Ja 179: Satadhammajātakavaṇṇanā

Tañca {2.82} appan-ti idaṁ satthā jetavane viharanto ekavīsatividhaṁ anesanaṁ ārabbha kathesi. Ekasmiñhi kāle bahū bhikkhū vejjakammena dūtakammena pahiṇakammena jaṅghapesanikena piṇḍapaṭipiṇḍenāti evarūpāya ekavīsatividhāya anesanāya jīvikaṁ kappesuṁ. Sā sāketajātake (Ja. 68) āvi bhavissati. Satthā tesaṁ tathā jīvikakappanabhāvaṁ ñatvā: “Etarahi kho bahū bhikkhū anesanāya jīvikaṁ kappenti, te pana evaṁ jīvikaṁ kappetvā yakkhattabhāvā petattabhāvā na muccissanti, dhuragoṇā hutvāva nibbattissanti, niraye paṭisandhiṁ gaṇhissanti, etesaṁ hitatthāya sukhatthāya attajjhāsayaṁ sakapaṭibhānaṁ ekaṁ dhammadesanaṁ kathetuṁ vaṭṭatī” ti bhikkhusaṅghaṁ sannipātāpetvā: “Na, bhikkhave, ekavīsatividhāya anesanāya paccayā uppādetabbā. Anesanāya hi uppanno piṇḍapāto ādittalohaguḷasadiso halāhalavisūpamo. Anesanā hi nāmesā buddhapaccekabuddhasāvakehi garahitabbā paṭikuṭṭhā. Anesanāya uppannaṁ piṇḍapātaṁ bhuñjantassa hi hāso vā somanassaṁ vā natthi. Evaṁ uppanno hi piṇḍapāto mama sāsane caṇḍālassa ucchiṭṭhabhojanasadiso, tassa paribhogo satadhammamāṇavassa caṇḍālucchiṭṭhabhattaparibhogo viya hotī” ti vatvā atītaṁ āhari.

Atīte bārāṇasiyaṁ brahmadatte rajjaṁ kārente bodhisatto caṇḍālayoniyaṁ nibbattitvā vayappatto kenacideva karaṇīyena pātheyyataṇḍule ca bhattapuṭañca gahetvā maggaṁ paṭipajji. Tasmiñhi kāle bārāṇasiyaṁ eko māṇavo atthi satadhammo nāma udiccabrāhmaṇamahāsālakule nibbatto. So pi kenacideva karaṇīyena taṇḍule ca bhattapuṭañca agahetvāva maggaṁ paṭipajji, te ubho pi mahāmagge samāgacchiṁsu. Māṇavo bodhisattaṁ: “Kiṁjātikosī” ti pucchi. So: “Ahaṁ caṇḍālo” ti vatvā: “Tvaṁ kiṁjātikosī” ti māṇavaṁ pucchi {2.83}. “Udiccabrāhmaṇo ahan”-ti. “Sādhu gacchāmā” ti te ubho pi maggaṁ agamaṁsu. Bodhisatto pātarāsavelāya udakaphāsukaṭṭhāne nisīditvā hatthe dhovitvā bhattapuṭaṁ mocetvā: “Māṇava, bhattaṁ bhuñjāhī” ti āha. “Natthi, are caṇḍāla, mama bhattena attho” ti. Bodhisatto: “Sādhū” ti puṭakabhattaṁ ucchiṭṭhaṁ akatvāva attano yāpanamattaṁ aññasmiṁ paṇṇe pakkhipitvā puṭakabhattaṁ bandhitvā ekamante ṭhapetvā bhuñjitvā pānīyaṁ pivitvā dhotahatthapādo taṇḍule ca sesabhattañca ādāya: “Gacchāma, māṇavā” ti maggaṁ paṭipajji.

