Ja 186: Dadhivāhanajātakavaṇṇanā

Vaṇṇagandharasūpeto ti idaṁ satthā veḷuvane viharanto vipakkhaseviṁ bhikkhuṁ ārabbha kathesi. Vatthu heṭṭhā kathitam-eva.

Idaṁ satthā veḷuvane viharanto devadattaṁ ārabbha kathesi. Devadatto ajātasattukumāraṁ pasādetvā lābhasakkāraṁ nipphādesi. Ajātasattukumāro devadattassa gayāsīse vihāraṁ kāretvā nānaggarasehi tivassikagandhasālibhojanassa {1.186} divase divase pañca thālipākasatāni abhihari. Lābhasakkāraṁ nissāya devadattassa parivāro mahanto jāto, devadatto parivārena saddhiṁ vihāre yeva hoti. Tena samayena rājagahavāsikā dve sahāyā. Tesu eko satthu santike pabbajito, eko devadattassa. Te aññamaññaṁ tasmiṁ tasmiṁ ṭhāne pi passanti, vihāraṁ gantvā pi passanti yeva.

Athekadivasaṁ devadattassa nissitako itaraṁ āha: “āvuso, kiṁ tvaṁ devasikaṁ sedehi muccamānehi piṇḍāya carasi, devadatto gayāsīsavihāre nisīditvāva nānaggarasehi subhojanaṁ bhuñjati, evarūpo upāyo natthi, kiṁ tvaṁ dukkhaṁ anubhosi, kiṁ te pāto va gayāsīsaṁ āgantvā sauttaribhaṅgaṁ yāguṁ pivitvā aṭṭhārasavidhaṁ khajjakaṁ khāditvā nānaggarasehi subhojanaṁ bhuñjituṁ na vaṭṭatī” ti? So punappunaṁ vuccamāno gantukāmo hutvā tato paṭṭhāya gayāsīsaṁ gantvā bhuñjitvā kālasseva veḷuvanaṁ āgacchati. So sabbakālaṁ paṭicchādetuṁ nāsakkhi, “gayāsīsaṁ gantvā devadattassa paṭṭhapitaṁ bhattaṁ bhuñjatī” ti na cirasseva pākaṭo jāto. Atha naṁ sahāyā pucchiṁsu: “Saccaṁ kira, tvaṁ āvuso, devadattassa paṭṭhapitaṁ bhattaṁ bhuñjasī” ti. “Ko evamāhā” ti? “Asuko ca asuko cā” ti. “Saccaṁ ahaṁ āvuso gayāsīsaṁ gantvā bhuñjāmi, na pana me devadatto bhattaṁ deti, aññe manussā dentī” ti. “Āvuso, devadatto buddhānaṁ paṭikaṇṭako dussīlo ajātasattuṁ pasādetvā adhammena attano lābhasakkāraṁ uppādesi, tvaṁ evarūpe niyyānike buddhasāsane pabbajitvā devadattassa adhammena uppannaṁ bhojanaṁ bhuñjasi, ehi taṁ satthu santikaṁ nessāmā” ti taṁ bhikkhuṁ ādāya dhammasabhaṁ āgamiṁsu.

Satthā disvāva: “Kiṁ, bhikkhave, etaṁ bhikkhuṁ anicchantaññeva ādāya āgatatthā” ti? “Āma bhante, ayaṁ bhikkhu tumhākaṁ santike pabbajitvā devadattassa adhammena uppannaṁ bhojanaṁ bhuñjatī” ti. “Saccaṁ kira tvaṁ bhikkhu devadattassa adhammena uppannaṁ bhojanaṁ bhuñjasī” ti? “Na bhante, devadatto mayhaṁ deti, aññe manussā denti, tamahaṁ bhuñjāmī” ti.

Satthā pana: “Bhikkhave, asādhusannivāso nāma pāpo anatthakaro, tattha manussabhūtānaṁ tāva pāpasannivāsassa anatthakaratāya kiṁ vattabbaṁ, pubbe pana asātena amadhurena nimbarukkhena saddhiṁ sannivāsamāgamma madhuraraso dibbarasapaṭibhāgo acetano ambarukkho pi amadhuro tittako jāto” ti vatvā atītaṁ āhari.

