Ja 182: Saṅgāmāvacarajātakavaṇṇanā

Saṅgāmāvacaro sūro ti idaṁ satthā jetavane viharanto nandattheraṁ ārabbha kathesi. Satthari hi paṭhamagamanena kapilapuraṁ gantvā kaniṭṭhabhātikaṁ nandarājakumāraṁ pabbājetvā kapilapurā nikkhamma anupubbena sāvatthiṁ gantvā viharante āyasmā nando bhagavato pattaṁ ādāya tathāgatena saddhiṁ gehā nikkhamanakāle: “Nandakumāro kira satthārā saddhiṁ gacchatī” ti sutvā aḍḍhullikhitehi kesehi vātapānantarena oloketvā: “Tuvaṭaṁ kho, ayyaputta, āgaccheyyāsī” ti idaṁ janapadakalyāṇiyā vuttavacanaṁ anussaranto ukkaṇṭhito anabhirato uppaṇḍuppaṇḍukajāto dhamanisanthatagatto ahosi. Satthā tassa taṁ pavattiṁ ñatvā: “Yaṁnūnāhaṁ nandaṁ arahatte patiṭṭhāpeyyan”-ti cintetvā tassa vasanapariveṇaṁ gantvā paññattāsane nisinno: “Kacci, nanda, imasmiṁ sāsane abhiramasī” ti pucchi. “Bhante, janapadakalyāṇiyā paṭibaddhacitto hutvā nābhiramāmī” ti. “Himavantacārikaṁ gatapubbosi nandā” ti? “Na gatapubbo, bhante” ti. “Tena hi gacchāmā” ti. “Natthi me, bhante, iddhi, katāhaṁ gamissāmī” ti. Satthā: “Ahaṁ taṁ, nanda, mama iddhibalena nessāmī” ti theraṁ hatthe gahetvā ākāsaṁ pakkhandanto antarāmagge ekasmiṁ jhāmakhette jhāmakhāṇuke nisinnaṁ chinnakaṇṇanāsanaṅguṭṭhaṁ jhāmalomaṁ chinnachaviṁ cammamattaṁ lohitapaliguṇṭhitaṁ ekaṁ paluṭṭhamakkaṭiṁ dassesi: “passasi, nanda, etaṁ makkaṭin”-ti. “Āma, bhante” ti. “Suṭṭhu paccakkhaṁ karohī” ti.

Atha naṁ gahetvā saṭṭhiyojanikaṁ manosilātalaṁ, anotattadahādayo satta mahāsare, pañca mahānadiyo, suvaṇṇapabbatarajatapabbatamaṇipabbatapaṭimaṇḍitaṁ anekasatarāmaṇeyyakaṁ himavantapabbatañca dassetvā: “Tāvatiṁsabhavanaṁ te, nanda, diṭṭhapubban”-ti pucchitvā: “Na {2.93}, diṭṭhapubbaṁ, bhante” ti vutte: “Ehi, nanda, tāvatiṁsabhavanaṁ te dassayissāmī” ti tattha netvā paṇḍukambalasilāsane nisīdi. Sakko devarājā dvīsu devalokesu devasaṅghena saddhiṁ āgantvā vanditvā ekamantaṁ nisīdi. Aḍḍhatiyakoṭisaṅkhā tassa paricārikā pañcasatā kakuṭapādā devaccharāyo pi āgantvā vanditvā ekamantaṁ nisīdiṁsu. Satthā āyasmantaṁ nandaṁ tā pañcasatā accharā kilesavasena punappunaṁ olokāpesi. “Passasi, nanda, imā kakuṭapādiniyo accharāyo” ti? “Āma, bhante” ti. “Kiṁ nu kho etā sobhanti, udāhu janapadakalyāṇī” ti. “Seyyathā pi, bhante, janapadakalyāṇiṁ upanidhāya sā paluṭṭhamakkaṭī, evam-eva imā upanidhāya janapadakalyāṇī” ti. “Idāni kiṁ karissasi nandā” ti? “Kiṁ kammaṁ katvā, bhante, imā accharā labhantī” ti? “Samaṇadhammaṁ katvā” ti. “Sace me, bhante, imāsaṁ paṭilābhatthāya bhagavā pāṭibhogo hoti, ahaṁ samaṇadhammaṁ karissāmī” ti. “Karohi, nanda, ahaṁ te pāṭibhogo” ti. Evaṁ thero devasaṅghassa majjhe tathāgataṁ pāṭibhogaṁ gahetvā: “Mā, bhante, atipapañcaṁ karotha, etha gacchāma, ahaṁ samaṇadhammaṁ karissāmī” ti āha. Satthā taṁ ādāya jetavanam-eva paccāgami. Thero samaṇadhammaṁ kātuṁ ārabhi.

Satthā dhammasenāpatiṁ āmantetvā: “Sāriputta, mayhaṁ kaniṭṭhabhātā nando tāvatiṁsadevaloke devasaṅghassa majjhe devaccharānaṁ kāraṇā maṁ pāṭibhogaṁ aggahesī” ti tassa ācikkhi. Etenupāyena mahāmoggallānattherassa mahākassapattherassa anuruddhattherassa dhammabhaṇḍāgārikaānandattherassāti asītiyā mahāsāvakānaṁ yebhuyyena ca sesabhikkhūnaṁ ācikkhi. Dhammasenāpati sāriputtatthero nandattheraṁ upasaṅkamitvā: “Saccaṁ kira tvaṁ, āvuso nanda, tāvatiṁsadevaloke devasaṅghassa majjhe ‘devaccharā labhanto samaṇadhammaṁ karissāmī’ ti dasabalaṁ pāṭibhogaṁ gaṇhī” ti vatvā: “Nanu evaṁ sante tava brahmacariyavāso mātugāmasannissito kilesasannissito, tassa te itthīnaṁ atthāya samaṇadhammaṁ karontassa bhatiyā kammaṁ karontena kammakārakena saddhiṁ {2.94} kiṁ nānākaraṇan”-ti theraṁ lajjāpesi nittejaṁ akāsi. Etenupāyena sabbe pi asītimahāsāvakā avasesabhikkhū ca taṁ āyasmantaṁ nandaṁ lajjāpayiṁsu.

