Ja 187: Catumaṭṭhajātakavaṇṇanā

Ucce viṭabhimāruyhā ti idaṁ satthā jetavane viharanto aññataraṁ mahallakabhikkhuṁ ārabbha kathesi. Ekadivasaṁ kira dvīsu aggasāvakesu aññamaññaṁ pañhapucchanavissajjanakathāya nisinnesu eko mahallako bhikkhu tesaṁ santikaṁ gantvā tatiyo hutvā nisīditvā {2.107} “bhante, mayam-pi tumhe pañhaṁ pucchissāma, tumhe pi attano kaṅkhaṁ amhe pucchathā” ti āha. Therā taṁ jigucchitvā uṭṭhāya pakkamiṁsu. Therānaṁ dhammaṁ sotuṁ nisinnaparisā samāgamassa bhinnakāle satthu santikaṁ gantvā: “Kiṁ akāle āgatatthā” ti vutte taṁ kāraṇaṁ ārocayiṁsu. Satthā: “Na, bhikkhave, idāneva sāriputtamoggallānā etaṁ jigucchitvā akathetvā pakkamanti, pubbe pi pakkamiṁsū” ti vatvā atītaṁ āhari.

Atīte bārāṇasiyaṁ brahmadatte rajjaṁ kārente bodhisatto araññāyatane rukkhadevatā ahosi. Atha dve haṁsapotakā cittakūṭapabbatā nikkhamitvā tasmiṁ rukkhe nisīditvā gocarāya gantvā nivattantā pi tasmiṁ yeva vissamitvā cittakūṭaṁ gacchanti. Gacchante gacchante kāle tesaṁ bodhisattena saddhiṁ vissāso ahosi. Gacchantā ca āgacchantā ca aññamaññaṁ sammoditvā dhammakathaṁ kathetvā pakkamiṁsu. Athekadivasaṁ tesu rukkhagge nisīditvā bodhisattena saddhiṁ kathentesu eko siṅgālo tassa rukkhassa heṭṭhā ṭhatvā tehi haṁsapotakehi saddhiṁ mantento paṭhamaṁ gāthamāha.

1. Ucce viṭabhimāruyha, mantayavho rahogatā,
Nīce oruyha mantavho, migarājā pi sossatī ti.

Tattha ucce viṭabhimāruyhā ti pakatiyā ca ucce imasmiṁ rukkhe uccataraṁ ekaṁ viṭapaṁ abhiruhitvā. Mantayavho ti mantetha kathetha. Nīce oruyhā ti otaritvā nīce ṭhāne ṭhatvā mantetha. Migarājā pi sossatī ti attānaṁ migarājānaṁ katvā āha.

Haṁsapotakā jigucchitvā uṭṭhāya cittakūṭam-eva gatā.

Tesaṁ gatakāle bodhisatto siṅgālassa dutiyaṁ gāthamāha.

2. Yaṁ suvaṇṇo suvaṇṇena, devo devena mantaye,
Kiṁ tettha catumaṭṭhassa, bilaṁ pavisa jambukā ti.

Tattha suvaṇṇo ti sundaravaṇṇo. Suvaṇṇenā ti dutiyena haṁsapotakena. Devo devenā ti te yeva dve deve katvā katheti. Catumaṭṭhassā ti sarīrena {2.108} jātiyā sarena guṇenāti imehi catūhi maṭṭhassa suddhassāti akkharattho. Asuddhaṁ yeva pana taṁ pasaṁsāvacanena nindanto evamāha, catūhi lāmakassa kiṁ te ettha siṅgālassāti ayamettha adhippāyo. “Bilaṁ pavisā” ti idaṁ bodhisatto bheravārammaṇaṁ dassetvā taṁ palāpento āha.

Satthā imaṁ dhammadesanaṁ āharitvā jātakaṁ samodhānesi: “tadā siṅgālo mahallako ahosi, dve haṁsapotakā sāriputtamoggallānā, rukkhadevatā pana aham-eva ahosin”-ti.

Catumaṭṭhajātakavaṇṇanā sattamā