Atīte bārāṇasiyaṁ brahmadatte rajjaṁ kārente kāsiraṭṭhe cattāro bhātaro brāhmaṇā isipabbajjaṁ pabbajitvā himavantapadese paṭipāṭiyā paṇṇasālā katvā vāsaṁ kappesuṁ. Tesaṁ jeṭṭhakabhātā kālaṁ katvā sakkattaṁ pāpuṇi. So taṁ kāraṇaṁ ñatvā antarantarā sattaṭṭhadivasaccayena tesaṁ upaṭṭhānaṁ gacchanto ekadivasaṁ jeṭṭhakatāpasaṁ vanditvā ekamantaṁ nisīditvā {2.102}: “bhante, kena te attho” ti pucchi. Paṇḍurogo tāpaso: “Agginā me attho” ti āha. So taṁ sutvā tassa vāsipharasukaṁ adāsi. Vāsipharasuko nāma daṇḍe pavesanavasena vāsi pi hoti pharasu pi. Tāpaso: “Ko me imaṁ ādāya dārūni āharissatī” ti āha. Atha naṁ sakko evamāha: “yadā te, bhante, dārūhi attho, imaṁ pharasuṁ hatthena paharitvā ‘dārūni me āharitvā aggiṁ karohī’ ti vadeyyāsi, dārūni āharitvā aggiṁ katvā dassatī” ti. Tassa vāsipharasukaṁ datvā dutiyam-pi upasaṅkamitvā: “Bhante, kena te attho” ti pucchi. Tassa paṇṇasālāya hatthimaggo hoti, so hatthīhi upadduto: “Hatthīnaṁ me vasena dukkhaṁ uppajjati, te palāpehī” ti āha. Sakko tassa ekaṁ bheriṁ upanāmetvā: “Bhante, imasmiṁ tale pahaṭe tumhākaṁ paccāmittā palāyissanti, imasmiṁ tale pahaṭe mettacittā hutvā caturaṅginiyā senāya parivāressantī” ti vatvā taṁ bheriṁ datvā kaniṭṭhassa santikaṁ gantvā: “Bhante, kena te attho” ti pucchi. So pi paṇḍurogadhātukova, tasmā: “Dadhinā me attho” ti āha. Sakko tassa ekaṁ dadhighaṭaṁ datvā: “Sace tumhe icchamānā imaṁ āsiñceyyātha, mahānadī hutvā mahoghaṁ pavattetvā tumhākaṁ rajjaṁ gahetvā dātuṁ samattho pi bhavissatī” ti vatvā pakkāmi. Tato paṭṭhāya vāsipharasuko jeṭṭhabhātikassa aggiṁ karoti, itarena bheritale pahaṭe hatthī palāyanti, kaniṭṭho dadhiṁ paribhuñjati.

Tasmiṁ kāle eko sūkaro ekasmiṁ purāṇagāmaṭṭhāne caranto ānubhāvasampannaṁ ekaṁ maṇikkhandhaṁ addasa. So taṁ maṇikkhandhaṁ mukhena ḍaṁsitvā tassānubhāvena ākāse uppatitvā samuddassa majjhe ekaṁ dīpakaṁ gantvā: “Ettha dāni mayā vasituṁ vaṭṭatī” ti otaritvā phāsukaṭṭhāne ekassa udumbararukkhassa heṭṭhā {2.103} vāsaṁ kappesi. So ekadivasaṁ tasmiṁ rukkhamūle maṇikkhandhaṁ purato ṭhapetvā niddaṁ okkami. Atheko kāsiraṭṭhavāsī manusso: “Nirupakāro esa amhākan”-ti mātāpitūhi gehā nikkaḍḍhito ekaṁ paṭṭanagāmaṁ gantvā nāvikānaṁ kammakāro hutvā nāvaṁ āruyha samuddamajjhe bhinnāya nāvāya phalake nipanno taṁ dīpakaṁ patvā phalāphalāni pariyesanto taṁ sūkaraṁ niddāyantaṁ disvā saṇikaṁ gantvā maṇikkhandhaṁ gaṇhitvā tassa ānubhāvena ākāse uppatitvā udumbararukkhe nisīditvā cintesi: “ayaṁ sūkaro imassa maṇikkhandhassa ānubhāvena ākāsacāriko hutvā idha vasati maññe, mayā paṭhamam-eva imaṁ sūkaraṁ māretvā maṁsaṁ khāditvā pacchā gantuṁ vaṭṭatī” ti. So ekaṁ daṇḍakaṁ bhañjitvā tassa sīse pāteti. Sūkaro pabujjhitvā maṇiṁ apassanto ito cito ca kampamāno vidhāvati, rukkhe nisinnapuriso hasi. Sūkaro olokento taṁ disvā taṁ rukkhaṁ sīsena paharitvā tattheva mato.