So: “Ayuttaṁ vata me katan”-ti hiriyā ca ottappena ca vīriyaṁ daḷhaṁ paggaṇhitvā vipassanaṁ vaḍḍhetvā arahattaṁ patvā satthāraṁ upasaṅkamitvā: “Ahaṁ, bhante, bhagavato paṭissavaṁ muñcāmī” ti āha. Satthāpi: “Yadā tvaṁ, nanda, arahattaṁ patto, tadāyevāhaṁ paṭissavā mutto” ti āha. Etamatthaṁ viditvā dhammasabhāyaṁ bhikkhū kathaṁ samuṭṭhāpesuṁ: “yāva ovādakkhamo cāyaṁ, āvuso, nandatthero ekovādeneva hirottappaṁ paccupaṭṭhapetvā samaṇadhammaṁ katvā arahattaṁ patto” ti. Satthā āgantvā: “Kāya nuttha, bhikkhave, etarahi kathāya sannisinnā” ti pucchitvā: “Imāya nāmā” ti vutte: “Na, bhikkhave, idāneva, pubbe pi nando ovādakkhamoyevā” ti vatvā atītaṁ āhari.

Atīte bārāṇasiyaṁ brahmadatte rajjaṁ kārente bodhisatto hatthācariyakule nibbattitvā vayappatto hatthācariyasippe nipphattiṁ patto ekaṁ bārāṇasirañño sapattarājānaṁ upaṭṭhāsi. So tassa maṅgalahatthiṁ susikkhitaṁ katvā sikkhāpesi. So rājā: “Bārāṇasirajjaṁ gaṇhissāmī” ti bodhisattaṁ gahetvā maṅgalahatthiṁ āruyha mahatiyā senāya bārāṇasiṁ gantvā parivāretvā: “Rajjaṁ vā detu yuddhaṁ vā” ti rañño paṇṇaṁ pesesi. Brahmadatto: “Yuddhaṁ dassāmī” ti pākāradvāraṭṭālakagopuresu balakāyaṁ āropetvā yuddhaṁ adāsi. Sapattarājā maṅgalahatthiṁ vammena chādetvā sayam-pi vammaṁ paṭimuñcitvā hattikkhandhavaragato tikhiṇaṁ aṅkusaṁ ādāya: “Nagaraṁ bhinditvā paccāmittaṁ jīvitakkhayaṁ pāpetvā rajjaṁ hatthagataṁ karissāmī” ti hatthiṁ nagarābhimukhaṁ pesesi. So uṇhakalalāni ceva yantapāsāṇe ca nānappakārāni ca paharaṇāni vissajjente disvā maraṇabhayabhīto upasaṅkamituṁ asakkonto paṭikkami. Atha naṁ hatthācariyo upasaṅkamitvā: “Tāta, tvaṁ sūro saṅgāmāvacaro, evarūpe ṭhāne paṭikkamanaṁ {2.95} nāma tuyhaṁ nānucchavikan”-ti vatvā hatthiṁ ovadanto imā gāthā avoca:

1. Saṅgāmāvacaro sūro, balavā iti vissuto,
Kiṁ nu toraṇamāsajja, paṭikkamasi kuñjara.

2. Omadda khippaṁ palighaṁ, esikāni ca abbaha,
Toraṇāni ca madditvā, khippaṁ pavisa kuñjarā ti.

Tattha iti vissuto ti, tāta, tvaṁ pavattasampahāraṁ saṅgāmaṁ madditvā avacaraṇato saṅgāmāvacaro, thirahadayatāya sūro, thāmasampattiyā balavā ti evaṁ vissuto paññāto pākaṭo. Toraṇamāsajjā ti nagaradvārasaṅkhātaṁ toraṇaṁ patvā. Paṭikkamasī ti kiṁ nu kho osakkasi, kena kāraṇena nivattasīti vadati. Omaddā ti avamadda adho pātaya. Esikāni ca abbahā ti nagaradvāre soḷasaratanaṁ aṭṭharatanaṁ bhūmiyaṁ pavesetvā niccalaṁ katvā nikhātā esikatthambhā honti, te khippaṁ uddhara luñcāhīti āṇāpeti. Toraṇāni ca madditvā ti nagaradvārassa piṭṭhasaṅghāṭe madditvā. Khippaṁ pavisā ti sīghaṁ nagaraṁ pavisa. Kuñjarā ti nāgaṁ ālapati.

Taṁ sutvā nāgo bodhisattassa ekovādeneva nivattitvā esikatthambhe soṇḍāya paliveṭhetvā ahicchattakāni viya luñcitvā toraṇaṁ madditvā palighaṁ otāretvā nagaradvāraṁ bhinditvā nagaraṁ pavisitvā rajjaṁ gahetvā adāsi.

Satthā imaṁ dhammadesanaṁ āharitvā jātakaṁ samodhānesi: “tadā hatthī nando ahosi, rājā ānando, hatthācariyo pana aham-eva ahosin”-ti.

Saṅgāmāvacarajātakavaṇṇanā dutiyā