Ja 189: Sīhacammajātakavaṇṇanā

Netaṁ sīhassa naditan-ti idaṁ satthā jetavane viharanto kokālikaññeva ārabbha kathesi. So imasmiṁ kāle sarabhaññaṁ bhaṇitukāmo ahosi.

Idaṁ satthā jetavane viharanto kokālikaṁ ārabbha kathesi. Tasmiñhi kāle bahū bahussutā bhikkhū manosilātale nadamānā taruṇasīhā viya ākāsagaṅgaṁ otārentā {2.66} viya saṅghamajjhe sarabhāṇaṁ bhaṇanti. Kokāliko tesu sarabhāṇaṁ bhaṇantesu attano tucchabhāvaṁ ajānitvāva: “Aham-pi sarabhāṇaṁ bhaṇissāmī” ti bhikkhūnaṁ antaraṁ pavisitvā: “Amhākaṁ sarabhāṇaṁ na pāpenti. Sace amhākam-pi pāpeyyuṁ, mayam-pi bhaṇeyyāmā” ti bhikkhusaṅghassa nāmaṁ aggahetvāva tattha tattha kathento āhiṇḍati. Tassa sā kathā bhikkhusaṅghe pākaṭā jātā. Bhikkhū: “Vīmaṁsissāma tāva nan”-ti saññāya evamāhaṁsu: “āvuso kokālika, ajja saṅghassa sarabhāṇaṁ bhaṇāhī” ti. So attano balaṁ ajānitvāva: “Sādhū” ti sampaṭicchitvā: “Ajja sarabhāṇaṁ bhaṇissāmī” ti attano sappāyaṁ yāguṁ pivi, khajjakaṁ khādi, sappāyeneva sūpena bhuñji.

Sūriye atthaṅgate dhammassavanakāle ghosite bhikkhusaṅgho sannipati. So kaṇṭakuraṇḍakavaṇṇaṁ kāsāvaṁ nivāsetvā kaṇikārapupphavaṇṇaṁ cīvaraṁ pārupitvā saṅghamajjhaṁ pavisitvā there vanditvā alaṅkataratanamaṇḍape paññattavaradhammāsanaṁ abhiruhitvā citrabījaniṁ gahetvā: “Sarabhāṇaṁ bhaṇissāmī” ti nisīdi, tāvadevassa sarīrā sedā mucciṁsu, sārajjaṁ okkami, pubbagāthāya paṭhamaṁ padaṁ udāharitvā anantaraṁ na passi. So kampamāno āsanā oruyha lajjito saṅghamajjhato apakkamma attano pariveṇaṁ agamāsi. Añño bahussuto bhikkhu sarabhāṇaṁ bhaṇi. Tato paṭṭhāya bhikkhū tassa tucchabhāvaṁ jāniṁsu. Athekadivasaṁ dhammasabhāyaṁ bhikkhū kathaṁ samuṭṭhāpesuṁ: “āvuso, paṭhamaṁ kokālikassa tucchabhāvo dujjāno, idāni panesa sayaṁ naditvā pākaṭo jāto” ti. Satthā āgantvā: “Kāya nuttha, bhikkhave, etarahi kathāya sannisinnā” ti pucchitvā: “Imāya nāmā” ti vutte.

Satthā taṁ pavattiṁ sutvā atītaṁ āhari.

Atīte bārāṇasiyaṁ brahmadatte rajjaṁ kārente bodhisatto kassakakule nibbattitvā vayappatto kasikammena jīvikaṁ kappesi. Tasmiṁ kāle eko vāṇijo gadrabhabhārakena vohāraṁ karonto vicarati. So gatagataṭṭhāne gadrabhassa piṭṭhito bhaṇḍikaṁ otāretvā gadrabhaṁ sīhacammena pārupitvā sāliyavakhettesu {2.110} vissajjeti. Khettarakkhakā taṁ disvā: “Sīho” ti saññāya upasaṅkamituṁ na sakkonti. Athekadivasaṁ so vāṇijo ekasmiṁ gāmadvāre nivāsaṁ gahetvā pātarāsaṁ pacāpento tato gadrabhaṁ sīhacammaṁ pārupitvā yavakhette vissajjesi. Khettarakkhakā: “Sīho” ti saññāya taṁ upasaṅkamituṁ asakkontā gehaṁ gantvā ārocesuṁ. Sakalagāmavāsino āvudhāni gahetvā saṅkhe dhamentā bheriyo vādentā khettasamīpaṁ gantvā unnadiṁsu, gadrabho maraṇabhayabhīto gadrabharavaṁ ravi. Athassa gadrabhabhāvaṁ ñatvā bodhisatto paṭhamaṁ gāthamāha.

1. Netaṁ sīhassa naditaṁ, na byagghassa na dīpino,
Pāruto sīhacammena, jammo nadati gadrabho ti.

Tattha jammo ti lāmako. Gāmavāsino pi tassa gadrabhabhāvaṁ ñatvā taṁ aṭṭhīni bhañjantā pothetvā sīhacammaṁ ādāya agamaṁsu.

Atha so vāṇijo āgantvā taṁ byasanabhāvappattaṁ gadrabhaṁ disvā dutiyaṁ gāthamāha.

2. Ciram-pi kho taṁ khādeyya, gadrabho haritaṁ yavaṁ,
Pāruto sīhacammena, ravamāno va dūsayī ti.

Tattha tan-ti nipātamattaṁ, ayaṁ gadrabho attano gadrabhabhāvaṁ ajānāpetvā sīhacammena pāruto ciram-pi kālaṁ haritaṁ yavaṁ khādeyyā ti attho. Ravamāno va dūsayī ti attano pana gadrabharavaṁ ravamānovesa attānaṁ dūsayi, natthettha sīhacammassa dosoti.

Tasmiṁ evaṁ kathente yeva gadrabho tattheva nipanno mari, vāṇijo pi taṁ pahāya pakkāmi.

Satthā imaṁ dhammadesanaṁ āharitvā jātakaṁ samodhānesi: “tadā vāṇijo devadatto ahosi, gadrabho kokāliko, paṇḍitakassako pana aham-eva ahosin”-ti.

Sīhacammajātakavaṇṇanā navamā