Ja 160: Vinīlajātakavaṇṇanā

Evam-eva nūna rājānan-ti idaṁ satthā veḷuvane viharanto devadattassa sugatālayaṁ ārabbha kathesi. Devadatte hi gayāsīsagatānaṁ dvinnaṁ aggasāvakānaṁ sugatālayaṁ dassetvā nipanne ubho pi therā dhammaṁ desetvā attano nissitake ādāya veḷuvanaṁ agamiṁsu. Te satthārā: “Sāriputta, devadatto tumhe disvā kiṁ {2.39} akāsī” ti puṭṭhā: “Bhante, sugatālayaṁ dassetvā mahāvināsaṁ pāpuṇī” ti ārocesuṁ. Satthā: “Na kho, sāriputta, devadatto idāneva mama anukiriyaṁ karonto vināsaṁ patto, pubbe pi pāpuṇiyevā” ti vatvā therehi yācito atītaṁ āhari.

Atīte videharaṭṭhe mithilāyaṁ videharāje rajjaṁ kārente bodhisatto tassa aggamahesiyā kucchimhi nibbatti. So vayappatto takkasilāyaṁ sabbasippāni uggaṇhitvā pitu accayena rajje patiṭṭhāsi. Tadā ekassa suvaṇṇahaṁsarājassa gocarabhūmiyaṁ kākiyā saddhiṁ saṁvāso ahosi. Sā puttaṁ vijāyi. So neva mātupatirūpako ahosi, na pitu. Athassa vinīlakadhātukattā: “Vinīlako” tveva nāmaṁ akaṁsu. Haṁsarājā abhiṇhaṁ gantvā puttaṁ passati. Apare panassa dve haṁsapotakā puttā ahesuṁ. Te pitaraṁ abhiṇhaṁ manussapathaṁ gacchantaṁ disvā pucchiṁsu: “tāta, tumhe kasmā abhiṇhaṁ manussapathaṁ gacchathā” ti? “Tātā, ekāya me kākiyā saddhiṁ saṁvāsamanvāya eko putto jāto, ‘vinīlako’ tissa nāmaṁ, tamahaṁ daṭṭhuṁ gacchāmī” ti. “Kahaṁ panete vasantī” ti? “Videharaṭṭhe mithilāya avidūre asukasmiṁ nāma ṭhāne ekasmiṁ tālagge vasantī” ti. “Tāta, manussapatho nāma sāsaṅko sappaṭibhayo, tumhe mā gacchatha, mayaṁ gantvā taṁ ānessāmā” ti dve haṁsapotakā pitarā ācikkhitasaññāya tattha gantvā taṁ vinīlakaṁ ekasmiṁ daṇḍake nisīdāpetvā mukhatuṇḍakena daṇḍakoṭiyaṁ ḍaṁsitvā mithilānagaramatthakena pāyiṁsu. Tasmiṁ khaṇe videharājā sabbasetacatusindhavayuttarathavare nisīditvā nagaraṁ padakkhiṇaṁ karoti. Vinīlako taṁ disvā cintesi: “mayhaṁ videharaññā kiṁ nānākāraṇaṁ, esa catusindhavayuttarathe nisīditvā nagaraṁ anusañcarati, ahaṁ pana haṁsayuttarathe nisīditvā gacchāmī” ti. So ākāsena gacchanto paṭhamaṁ gāthamāha.

1. Evam-eva {2.40} nūna rājānaṁ, vedehaṁ mithilaggahaṁ,
Assā vahanti ājaññā, yathā haṁsā vinīlakan-ti.

Tattha evamevā ti evaṁ eva, nūnā ti parivitakke nipāto. Ekaṁse pi vaṭṭati yeva. Vedehan-ti videharaṭṭhasāmikaṁ. Mithilaggahan-ti mithilagehaṁ, mithilāyaṁ gharaṁ pariggahetvā vasamānanti attho. Ājaññā ti kāraṇākāraṇājānanakā. Yathā haṁsā vinīlakan-ti yathā ime haṁsā maṁ vinīlakaṁ vahanti, evam-eva vahantīti.

Haṁsapotakā tassa vacanaṁ sutvā kujjhitvā: “Idheva naṁ pātetvā gamissāmā” ti cittaṁ uppādetvāpi: “Evaṁ kate pitā no kiṁ vakkhatī” ti garahabhayena pitu santikaṁ netvā tena katakiriyaṁ pitu ācikkhiṁsu. Atha naṁ pitā kujjhitvā: “Kiṁ tvaṁ mama puttehi adhikatarosi, yo mama putte abhibhavitvā rathe yuttasindhave viya karosi, attano pamāṇaṁ na jānāsi. Imaṁ ṭhānaṁ tava agocaro, attano mātu vasanaṭṭhānam-eva gacchāhī” ti tajjetvā dutiyaṁ gāthamāha.

2. Vinīla duggaṁ bhajasi, abhūmiṁ tāta sevasi,
Gāmantakāni sevassu, etaṁ mātālayaṁ tavā ti.

Tattha vinīlā ti taṁ nāmenālapati. Duggaṁ bhajasī ti imesaṁ vasena giriduggaṁ bhajasi. Abhūmiṁ, tāta, sevasīti, tāta, girivisamaṁ nāma tava abhūmi, taṁ sevasi upagacchasi. Etaṁ mātālayaṁ tavā ti etaṁ gāmantaṁ ukkāraṭṭhānaṁ āmakasusānaṭṭhānañca tava mātu ālayaṁ gehaṁ vasanaṭṭhānaṁ, tattha gacchāhīti.

Evaṁ taṁ tajjetvā: “Gacchatha, naṁ mithilanagarassa ukkārabhūmiyaññeva otāretvā ethā” ti putte āṇāpesi, te tathā akaṁsu.

Satthā imaṁ dhammadesanaṁ āharitvā jātakaṁ samodhānesi: “tadā vinīlako devadatto ahosi, dve haṁsapotakā dve aggasāvakā ahesuṁ, pitā ānando ahosi, videharājā pana aham-eva ahosin”-ti.

Vinīlajātakavaṇṇanā dasamā

Daḷhavaggo paṭhamo

Tassuddānaṁ:

Rājovādañca siṅgālaṁ, sūkaraṁ uragaṁ bhaggaṁ,
Alīnacittaguṇañca, suhanu moravinīlaṁ.