So puriso otaritvā aggiṁ katvā tassa maṁsaṁ pacitvā khāditvā ākāse uppatitvā himavantamatthakena gacchanto assamapadaṁ disvā jeṭṭhabhātikassa tāpasassa assame otaritvā dvīhatīhaṁ vasitvā tāpasassa vattapaṭivattaṁ akāsi, vāsipharasukassa ānubhāvañca passi. So: “Imaṁ mayā gahetuṁ vaṭṭatī” ti maṇikkhandhassa ānubhāvaṁ tāpasassa dassetvā: “Bhante, imaṁ maṇiṁ gahetvā vāsipharasukaṁ dethā” ti āha. Tāpaso ākāsena caritukāmo taṁ gahetvā vāsipharasukaṁ adāsi. So taṁ gahetvā thokaṁ gantvā vāsipharasukaṁ paharitvā: “Vāsipharasuka tāpasassa sīsaṁ chinditvā maṇikkhandhaṁ me āharā” ti āha. So gantvā tāpasassa sīsaṁ chinditvā maṇikkhandhaṁ āhari. So vāsipharasukaṁ paṭicchannaṭṭhāne ṭhapetvā majjhimatāpasassa santikaṁ {2.104} gantvā katipāhaṁ vasitvā bheriyā ānubhāvaṁ disvā maṇikkhandhaṁ datvā bheriṁ gaṇhitvā purimanayeneva tassa pi sīsaṁ chindāpetvā kaniṭṭhaṁ upasaṅkamitvā dadhighaṭassa ānubhāvaṁ disvā maṇikkhandhaṁ datvā dadhighaṭaṁ gahetvā purimanayeneva tassa sīsaṁ chindāpetvā maṇikkhandhañca vāsipharasukañca bheriñca dadhighaṭañca gahetvā ākāse uppatitvā bārāṇasiyā avidūre ṭhatvā bārāṇasirañño: “Yuddhaṁ vā me detu rajjaṁ vā” ti ekassa purisassa hatthe paṇṇaṁ pāhesi.

Rājā sāsanaṁ sutvāva: “Coraṁ gaṇhissāmī” ti nikkhami. So ekaṁ bheritalaṁ pahari, caturaṅginī senā parivāresi. Rañño avattharaṇabhāvaṁ ñatvā dadhighaṭaṁ vissajjesi, mahānadī pavatti. Mahājano dadhimhi osīditvā nikkhamituṁ nāsakkhi. Vāsipharasukaṁ paharitvā: “Rañño sīsaṁ āharā” ti āha, vāsipharasuko gantvā rañño sīsaṁ āharitvā pādamūle nikkhi pi. Eko pi āvudhaṁ ukkhipituṁ nāsakkhi. So mahantena balena parivuto nagaraṁ pavisitvā abhisekaṁ kāretvā dadhivāhano nāma rājā hutvā dhammena samena rajjaṁ kāresi.

Tassekadivasaṁ mahānadiyaṁ jālakaraṇḍake kīḷantassa kaṇṇamuṇḍadahato devaparibhogaṁ ekaṁ ambapakkaṁ āgantvā jāle laggi, jālaṁ ukkhipantā taṁ disvā rañño adaṁsu. Taṁ mahantaṁ ghaṭappamāṇaṁ parimaṇḍalaṁ suvaṇṇavaṇṇaṁ ahosi. Rājā: “Kissa phalaṁ nāmetan”-ti vanacarake pucchitvā: “Ambaphalan”-ti sutvā paribhuñjitvā tassa aṭṭhiṁ attano uyyāne ropāpetvā khīrodakena siñcāpesi. Rukkho nibbattitvā tatiye saṁvacchare phalaṁ adāsi. Ambassa sakkāro mahā ahosi, khīrodakena siñcanti, gandhapañcaṅgulikaṁ denti, mālādāmāni parikkhipanti, gandhatelena dīpaṁ jālenti, parikkhepo panassa paṭasāṇiyā ahosi. Phalāni madhurāni suvaṇṇavaṇṇāni ahesuṁ. Dadhivāhanarājā aññesaṁ rājūnaṁ ambaphalaṁ pesento aṭṭhito rukkhanibbattanabhayena {2.105} aṅkuranibbattanaṭṭhānaṁ maṇḍūkakaṇṭakena vijjhitvā pesesi. Tesaṁ ambaṁ khāditvā aṭṭhi ropitaṁ na sampajjati. Te: “Kiṁ nu kho ettha kāraṇan”-ti pucchantā taṁ kāraṇaṁ jāniṁsu.

