Ja 175: Ādiccupaṭṭhānajātakavaṇṇanā

Sabbesu kira bhūtesū ti idaṁ satthā jetavane viharanto ekaṁ kuhakabhikkhuṁ ārabbha kathesi. Vatthu heṭṭhā kathitasadisam-eva.

So hi niyyānikasāsane pabbajitvā pi catupaccayatthāya tividhaṁ kuhakavatthuṁ pūresi. Athassa aguṇaṁ pakāsentā bhikkhū dhammasabhāyaṁ kathaṁ samuṭṭhāpesuṁ: “Āvuso, asuko nāma bhikkhu evarūpe niyyānikasāsane pabbajitvā kuhanaṁ nissāya jīvikaṁ kappetī” ti. Satthā āgantvā: “Kāya nuttha, bhikkhave, etarahi kathāya sannisinnā” ti pucchitvā: “Imāya nāmā” ti vutte: “Na, bhikkhave, idāneva, pubbepesa kuhakoyevā” ti vatvā atītaṁ āhari.

Atīte bārāṇasiyaṁ brahmadatte rajjaṁ kārente bodhisatto kāsiraṭṭhe brāhmaṇakule nibbattitvā vayappatto takkasilāyaṁ sabbasippāni uggaṇhitvā isipabbajjaṁ pabbajitvā abhiññā ca samāpattiyo ca nibbattetvā mahāparivāro gaṇasatthā hutvā himavante vāsaṁ kappesi. So tattha ciraṁ vasitvā loṇambilasevanatthāya pabbatā oruyha paccante ekaṁ gāmaṁ nissāya paṇṇasālāyaṁ vāsaṁ upagañchi. Atheko lolamakkaṭo isigaṇe bhikkhācāraṁ gate assamapadaṁ āgantvā paṇṇasālā uttiṇṇā karoti, pānīyaghaṭesu udakaṁ chaḍḍeti, kuṇḍikaṁ bhindati, aggisālāyaṁ vaccaṁ karoti. Tāpasā vassaṁ vasitvā: “Idāni himavanto pupphaphalasamiddho ramaṇīyo, tattheva gamissāmā” ti paccantagāmavāsike āpucchiṁsu. Manussā: “Sve, bhante, mayaṁ bhikkhaṁ gahetvā assamapadaṁ āgamissāma, taṁ paribhuñjitvāva gamissathā” ti vatvā dutiyadivase pahūtaṁ khādanīyabhojanīyaṁ gahetvā tattha agamaṁsu. Taṁ disvā so makkaṭo cintesi: “kohaññaṁ katvā manusse ārādhetvā mayham-pi khādanīyabhojanīyaṁ āharāpessāmī” ti. So tāpasacaraṇaṁ caranto viya sīlavā viya ca hutvā tāpasānaṁ {2.73} avidūre sūriyaṁ namassamāno aṭṭhāsi. Manussā taṁ disvā: “Sīlavantānaṁ santike vasantā sīlavantā hontī” ti vatvā paṭhamaṁ gāthamāha.

1. Sabbesu kira bhūtesu, santi sīlasamāhitā,
Passa sākhamigaṁ jammaṁ, ādiccamupatiṭṭhatī ti.

Tattha santi sīlasamāhitā ti sīlena samannāgatā saṁvijjanti, sīlavantā ca samāhitā ca ekaggacittā saṁvijjantīti pi attho. Jamman-ti lāmakaṁ. Ādiccamupatiṭṭhatī ti sūriyaṁ namassamāno tiṭṭhati.

Evaṁ te manusse tassa guṇaṁ kathente disvā bodhisatto: “Tumhe imassa lolamakkaṭassa sīlācāraṁ ajānitvā avatthusmiṁ yeva pasannā” ti vatvā dutiyaṁ gāthamāha.

2. Nāssa sīlaṁ vijānātha, anaññāya pasaṁsatha,
Aggihuttañca uhannaṁ, dve ca bhinnā kamaṇḍalū ti.

Tattha anaññāyā ti ajānitvā. Uhannan-ti iminā pāpamakkaṭena ūhadaṁ. Kamaṇḍalū ti kuṇḍikā. “Dve ca kuṇḍikā tena bhinnā” ti evamassa aguṇaṁ kathesi.

Manussā makkaṭassa kuhakabhāvaṁ ñatvā leḍḍuñca yaṭṭhiñca gahetvā pothetvā palāpetvā isigaṇassa bhikkhaṁ adaṁsu. Isayo pi himavantam-eva gantvā aparihīnajjhānā brahmalokaparāyaṇā ahesuṁ.  

Satthā imaṁ dhammadesanaṁ āharitvā jātakaṁ samodhānesi: “tadā makkaṭo ayaṁ kuhako bhikkhu ahosi, isigaṇo buddhaparisā, gaṇasatthā pana aham-eva ahosin”-ti.

Ādiccupaṭṭhānajātakavaṇṇanā pañcamā