Ja 162: Santhavajātakavaṇṇanā

Na santhavasmā paramatthi pāpiyo ti idaṁ satthā jetavane viharanto aggijuhanaṁ ārabbha kathesi. Vatthu heṭṭhā naṅguṭṭhajātake (Ja. 144) kathitasadisam-eva.

Idaṁ satthā jetavane viharanto ājīvakānaṁ micchātapaṁ ārabbha kathesi. Tadā kira ājīvakā jetavanapiṭṭhiyaṁ nānappakāraṁ micchātapaṁ caranti. Sambahulā bhikkhū tesaṁ ukkuṭikappadhānavaggulivatakaṇṭakāpassayapañcātapatapanādibhedaṁ micchātapaṁ [passanti].

Bhikkhū te aggiṁ juhante disvā: “Bhante, jaṭilā nānappakāraṁ micchātapaṁ karonti, atthi nu kho ettha vuḍḍhī” ti bhagavantaṁ pucchiṁsu. “Na, bhikkhave, etthakāci vuḍḍhi nāma atthi, porāṇakapaṇḍitā pi aggijuhane vuḍḍhi atthīti saññāya ciraṁ aggiṁ juhitvā tasmiṁ kamme avuḍḍhim-eva disvā aggiṁ udakena nibbāpetvā sākhādīhi pothetvā puna nivattitvā pi na olokesun”-ti vatvā atītaṁ āhari.

Atīte bārāṇasiyaṁ brahmadatte rajjaṁ kārente bodhisatto brāhmaṇakule nibbatti. Mātāpitaro tassa jātaggiṁ gahetvā taṁ soḷasavassuddese ṭhitaṁ āhaṁsu: “kiṁ, tāta, jātaggiṁ gahetvā araññe aggiṁ paricarissasi, udāhu tayo vede uggaṇhitvā kuṭumbaṁ saṇṭhapetvā gharāvāsaṁ vasissasī” ti. So: “Na me gharāvāsena attho, araññe aggiṁ paricaritvā brahmalokaparāyaṇo bhavissāmī” ti jātaggiṁ gahetvā mātāpitaro vanditvā araññaṁ pavisitvā paṇṇasālāya vāsaṁ kappetvā aggiṁ paricari. So ekadivasaṁ nimantitaṭṭhānaṁ gantvā sappinā pāyāsaṁ labhitvā: “Imaṁ pāyāsaṁ mahābrahmuno yajissāmī” ti taṁ pāyāsaṁ {2.44} āharitvā aggiṁ jāletvā: “Aggiṁ tāva bhavantaṁ sappiyuttaṁ pāyāsaṁ pāyemī” ti pāyāsaṁ aggimhi pakkhi pi. Bahusinehe pāyāse aggimhi pakkhittamatte yeva aggi jalitvā paccuggatāhi accīhi paṇṇasālaṁ jhāpesi. Brāhmaṇo bhītatasito palāyitvā bahi ṭhatvā: “Kāpurisehi nāma santhavo na kātabbo, idāni me iminā agginā kicchena katā paṇṇasālā jhāpitā” ti vatvā paṭhamaṁ gāthamāha.

1. Na santhavasmā paramatthi pāpiyo, yo santhavo kāpurisena hoti,
Santappito sappinā pāyasena, kicchākataṁ paṇṇakuṭiṁ adayhī ti.

Tattha na santhavasmā ti taṇhāsanthavā pi ca mittasanthavā pi cāti duvidhā pi etasmā santhavā paraṁ uttari aññaṁ pāpataraṁ natthi, lāmakataraṁ nāma natthī ti attho. Yo santhavo kāpurisenā ti yo pāpakena kāpurisena saddhiṁ duvidho pi santhavo, tato pāpataraṁ aññaṁ natthi. Kasmā? Santappito ...pe... adayhīti, yasmā sappinā ca pāyāsena ca santappito pi ayaṁ aggi mayā kicchena kataṁ paṇṇasālaṁ jhāpesī ti attho.

So evaṁ vatvā: “Na me tayā mittadubbhinā attho” ti taṁ aggiṁ udakena nibbāpetvā sākhāhi pothetvā antohimavantaṁ pavisitvā ekaṁ sāmamigiṁ sīhassa ca byagghassa ca dīpino ca mukhaṁ lehantiṁ disvā: “Sappurisehi saddhiṁ santhavā paraṁ seyyo nāma natthī” ti cintetvā dutiyaṁ gāthamāha.

2. Na santhavasmā paramatthi seyyo, yo santhavo sappurisena hoti,
Sīhassa {2.45} byagghassa ca dīpino ca, sāmā mukhaṁ lehati santhavenā ti.

Tattha sāmā mukhaṁ lehati santhavenā ti sāmā nāma migī imesaṁ tiṇṇaṁ janānaṁ santhavena sinehena mukhaṁ lehatīti.

Evaṁ vatvā bodhisatto antohimavantaṁ pavisitvā isipabbajjaṁ pabbajitvā abhiññā ca samāpattiyo ca nibbattetvā jīvitapariyosāne brahmalokūpago ahosi.

Satthā imaṁ dhammadesanaṁ āharitvā jātakaṁ samodhānesi: “tena samayena tāpaso aham-eva ahosin”-ti.

Santhavajātakavaṇṇanā dutiyā