Atheko rājā uyyānapālaṁ pakkositvā: “Dadhivāhanassa ambaphalānaṁ rasaṁ nāsetvā tittakabhāvaṁ kātuṁ sakkhissasī” ti pucchitvā: “Āma, devā” ti vutte: “Tena hi gacchāhī” ti sahassaṁ datvā pesesi. So bārāṇasiṁ gantvā: “Eko uyyānapālo āgato” ti rañño ārocāpetvā tena pakkosāpito pavisitvā rājānaṁ vanditvā: “Tvaṁ uyyānapālo” ti puṭṭho: “Āma, devā” ti vatvā attano ānubhāvaṁ vaṇṇesi. Rājā: “Gaccha amhākaṁ uyyānapālassa santike hohī” ti āha. Te tato paṭṭhāya dve janā uyyānaṁ paṭijagganti. Adhunāgato uyyānapālo akālapupphāni suṭṭhu pupphāpento akālaphalāni gaṇhāpento uyyānaṁ ramaṇīyaṁ akāsi. Rājā tassa pasīditvā porāṇakauyyānapālaṁ nīharitvā tasseva uyyānaṁ adāsi. So uyyānassa attano hatthagatabhāvaṁ ñatvā ambarukkhaṁ parivāretvā nimbe ca phaggavavalliyo ca ropesi, anupubbena nimbā vaḍḍhiṁsu, mūlehi mūlāni, sākhāhi ca sākhā saṁsaṭṭhā onaddhavinaddhā ahesuṁ. Tena asātaamadhurasaṁsaggena tāvamadhuraphalo ambo tittako jāto nimbapaṇṇasadisaraso, ambaphalānaṁ tittakabhāvaṁ ñatvā uyyānapālo palāyi.

Dadhivāhano uyyānaṁ gantvā ambaphalaṁ khādanto mukhe paviṭṭhaṁ ambarasaṁ nimbakasaṭaṁ viya ajjhoharituṁ asakkonto kakkāretvā niṭṭhubhi. Tadā bodhisatto tassa atthadhammānusāsako amacco ahosi. Rājā bodhisattaṁ āmantetvā: “Paṇḍita, imassa rukkhassa porāṇakaparihārato parihīnaṁ natthi, evaṁ santepissa phalaṁ tittakaṁ jātaṁ, kiṁ nu kho kāraṇan”-ti pucchanto paṭhamaṁ gāthamāha.

1. Vaṇṇagandharasūpeto {2.106}, amboyaṁ ahuvā pure,
Tam-eva pūjaṁ labhamāno, kenambo kaṭukapphalo ti.

Athassa kāraṇaṁ ācikkhanto bodhisatto dutiyaṁ gāthamāha.

2. Pucimandaparivāro, ambo te dadhivāhana,
Mūlaṁ mūlena saṁsaṭṭhaṁ, sākhā sākhā nisevare,
Asātasannivāsena, tenambo kaṭukapphalo ti.

Tattha pucimandaparivāro ti nimbarukkhaparivāro. Sākhā sākhā nisevare ti pucimandassa sākhāyo ambarukkhassa sākhāyo nisevanti. Asātasannivāsenā ti amadhurehi pucimandehi saddhiṁ sannivāsena. Tenā ti tena kāraṇena ayaṁ ambo kaṭukapphalo asātaphalo tittakaphalo jātoti.

Rājā tassa vacanaṁ sutvā sabbe pi pucimande ca phaggavavalliyo ca chindāpetvā mūlāni uddharāpetvā samantā amadhurapaṁsuṁ harāpetvā madhurapaṁsuṁ pakkhipāpetvā khīrodakasakkharodakagandhodakehi ambaṁ paṭijaggāpesi. So madhurasaṁsaggena puna madhuro va ahosi. Rājā pakatiuyyānapālasseva uyyānaṁ niyyādetvā yāvatāyukaṁ ṭhatvā yathākammaṁ gato.

Satthā imaṁ dhammadesanaṁ āharitvā jātakaṁ samodhānesi: “tadā aham-eva paṇḍitāmacco ahosin”-ti.

Dadhivāhanajātakavaṇṇanā chaṭṭhā