Ja 166: Upasāḷakajātakavaṇṇanā

Upasāḷakanāmānī ti idaṁ satthā veḷuvane viharanto ekaṁ upasāḷakaṁ nāma susānasuddhikaṁ brāhmaṇaṁ ārabbha kathesi. So kira aḍḍho ahosi mahaddhano, diṭṭhigatikattā pana dhuravihāre vasantānam-pi buddhānaṁ saṅgahaṁ nāma na akāsi. Putto panassa paṇḍito ahosi ñāṇasampanno. So mahallakakāle puttaṁ āha: “mā kho maṁ, tāta, aññassa vasalassa jhāpitasusāne jhāpehi, ekasmiṁ pana anucchiṭṭhasusāne yeva maṁ jhāpeyyāsī” ti. “Tāta, ahaṁ tumhākaṁ jhāpetabbayuttakaṁ ṭhānaṁ na jānāmi, sādhu vata maṁ ādāya gantvā ‘imasmiṁ ṭhāne maṁ jhāpeyyāsī’ ti tumheva ācikkhathā” ti. Brāhmaṇo: “Sādhu, tātā” ti taṁ ādāya nagarā nikkhamitvā gijjhakūṭamatthakaṁ abhiruhitvā: “Tāta, idaṁ aññassa vasalassa ajhāpitaṭṭhānaṁ, ettha maṁ jhāpeyyāsī” ti vatvā puttena saddhiṁ pabbatā otarituṁ ārabhi.

Satthā pana taṁ divasaṁ paccūsakāle bodhaneyyabandhave olokento tesaṁ pitāputtānaṁ sotāpattimaggassa upanissayaṁ addasa. Tasmā maggaṁ gahetvā ṭhitaluddako viya pabbatapādaṁ gantvā tesaṁ pabbatamatthakā otarantānaṁ āgamayamāno nisīdi, te otarantā satthāraṁ addasaṁsu. Satthā paṭisanthāraṁ karonto: “Kahaṁ gamissatha brāhmaṇā” ti pucchi. Māṇavo tamatthaṁ ārocesi. Satthā: “Tena hi ehi, tava pitarā ācikkhitaṭṭhānaṁ gacchāmā” ti ubho pitāputte gahetvā pabbatamatthakaṁ āruyha: “Kataraṁ ṭhānan”-ti pucchi. Māṇavo: “Imesaṁ tiṇṇaṁ pabbatānaṁ antaraṁ ācikkhi, bhante” ti {2.55} āha. Satthā: “Na kho, māṇava, tava pitā idāneva susānasuddhiko, pubbe pi susānasuddhikova, na cesa idāneva ‘imasmiṁ ṭhāne maṁ jhāpeyyāsī’ ti tava ācikkhati, pubbe pi imasmiṁ yeva ṭhāne attano jhāpitabhāvaṁ ācikkhī” ti vatvā tena yācito atītaṁ āhari.

Atīte imasmiññeva rājagahe ayam-eva upasāḷako brāhmaṇo ayamevassa putto ahosi. Tadā bodhisatto magadharaṭṭhe brāhmaṇakule nibbattitvā paripuṇṇasippo isipabbajjaṁ pabbajitvā abhiññā ca samāpattiyo ca nibbattetvā jhānakīḷaṁ kīḷanto himavantapadese ciraṁ vasitvā loṇambilasevanatthāya gijjhakūṭe paṇṇasālāyaṁ vihāsi. Tadā so brāhmaṇo imināva niyāmena puttaṁ vatvā puttena: “Tumhe yeva me tathārūpaṁ ṭhānaṁ ācikkhathā” ti vutte: “Idam-eva ṭhānan”-ti ācikkhitvā puttena saddhiṁ otaranto bodhisattaṁ disvā tassa santikaṁ upasaṅkami. Bodhisatto imināva niyāmena pucchitvā māṇavassa vacanaṁ sutvā: “Ehi, tava pitarā ācikkhitaṭṭhānassa ucchiṭṭhabhāvaṁ vā anucchiṭṭhabhāvaṁ vā jānissāmā” ti tehi saddhiṁ pabbatamatthakaṁ āruyha: “Idaṁ tiṇṇaṁ pabbatānaṁ antaraṁ anucchiṭṭhaṭṭhānan”-ti māṇavena vutte: “Māṇava, imasmiṁ yeva ṭhāne jhāpitakānaṁ pamāṇaṁ natthi, taveva pitā imasmiṁ yeva rājagahe brāhmaṇakule yeva nibbattitvā upasāḷako yeva nāma hutvā imasmiṁ yeva pabbatantare cuddasa jātisahassāni jhāpito. Pathaviyañhi ajhāpitaṭṭhānaṁ vā asusānaṭṭhānaṁ vā sīsānaṁ anivesitaṭṭhānaṁ vā laddhuṁ na sakkā” ti pubbenivāsañāṇena paricchinditvā imaṁ gāthādvayamāha:

1. Upasāḷakanāmāni {2.56}, sahassāni catuddasa,
Asmiṁ padese daḍḍhāni, natthi loke anāmataṁ.

2. Yamhi saccañca dhammo ca, ahiṁsā saṁyamo damo,
Etaṁ ariyā sevanti, etaṁ loke anāmatan-ti.

Tattha anāmatan-ti mataṭṭhānaṁ. Tañhi upacāravasena: “Amatan”-ti vuccati, taṁ paṭisedhento: “Anāmatan”-ti āha. “Anamatan”-ti pi pāṭho, lokasmiñhi anamataṭṭhānaṁ asusānaṁ nāma natthī ti attho. Yamhi saccañca dhammo cā ti yasmiṁ puggale catusaccavatthukaṁ pubbabhāgasaccañāṇañca lokuttaradhammo ca atthi. Ahiṁsā ti paresaṁ avihesā aviheṭhanā. Saṁyamo ti sīlasaṁyamo. Damo ti indriyadamanaṁ. Idañca guṇajātaṁ yamhi puggale atthi, etaṁ ariyā sevantīti, ariyā buddhā ca paccekabuddhā ca buddhasāvakā ca etaṁ ṭhānaṁ sevanti, evarūpaṁ puggalaṁ upasaṅkamanti bhajantī ti attho. Etaṁ loke anāmatan-ti etaṁ guṇajātaṁ loke amatabhāvasādhanato anāmataṁ nāma.

Evaṁ bodhisatto pitāputtānaṁ dhammaṁ desetvā cattāro brahmavihāre bhāvetvā brahmalokaparāyaṇo ahosi.

Satthā imaṁ dhammaṁ dhammadesanaṁ āharitvā saccāni pakāsetvā jātakaṁ samodhānesi, saccapariyosāne ubho pitāputtā sotāpattiphale patiṭṭhahiṁsu. “Tadā pitāputtāva etarahi pitāputtā ahesuṁ, tāpaso pana aham-eva ahosin”-ti.

Upasāḷakajātakavaṇṇanā chaṭṭhā