Ja 172: Daddarajātakavaṇṇanā

Ko nu saddena mahatā ti idaṁ satthā jetavane viharanto kokālikaṁ ārabbha kathesi. Tasmiñhi kāle bahū bahussutā bhikkhū manosilātale nadamānā taruṇasīhā viya ākāsagaṅgaṁ otārentā {2.66} viya saṅghamajjhe sarabhāṇaṁ bhaṇanti. Kokāliko tesu sarabhāṇaṁ bhaṇantesu attano tucchabhāvaṁ ajānitvāva: “Aham-pi sarabhāṇaṁ bhaṇissāmī” ti bhikkhūnaṁ antaraṁ pavisitvā: “Amhākaṁ sarabhāṇaṁ na pāpenti. Sace amhākam-pi pāpeyyuṁ, mayam-pi bhaṇeyyāmā” ti bhikkhusaṅghassa nāmaṁ aggahetvāva tattha tattha kathento āhiṇḍati. Tassa sā kathā bhikkhusaṅghe pākaṭā jātā. Bhikkhū: “Vīmaṁsissāma tāva nan”-ti saññāya evamāhaṁsu: “āvuso kokālika, ajja saṅghassa sarabhāṇaṁ bhaṇāhī” ti. So attano balaṁ ajānitvāva: “Sādhū” ti sampaṭicchitvā: “Ajja sarabhāṇaṁ bhaṇissāmī” ti attano sappāyaṁ yāguṁ pivi, khajjakaṁ khādi, sappāyeneva sūpena bhuñji.

Sūriye atthaṅgate dhammassavanakāle ghosite bhikkhusaṅgho sannipati. So kaṇṭakuraṇḍakavaṇṇaṁ kāsāvaṁ nivāsetvā kaṇikārapupphavaṇṇaṁ cīvaraṁ pārupitvā saṅghamajjhaṁ pavisitvā there vanditvā alaṅkataratanamaṇḍape paññattavaradhammāsanaṁ abhiruhitvā citrabījaniṁ gahetvā: “Sarabhāṇaṁ bhaṇissāmī” ti nisīdi, tāvadevassa sarīrā sedā mucciṁsu, sārajjaṁ okkami, pubbagāthāya paṭhamaṁ padaṁ udāharitvā anantaraṁ na passi. So kampamāno āsanā oruyha lajjito saṅghamajjhato apakkamma attano pariveṇaṁ agamāsi. Añño bahussuto bhikkhu sarabhāṇaṁ bhaṇi. Tato paṭṭhāya bhikkhū tassa tucchabhāvaṁ jāniṁsu. Athekadivasaṁ dhammasabhāyaṁ bhikkhū kathaṁ samuṭṭhāpesuṁ: “āvuso, paṭhamaṁ kokālikassa tucchabhāvo dujjāno, idāni panesa sayaṁ naditvā pākaṭo jāto” ti. Satthā āgantvā: “Kāya nuttha, bhikkhave, etarahi kathāya sannisinnā” ti pucchitvā: “Imāya nāmā” ti vutte: “Na, bhikkhave, kokāliko idāneva naditvā pākaṭo jāto, pubbe pi naditvā pākaṭo ahosī” ti vatvā atītaṁ āhari.

Atīte bārāṇasiyaṁ brahmadatte rajjaṁ kārente bodhisatto himavantapadese sīhayoniyaṁ nibbattitvā bahūnaṁ {2.67} sīhānaṁ rājā ahosi. So anekasīhaparivāro rajataguhāyaṁ vāsaṁ kappesi. Tassa avidūre ekissāya guhāya eko siṅgālo pi vasati. Athekadivasaṁ deve vassitvā vigate sabbe sīhā sīharājasseva guhadvāre sannipatitvā sīhanādaṁ nadantā sīhakīḷaṁ kīḷiṁsu. Tesaṁ evaṁ naditvā kīḷanakāle so pi siṅgālo nadati. Sīhā tassa saddaṁ sutvā: “Ayaṁ siṅgālo amhehi saddhiṁ nadatī” ti lajjitā tuṇhī ahesuṁ. Tesaṁ tuṇhībhūtakāle bodhisattassa putto sīhapotako: “Tāta, ime sīhā naditvā sīhakīḷaṁ kīḷantā etassa saddaṁ sutvā lajjāya tuṇhī jātā, ko nāmesa attano saddena attānaṁ jānāpetī” ti pitaraṁ pucchanto paṭhamaṁ gāthamāha.

1. Ko nu saddena mahatā, abhinādeti daddaraṁ,
Taṁ sīhā nappaṭinadanti, ko nāmeso migādhibhū ti.

Tattha abhinādeti daddaran-ti daddaraṁ rajatapabbataṁ ekanādaṁ karoti. Migādhibhū ti pitaraṁ ālapati. Ayañhettha attho: migādhibhū migajeṭṭhaka sīharāja pucchāmi taṁ: “Ko nāmeso” ti.

Athassa vacanaṁ sutvā pitā dutiyaṁ gāthamāha.

2. Adhamo migajātānaṁ, siṅgālo tāta vassati,
Jātimassa jigucchantā, tuṇhī sīhā samaccare ti.

Tattha samaccare ti san-ti upasaggamattaṁ, accantī ti attho, tuṇhī hutvā nisīdantīti vuttaṁ hoti. Potthakesu pana: “Samacchare” ti likhanti.

Satthā: “Na, bhikkhave, kokāliko idāneva attano nādena attānaṁ pākaṭaṁ karoti, pubbe pi akāsiyevā” ti vatvā imaṁ dhammadesanaṁ āharitvā jātakaṁ samodhānesi: “tadā siṅgālo kokāliko ahosi, sīhapotako rāhulo, sīharājā pana aham-eva ahosin”-ti.

Daddarajātakavaṇṇanā dutiyā