2. Dukanipāto

2. Santhavavaggo

Ja 161: Indasamānagottajātakavaṇṇanā

Na {2.41} santhavaṁ kāpurisena kayirā ti idaṁ satthā jetavane viharanto ekaṁ dubbacajātikaṁ ārabbha kathesi. Tassa vatthu navakanipāte gijjhajātake (Ja. 427) āvi bhavissati.

Idaṁ satthā jetavane viharanto ekaṁ dubbacabhikkhuṁ ārabbha kathesi. So kira eko kulaputto niyyānikasāsane pabbajitvā pi atthakāmehi ācariyupajjhāyehi ceva sabrahmacārīhi ca: “Evaṁ te abhikkamitabbaṁ, evaṁ paṭikkamitabbaṁ, evaṁ ālokitabbaṁ, evaṁ vilokitabbaṁ, evaṁ samiñjitabbaṁ, evaṁ pasāritabbaṁ, evaṁ nivāsetabbaṁ, evaṁ pārupitabbaṁ, evaṁ patto gahetabbo, yāpanamattaṁ bhattaṁ gahetvā paccavekkhitvāva paribhuñjitabbaṁ, indriyesu guttadvārena bhojane mattaññunā jāgariyamanuyuttena bhavitabbaṁ, idaṁ āgantukavattaṁ nāma jānitabbaṁ, idaṁ gamikavattaṁ nāma, imāni cuddasa khandhakavattāni, asīti mahāvattāni. Tattha te sammā vattitabbaṁ, ime terasa dhutaṅgaguṇā nāma, ete samādāya vattitabban”-ti ovadiyamāno dubbaco ahosi akkhamo appadakkhiṇaggāhī anusāsaniṁ. “Ahaṁ tumhe na vadāmi, tumhe pana maṁ kasmā vadatha, aham-eva attano atthaṁ vā anatthaṁ vā jānissāmī” ti attānaṁ avacanīyaṁ akāsi. Athassa dubbacabhāvaṁ ñatvā bhikkhū dhammasabhāyaṁ aguṇakathaṁ kathentā nisīdiṁsu. Satthā āgantvā: “Kāya nuttha, bhikkhave, etarahi kathāya sannisinnā” ti pucchitvā: “Imāya nāmā” ti vutte taṁ bhikkhuṁ pakkosāpetvā: “Saccaṁ kira tvaṁ bhikkhu dubbacosī” ti pucchitvā: “Saccan”-ti.

Satthā pana taṁ bhikkhuṁ: “Pubbe pi tvaṁ, bhikkhu, dubbacatāya paṇḍitānaṁ vacanaṁ akatvā mattahatthipādehi sañcuṇṇito” ti vatvā atītaṁ āhari.

Atīte bārāṇasiyaṁ brahmadatte rajjaṁ kārente bodhisatto brāhmaṇakule nibbattitvā vuḍḍhippatto gharāvāsaṁ pahāya isipabbajjaṁ pabbajitvā pañcannaṁ isisatānaṁ gaṇasatthā hutvā himavantapadese vāsaṁ kappesi. Tadā tesu tāpasesu indasamānagotto nāmeko tāpaso ahosi dubbaco anovādako. So ekaṁ hatthipotakaṁ posesi. Bodhisatto sutvā taṁ pakkositvā: “Saccaṁ kira tvaṁ hatthipotakaṁ posesī” ti pucchi. “Saccaṁ, ācariya, matamātikaṁ ekaṁ hatthipotakaṁ posemī” ti. “Hatthino nāma vuḍḍhippattā posake yeva mārenti, mā taṁ posehī” ti. “Tena vinā vattituṁ na sakkomi ācariyā” ti. “Tena hi paññāyissasī” ti. So tena posiyamāno aparabhāge mahāsarīro ahosi.

Athekasmiṁ kāle te isayo vanamūlaphalāphalatthāya dūraṁ gantvā tattheva katipāhaṁ vasiṁsu. Hatthī pi aggadakkhiṇavāte pabhinnamado hutvā tassa paṇṇasālaṁ viddhaṁsetvā pānīyaghaṭaṁ bhinditvā pāsāṇaphalakaṁ khipitvā ālambanaphalakaṁ luñcitvā: “Taṁ tāpasaṁ māretvāva gamissāmī” ti ekaṁ gahanaṭṭhānaṁ pavisitvā tassa āgamanamaggaṁ olokento aṭṭhāsi. Indasamānagotto tassa gocaraṁ {2.42} gahetvā sabbesaṁ purato va āgacchanto taṁ disvā pakatisaññā yevassa santikaṁ agamāsi. Atha naṁ so hatthī gahanaṭṭhānā nikkhamitvā soṇḍāya parāmasitvā bhūmiyaṁ pātetvā sīsaṁ pādena akkamitvā jīvitakkhayaṁ pāpetvā madditvā koñcanādaṁ katvā araññaṁ pāvisi. Sesatāpasā taṁ pavattiṁ bodhisattassa ārocesuṁ. Bodhisatto: “Kāpurisehi nāma saddhiṁ saṁsaggo na kātabbo” ti vatvā imā gāthā āha:

1. Na santhavaṁ kāpurisena kayirā, ariyo anariyena pajānamatthaṁ,
Cirānuvuttho pi karoti pāpaṁ, gajo yathā indasamānagottaṁ.

2. Yaṁ tveva jaññā sadiso mamanti, sīlena paññāya sutena cā pi,
Teneva mettiṁ kayirātha saddhiṁ, sukho have sappurisena saṅgamo ti.

Tattha na santhavaṁ kāpurisena kayirā ti kucchitena kodhapurisena saddhiṁ taṇhāsanthavaṁ vā mittasanthavaṁ vā na kayirātha. Ariyo anariyena pajānamatthanti ariyo ti cattāro ariyā ācāraariyo liṅgaariyo dassanaariyo paṭivedhaariyoti. Tesu ācāraariyo idha adhippeto. So pajānamatthaṁ atthaṁ pajānanto atthānatthakusalo ācāre ṭhito ariyapuggalo anariyena nillajjena dussīlena saddhiṁ santhavaṁ na kareyyā ti attho. Kiṁ kāraṇā? Cirānuvuttho pi karoti pāpanti, yasmā anariyo ciraṁ ekato anuvuttho pi taṁ ekato nivāsaṁ agaṇetvā karoti pāpaṁ lāmakakammaṁ karoti yeva. Yathā kiṁ? Gajo yathā indasamānagottanti, yathā so gajo indasamānagottaṁ mārento pāpaṁ akāsī ti attho. Yaṁ tveva jaññā sadiso mamanti ādīsu yaṁ tveva puggalaṁ: “Ayaṁ mama sīlādīhi sadiso” ti jāneyya, teneva saddhiṁ mettiṁ kayirātha, sappurisena saddhiṁ samāgamo sukhāvahoti.

Evaṁ {2.43} bodhisatto: “Anovādakena nāma na bhavitabbaṁ, susikkhitena bhavituṁ vaṭṭatī” ti isigaṇaṁ ovaditvā indasamānagottassa sarīrakiccaṁ kāretvā brahmavihāre bhāvetvā brahmalokūpago ahosi.

Satthā imaṁ dhammadesanaṁ āharitvā jātakaṁ samodhānesi: “tadā indasamānagotto ayaṁ dubbaco ahosi, gaṇasatthā pana aham-eva ahosin”-ti.

Indasamānagottajātakavaṇṇanā paṭhamā