Ja 170: Kakaṇṭakajātakavaṇṇanā

Nāyaṁ {2.63} pure uṇṇamatī ti idaṁ kakaṇṭakajātakaṁ mahāumaṅgajātake (Ja. 542) āvi bhavissati.

Punekadivasaṁ rājā paṇḍitena saddhiṁ uyyānaṁ agamāsi. Tadā {6.346} eko kakaṇṭako toraṇagge vasati. So rājānaṁ āgacchantaṁ disvā otaritvā bhūmiyaṁ nipajji. Rājā tassa taṁ kiriyaṁ oloketvā: “Paṇḍita, ayaṁ kakaṇṭako kiṁ karotī” ti pucchi. Mahāsatto: “Mahārāja, tumhe sevatī” ti āha. “Sace evaṁ amhākaṁ sevati, etassa mā nipphalo hotu, bhogamassa dāpehī” ti. “Deva, tassa bhogena kiccaṁ natthi, khādanīyamattaṁ alametassā” ti. “Kiṁ panesa, khādatī” ti? “Maṁsaṁ devā” ti. “Kittakaṁ laddhuṁ vaṭṭatī” ti? “Kākaṇikamattagghanakaṁ devā” ti. Rājā ekaṁ purisaṁ āṇāpesi: “Rājadāyo nāma kākaṇikamattaṁ na vaṭṭati, imassa nibaddhaṁ aḍḍhamāsagghanakaṁ maṁsaṁ āharitvā dehī” ti. So: “Sādhū” ti sampaṭicchitvā tato paṭṭhāya tathā akāsi. So ekadivasaṁ uposathe māghāte maṁsaṁ alabhitvā tam-eva aḍḍhamāsakaṁ vijjhitvā suttena āvunitvā tassa gīvāyaṁ piḷandhi. Athassa taṁ nissāya māno uppajji. Taṁ divasam-eva rājā puna mahosadhena saddhiṁ uyyānaṁ agamāsi. So rājānaṁ āgacchantaṁ disvā pi dhanaṁ nissāya uppannamānavasena: “Vedeha, tvaṁ nu kho mahaddhano, ahaṁ nu kho” ti raññā saddhiṁ attānaṁ samaṁ karonto anotaritvā toraṇagge yeva sīsaṁ cālento nipajji. Rājā tassa taṁ kiriyaṁ oloketvā: “Paṇḍita, esa pubbe viya ajja na otarati, kiṁ nu kho kāraṇan”-ti pucchanto imaṁ gāthamāha.

1. Nāyaṁ pure unnamati, toraṇagge kakaṇṭako,
Mahosadha vijānāhi, kena thaddho kakaṇṭako ti.

Paṇḍito tassa vacanaṁ sutvā: “Mahārāja, uposathe māghāte maṁsaṁ alabhantena rājapurisena gīvāya baddhaṁ aḍḍhamāsakaṁ nissāya tassa mānena bhavitabban”-ti ñatvā imaṁ gāthamāha.

2. Aladdhapubbaṁ laddhāna, aḍḍhamāsaṁ kakaṇṭako,
Atimaññati rājānaṁ, vedehaṁ mithilaggahan-ti.

Rājā {6.347} tassa vacanaṁ sutvā taṁ purisaṁ pakkosāpetvā pucchi. So yathābhūtaṁ rañño ārocesi. Rājā taṁ kathaṁ sutvā: “Kañci apucchitvāva sabbaññubuddhena viya paṇḍitena kakaṇṭakassa ajjhāsayo ñāto” ti ativiya pasīditvā paṇḍitassa catūsu dvāresu suṅkaṁ dāpesi. Kakaṇṭakassa pana kujjhitvā vattaṁ hāretuṁ ārabhi. Paṇḍito pana: “Mā hārehi mahārājā” ti taṁ nivāresi.

Kakaṇṭakajātakavaṇṇanā dasamā

Santhavavaggo dutiyo

Tassuddānaṁ:

Indasamānagottañca, santhavaṁ susīmaṁ gijjhaṁ,
Nakulaṁ upasāḷakaṁ, samiddhi ca sakuṇagghi,
Arakañca kakaṇṭakaṁ.