ñāṇasaṅkhātāya bodhiyā atthu, tathā tesaññeva arahattaphalavimuttiyā vimuttānaṁ atthu, yā ca nesaṁ tadaṅgavimutti vikkhambhanavimutti samucchedavimutti paṭippassaddhivimutti nissaraṇavimuttīti pañcavidhā vimutti, tassā nesaṁ vimuttiyā pi ayaṁ mayhaṁ namakkāro atthūti. “Imaṁ so parittaṁ katvā, moro carati esanā” ti idaṁ pana padadvayaṁ satthā abhisambuddho hutvā āha. Tassattho: bhikkhave, so moro imaṁ parittaṁ imaṁ rakkhaṁ katvā attano gocarabhūmiyaṁ pupphaphalādīnaṁ atthāya nānappakārāya esanāya carati.

Evaṁ divasaṁ caritvā sāyaṁ pabbatamatthake nisīditvā atthaṅgataṁ sūriyaṁ olokento buddhaguṇe āvajjetvā nivāsaṭṭhāne rakkhāvaraṇatthāya puna brahmamantaṁ bandhanto: “Apetayan”-ti ādimāha.

3. Apetayaṁ cakkhumā ekarājā, harissavaṇṇo pathavippabhāso,
Taṁ taṁ namassāmi harissavaṇṇaṁ pathavippabhāsaṁ, tayājja guttā viharemu rattiṁ.

4. Ye brāhmaṇā vedagū sabbadhamme, te me namo te ca maṁ pālayantu,
Namatthu buddhānaṁ namatthu bodhiyā, namo vimuttānaṁ namo vimuttiyā,
Imaṁ so parittaṁ katvā, moro vāsamakappayī ti.

Tattha apetī ti apayā ti atthaṁ gacchati. Imaṁ so parittaṁ katvā, moro vāsamakappayī ti idam-pi abhisambuddho hutvā āha. Tassattho: bhikkhave, so moro imaṁ parittaṁ imaṁ rakkhaṁ katvā attano nivāsaṭṭhāne vāsaṁ kappayittha, tassa rattiṁ vā divā vā imassa parittassānubhāvena neva bhayaṁ, na lomahaṁso ahosi.

Atheko {2.36} bārāṇasiyā avidūre nesādagāmavāsī nesādo himavantapadese vicaranto tasmiṁ daṇḍakahiraññapabbatamatthake nisinnaṁ bodhisattaṁ disvā āgantvā puttassa ārocesi. Athekadivasaṁ khemā nāma bārāṇasirañño devī supinena suvaṇṇavaṇṇaṁ moraṁ dhammaṁ desentaṁ disvā pabuddhakāle rañño ārocesi: “ahaṁ, deva, suvaṇṇavaṇṇassa morassa dhammaṁ sotukāmā” ti. Rājā amacce pucchi. Amaccā: “Brāhmaṇā jānissantī” ti āhaṁsu. Brāhmaṇā taṁ sutvā: “Suvaṇṇavaṇṇā morā nāma hontī” ti vatvā: “Kattha hontī” ti vutte: “Nesādā jānissantī” ti āhaṁsu. Rājā nesāde sannipātetvā pucchi. Atha so nesādaputto: “Āma, mahārāja, daṇḍakahiraññapabbato nāma atthi, tattha suvaṇṇavaṇṇo moro vasatī” ti āha. “Tena hi taṁ moraṁ amāretvā bandhitvāva ānehī” ti. Nesādo gantvā tassa gocarabhūmiyaṁ pāse oḍḍesi. Morena akkantaṭṭhāne pi pāso na sañcarati. Nesādo gaṇhituṁ asakkonto satta vassāni vicaritvā tattheva kālamakāsi. Khemā pi devī patthitaṁ alabhamānā kālamakāsi.

