Ja 174: Dubbhiyamakkaṭajātakaṇṇanā

Adamha {2.70} te vāri pahūtarūpan-ti idaṁ satthā veḷuvane viharanto devadattaṁ ārabbha kathesi. Ekadivasañhi dhammasabhāyaṁ bhikkhū devadattassa akataññumittadubbhibhāvaṁ kathentā nisīdiṁsu. Satthā āgantvā: “Na, bhikkhave, devadatto idāneva akataññū mittadubbhī, pubbe pi evarūpo ahosī” ti vatvā atītaṁ āhari.

Atīte bārāṇasiyaṁ brahmadatte rajjaṁ kārente bodhisatto ekasmiṁ kāsigāmake brāhmaṇakule nibbattitvā vayappatto gharāvāsaṁ saṇṭhapesi. Tasmiṁ pana samaye kāsiraṭṭhe vattanimahāmagge eko gambhīro udapāno hoti anotaraṇīyo tiracchānānaṁ, maggappaṭipannā puññatthikā manussā dīgharajjukena vārakena udakaṁ ussiñcitvā ekissā doṇiyā pūretvā tiracchānānaṁ pānīyaṁ denti. Tassa sāmantato mahantaṁ araññaṁ, tattha bahū makkaṭā vasanti. Atha tasmiṁ magge dve tīṇi divasāni manussasañcāro pacchijji, tiracchānā pānīyaṁ na labhiṁsu. Eko makkaṭo pipāsāturo hutvā pānīyaṁ pariyesanto udapānassa santike vicarati. Bodhisatto kenacideva karaṇīyena taṁ maggaṁ paṭipajjitvā tattha gacchanto pānīyaṁ uttāretvā pivitvā hatthapāde dhovitvā ṭhito taṁ makkaṭaṁ addasa. Athassa pipāsitabhāvaṁ ñatvā pānīyaṁ ussiñcitvā doṇiyaṁ ākiritvā adāsi, datvā ca pana: “Vissamissāmī” ti ekasmiṁ rukkhamūle nipajji. Makkaṭo pānīyaṁ pivitvā avidūre nisīditvā mukhamakkaṭikaṁ karonto bodhisattaṁ bhiṁsāpesi. Bodhisatto tassa taṁ kiriyaṁ disvā: “Are duṭṭhamakkaṭa, ahaṁ tava pipāsitassa kilantassa bahuṁ {2.71} pānīyaṁ adāsiṁ, idāni tvaṁ mayhaṁ mukhamakkaṭikaṁ karosi, aho pāpajanassa nāma kato upakāro niratthako” ti vatvā paṭhamaṁ gāthamāha.

1. Adamha te vāri pahūtarūpaṁ, ghammābhitattassa pipāsitassa,
So dāni pitvāna kiriṅkarosi, asaṅgamo pāpajanena seyyo ti.

Tattha so dāni pitvāna kiriṅkarosī ti so idāni tvaṁ mayā dinnapānīyaṁ pivitvā mukhamakkaṭikaṁ karonto: “Kiri kirī” ti saddaṁ karosi. Asaṅgamo pāpajanena seyyo ti pāpajanena saddhiṁ saṅgamo na seyyo, asaṅgamo va seyyoti.

Taṁ sutvā so mittadubbhī makkaṭo: “Tvaṁ ‘ettakenavetaṁ niṭṭhitan’-ti saññaṁ karosi, idāni te sīse vaccaṁ pātetvā gamissāmī” ti vatvā dutiyaṁ gāthamāha.

2. Ko te suto vā diṭṭho vā, sīlavā nāma makkaṭo,
Idāni kho taṁ ohacchaṁ, esā asmāka dhammatā ti.

Tatrāyaṁ saṅkhepattho: bho brāhmaṇa, “makkaṭo kataguṇajānanako ācārasampanno sīlavā nāma atthī” ti kahaṁ tayā suto vā diṭṭho vā, idāni kho ahaṁ taṁ ohacchaṁ vaccaṁ te sīse katvā pakkamissāmi, asmākañhi makkaṭānaṁ nāma esā dhammatā ayaṁ jātisabhāvo, yadidaṁ upakārakassa sīse vaccaṁ kātabbanti.

Taṁ sutvā bodhisatto uṭṭhāya gantuṁ ārabhi. Makkaṭo taṅkhaṇaññeva uppatitvā sākhāyaṁ nisīditvā olambakaṁ otaranto viya tassa sīse vaccaṁ pātetvā viravanto vanasaṇḍaṁ pāvisi. Bodhisatto nhatvā agamāsi.

Satthā {2.72} “na, bhikkhave, idāneva devadatto, pubbe pi mayā kataguṇaṁ na jānāsiyevā” ti vatvā imaṁ dhammadesanaṁ āharitvā jātakaṁ samodhānesi: “tadā makkaṭo devadatto ahosi, brāhmaṇo pana aham-eva ahosin”-ti.

Dubbhiyamakkaṭajātakavaṇṇanā catutthā