Te sakaladivasaṁ gantvā sāyaṁ ubho pi ekasmiṁ udakaphāsukaṭṭhāne nhatvā paccuttariṁsu. Bodhisatto phāsukaṭṭhāne nisīditvā bhattapuṭaṁ mocetvā māṇavaṁ anāpucchitvā bhuñjituṁ ārabhi. Māṇavo sakaladivasaṁ maggagamanena kilanto chātajjhatto: “Sace me bhattaṁ dassati, bhuñjissāmī” ti olokento aṭṭhāsi. Itaro kiñci avatvā bhuñjateva. Māṇavo cintesi: “ayaṁ caṇḍālo mayhaṁ avatvāva sabbaṁ bhuñjati nippīḷetvā pi taṁ gahetvā upari ucchiṭṭhabhattaṁ chaḍḍetvā sesaṁ bhuñjituṁ vaṭṭatī” ti. So tathā katvā ucchiṭṭhabhattaṁ bhuñji. Athassa bhuttamattasseva: “Mayā attano jātigottakulapadesānaṁ ananucchavikaṁ kataṁ, caṇḍālassa nāma me ucchiṭṭhabhattaṁ bhuttan”-ti balavavippaṭisāro uppajji, tāvadevassa salohitaṁ bhattaṁ mukhato uggacchi. So: “Appamattakassa vata me kāraṇā ananucchavikaṁ kammaṁ katan”-ti uppannabalavasokatāya paridevamāno paṭhamaṁ gāthamāha.

1. Tañca {2.84} appañca ucchiṭṭhaṁ, tañca kicchena no adā,
Sohaṁ brāhmaṇajātiko, yaṁ bhuttaṁ tam-pi uggatan-ti.

Tatrāyaṁ saṅkhepattho: yaṁ mayā bhuttaṁ, taṁ appañca ucchiṭṭhañca, tañca so caṇḍālo na attano ruciyā maṁ adāsi, atha kho nippīḷiyamāno kicchena kasirena adāsi, sohaṁ parisuddhabrāhmaṇajātiko, teneva me yaṁ bhuttaṁ, tam-pi saddhiṁ lohitena uggatanti.

Evaṁ māṇavo paridevitvā: “Kiṁ dāni me evarūpaṁ ananucchavikaṁ kammaṁ katvā jīvitenā” ti araññaṁ pavisitvā kassaci attānaṁ adassetvāva anāthamaraṇaṁ patto.

Satthā imaṁ atītaṁ dassetvā: “Seyyathā pi, bhikkhave, satadhammamāṇavassa taṁ caṇḍālucchiṭṭhakaṁ bhuñjitvā attano ayuttabhojanassa bhuttattā neva hāso, na somanassaṁ uppajji, evam-eva yo imasmiṁ sāsane pabbajito anesanāya jīvikaṁ kappento tathāladdhapaccayaṁ paribhuñjati, tassa buddhapaṭikuṭṭhagarahitajīvitabhāvato neva hāso, na somanassaṁ uppajjatī” ti vatvā abhisambuddho hutvā dutiyaṁ gāthamāha.

2. Evaṁ dhammaṁ niraṁkatvā, yo adhammena jīvati,
Satadhammo va lābhena, laddhena pi na nandatī ti.

Tattha dhamman-ti ājīvapārisuddhisīladhammaṁ. Niraṁkatvā ti nīharitvā chaḍḍetvā. Adhammenā ti ekavīsatiyā anesanasaṅkhātena micchājīvena. Satadhammo ti tassa nāmaṁ, “santadhammo” ti pi pāṭho. Na nandatī ti yathā satadhammo māṇavo: “Caṇḍālucchiṭṭhakaṁ me laddhan”-ti tena lābhena na nandati, evaṁ imasmim-pi sāsane pabbajito kulaputto anesanāya laddhalābhaṁ paribhuñjanto na nandati na tussati, “buddhagarahitajīvikāya jīvāmī” ti domanassappatto hoti. Tasmā anesanāya jīvikaṁ kappentassa satadhammamāṇavasseva araññaṁ pavisitvā anāthamaraṇaṁ marituṁ varanti.

Evaṁ {2.85} satthā imaṁ dhammadesanaṁ desetvā saccāni pakāsetvā jātakaṁ samodhānesi, saccapariyosāne bahū bhikkhū sotāpattiphalādīni pāpuṇiṁsu. “Tadā māṇavo ānando ahosi, aham-eva caṇḍālaputto ahosin”-ti.

Satadhammajātakavaṇṇanā navamā