Rājā: “Moraṁ me nissāya devī kālakatā” ti kujjhitvā: “Himavantapadese daṇḍakahiraññapabbato nāma atthi, tattha suvaṇṇavaṇṇo moro vasati, ye tassa maṁsaṁ khādanti, te ajarā amarā hontī” ti akkharaṁ suvaṇṇapaṭṭe likhāpetvā suvaṇṇapaṭṭaṁ mañjūsāya nikkhipāpesi. Tasmiṁ kālakate añño rājā rajjaṁ patvā suvaṇṇapaṭṭaṁ vācetvā: “Ajaro amaro bhavissāmī” ti aññaṁ nesādaṁ pesesi. So pi gantvā bodhisattaṁ gahetuṁ asakkonto tattheva kālamakāsi. Eteneva niyāmena cha rājaparivaṭṭā gatā. Atha sattamo rājā rajjaṁ patvā ekaṁ nesādaṁ pahiṇi. So gantvā bodhisattena akkantaṭṭhāne pi pāsassa asañcaraṇabhāvaṁ, attano {2.37} parittaṁ katvā gocarabhūmigamanabhāvañcassa ñatvā paccantaṁ otaritvā ekaṁ moriṁ gahetvā yathā hatthatāḷasaddena naccati, accharāsaddena ca vassati, evaṁ sikkhāpetvā taṁ ādāya gantvā morena paritte akate pāto yeva pāsayaṭṭhiyo ropetvā pāse oḍḍetvā moriṁ vassāpesi. Moro visabhāgaṁ mātugāmasaddaṁ sutvā kilesāturo hutvā parittaṁ kātuṁ asakkuṇitvā gantvā pāse bajjhi. Atha naṁ nesādo gahetvā gantvā bārāṇasirañño adāsi.

Rājā tassa rūpasampattiṁ disvā tuṭṭhamānaso āsanaṁ dāpesi. Bodhisatto paññattāsane nisīditvā: “Mahārāja, kasmā maṁ gaṇhāpesī” ti pucchi. “Ye kira tava maṁsaṁ khādanti, te ajarā amarā honti, svāhaṁ tava maṁsaṁ khāditvā ajaro amaro hotukāmo taṁ gaṇhāpesin”-ti. “Mahārāja, mama tāva maṁsaṁ khādantā ajarā amarā hontu, ahaṁ pana marissāmī” ti? “Āma, marissasī” ti. “Mayi marante pana mama maṁsam-eva khāditvā kinti katvā na marissantī” ti? “Tvaṁ suvaṇṇavaṇṇo, tasmā kira tava maṁsaṁ khādakā ajarā amarā bhavissantī” ti. “Mahārāja, ahaṁ pana na akāraṇā suvaṇṇavaṇṇo jāto, pubbe panāhaṁ imasmiṁ yeva nagare cakkavattī rājā hutvā sayam-pi pañca sīlāni rakkhiṁ, sakalacakkavāḷavāsino pi rakkhāpesiṁ, svāhaṁ kālaṁ karitvā tāvatiṁsabhavane nibbatto, tattha yāvatāyukaṁ ṭhatvā tato cuto aññassa akusalassa nissandena morayoniyaṁ nibbattitvā pi porāṇasīlānubhāvena suvaṇṇavaṇṇo jāto” ti. “‘Tvaṁ cakkavattī rājā hutvā sīlaṁ rakkhitvā sīlaphalena suvaṇṇavaṇṇo jāto’ ti kathamidaṁ amhehi saddhātabbaṁ. Atthi no koci sakkhī” ti {2.38}? “Atthi, mahārājā” ti. “Ko nāmā” ti? “Mahārāja, ahaṁ cakkavattikāle ratanamaye rathe nisīditvā ākāse vicariṁ, so me ratho maṅgalapokkharaṇiyā antobhūmiyaṁ nidahāpito, taṁ maṅgalapokkharaṇito ukkhipāpehi, so me sakkhi bhavissatī” ti.

Rājā: “Sādhū” ti paṭissuṇitvā pokkharaṇito udakaṁ harāpetvā rathaṁ nīharāpetvā bodhisattassa saddahi. Bodhisatto: “Mahārāja, ṭhapetvā amatamahānibbānaṁ avasesā sabbe saṅkhatadhammā hutvā abhāvino aniccā khayavayadhammāyevā” ti rañño dhammaṁ desetvā rājānaṁ pañcasu sīlesu patiṭṭhāpesi. Rājā pasanno bodhisattaṁ rajjena pūjetvā mahantaṁ sakkāraṁ akāsi. So rajjaṁ tasseva paṭiniyyādetvā katipāhaṁ vasitvā: “Appamatto hohi, mahārājā” ti ovaditvā ākāse uppatitvā daṇḍakahiraññapabbatam-eva agamāsi. Rājā pi bodhisattassa ovāde ṭhatvā dānādīni puññāni katvā yathākammaṁ gato.

Satthā imaṁ dhammadesanaṁ āharitvā saccāni pakāsetvā jātakaṁ samodhānesi, saccapariyosāne ukkaṇṭhitabhikkhu arahatte patiṭṭhahi. “Tadā rājā ānando ahosi, suvaṇṇamoro pana aham-eva ahosin”-ti.

Morajātakavaṇṇanā navamā