Ja 167: Samiddhijātakavaṇṇanā

Abhutvā bhikkhasi bhikkhū ti idaṁ satthā rājagahaṁ upanissāya tapodārāme viharanto samiddhitheraṁ ārabbha kathesi. Ekadivasañhi āyasmā samiddhi sabbarattiṁ padhānaṁ padahitvā aruṇuggamanavelāya nhatvā suvaṇṇavaṇṇaṁ attabhāvaṁ sukkhāpayamāno antaravāsakaṁ nivāsetvā uttarāsaṅgaṁ hatthena gahetvā aṭṭhāsi suparikammakatā viya suvaṇṇapaṭimā. Attabhāvasamiddhiyā yeva hissa {2.57} “samiddhī” ti nāmaṁ ahosi. Athassa sarīrasobhaggaṁ disvā ekā devadhītā paṭibaddhacittā theraṁ evamāha: “tvaṁ khosi, bhikkhu, daharo yuvā susu kāḷakeso bhadrena yobbanena samannāgato abhirūpo dassanīyo pāsādiko, evarūpassa tava kāme aparibhuñjitvā ko attho pabbajjāya, kāme tāva paribhuñjassu, pacchā pabbajitvā samaṇadhammaṁ karissasī” ti. Atha naṁ thero āha: “devadhīte, ‘asukasmiṁ nāma vaye ṭhito marissāmī’ ti mama maraṇakālaṁ na jānāmi, esa me kālo paṭicchanno, tasmā taruṇakāle yeva samaṇadhammaṁ katvā dukkhassantaṁ karissāmī” ti. Sā therassa santikā paṭisanthāraṁ alabhitvā tattheva antaradhāyi. Thero satthāraṁ upasaṅkamitvā etamatthaṁ ārocesi. Satthā: “Na kho, samiddhi, tvaññeva etarahi devadhītāya palobhito, pubbe pi devadhītaro pabbajite palobhiṁsuyevā” ti vatvā tena yācito atītaṁ āhari.

Atīte bārāṇasiyaṁ brahmadatte rajjaṁ kārente bodhisatto ekasmiṁ kāsigāmake brāhmaṇakule nibbattitvā vayappatto sabbasippesu nipphattiṁ patvā isipabbajjaṁ pabbajitvā abhiññā ca samāpattiyo ca nibbattetvā himavantapadese ekaṁ jātassaraṁ nissāya vāsaṁ kappesi. So sabbarattiṁ padhānaṁ padahitvā aruṇuggamanavelāya nhatvā ekaṁ vakkalaṁ nivāsetvā ekaṁ hatthena gahetvā sarīraṁ vodakaṁ karonto aṭṭhāsi. Athassa rūpasobhaggappattaṁ attabhāvaṁ oloketvā paṭibaddhacittā ekā devadhītā bodhisattaṁ palobhayamānā paṭhamaṁ gāthamāha.

1. Abhutvā bhikkhasi bhikkhu, na hi bhutvāna bhikkhasi,
Bhutvāna bhikkhu bhikkhassu, mā taṁ kālo upaccagā ti.

Tattha abhutvā bhikkhasi bhikkhū ti bhikkhu tvaṁ daharakāle kilesakāmavasena vatthukāme abhutvāva bhikkhāya carasi. Na hi bhutvāna bhikkhasī ti nanu nāma pañca kāmaguṇe bhutvā bhikkhāya caritabbaṁ, kāme abhutvāva bhikkhācariyaṁ upagatosi. Bhutvāna bhikkhu bhikkhassū ti bhikkhu daharakāle tāva kāme bhuñjitvā pacchā mahallakakāle bhikkhassu. Mā taṁ kālo upaccagā ti ayaṁ kāme bhuñjanakālo daharakālo, taṁ mā atikkamatūti.

Bodhisatto {2.58} devatāya vacanaṁ sutvā attano ajjhāsayaṁ pakāsento dutiyaṁ gāthamāha.

2. Kālaṁ vohaṁ na jānāmi, channo kālo na dissati,
Tasmā abhutvā bhikkhāmi, mā maṁ kālo upaccagā ti.

Tattha kālaṁ vohaṁ na jānāmī ti vo ti nipātamattaṁ. Ahaṁ pana: “Paṭhamavaye vā mayā maritabbaṁ majjhimavaye vā pacchimavaye vā” ti evaṁ attano maraṇakālaṁ na jānāmi. Paṇḍitena hi puggalena:

Jīvitaṁ byādhi kālo ca, dehanikkhepanaṁ gati,
Pañcete jīvalokasmiṁ, animittā na nāyare ti.

Channo kālo na dissatī ti yasmā: “Asukasmiṁ nāma vayakāle hemantādiutukāle vā mayā maritabban”-ti mayhampesa channo hutvā kālo na dissati, suppaṭicchanno hutvā ṭhito na paññāyati. Tasmā abhutvā bhikkhāmī ti tena kāraṇena pañca kāmaguṇe abhutvā bhikkhāmi. Mā maṁ kālo upaccagā ti maṁ samaṇadhammakaraṇakālo mā atikkamatū ti attho. Iminā kāraṇena daharo va samāno pabbajitvā samaṇadhammaṁ karomīti.

Devadhītā bodhisattassa vacanaṁ sutvā tattheva antaradhāyi.

Satthā imaṁ dhammadesanaṁ āharitvā jātakaṁ samodhānesi: “tadā devadhītā ayaṁ devadhītā ahosi, aham-eva tena samayena tāpaso ahosin”-ti.

Samiddhijātakavaṇṇanā sattamā