2. Dukanipāto

5. Ruhakavaggo

Ja 191: Ruhakajātakavaṇṇanā

Api ruhaka chinnāpī ti idaṁ satthā jetavane viharanto purāṇadutiyikāpalobhanaṁ ārabbha kathesi. Vatthu aṭṭhakanipāte indriyajātake (Ja. 423) āvi bhavissati.

Idaṁ satthā jetavane viharanto purāṇadutiyikāpalobhanaṁ ārabbha kathesi. Sāvatthiyaṁ kireko kulaputto satthu dhammadesanaṁ sutvā: “Na sakkā agāramajjhe vasantena ekantaparipuṇṇaṁ ekantaparisuddhaṁ brahmacariyaṁ carituṁ, niyyānikasāsane pabbajitvā dukkhassantaṁ karissāmī” ti ghare vibhavaṁ puttadārassa niyyādetvā nikkhamitvā satthāraṁ pabbajjaṁ yāci. Satthāpissa pabbajjaṁ dāpesi. Tassa ācariyupajjhāyehi saddhiṁ piṇḍāya carato navakattā ceva bhikkhūnaṁ bahubhāvena ca kulaghare vā āsanasālāya vā āsanaṁ na pāpuṇāti, saṅghanavakānaṁ koṭiyaṁ pīṭhakaṁ vā phalakaṁ vā pāpuṇāti. Āhāro pi uḷuṅkapiṭṭhena ghaṭṭitā bhinnasitthakayāgu vā pūtisukkhakhajjakaṁ vā jhāmasukkhakūro vā pāpuṇāti, yāpanapamāṇaṁ na hoti. So attanā {3.462} laddhaṁ gahetvā purāṇadutiyikāya santikaṁ gacchati. Athassa sā pattaṁ gahetvā vanditvā pattato bhattaṁ nīharitvā susampāditāni yāgubhattasūpabyañjanāni deti. Mahallako rasataṇhāya bajjhitvā purāṇadutiyikaṁ jahituṁ na sakkoti. Sā cintesi: “Baddho nu kho, noti vīmaṁsissāmi nan”-ti.

Athekadivasaṁ janapadamanussaṁ setamattikāya nhāpetvā gehe nisīdāpetvā aññepissa katipaye parivāramanusse āṇāpetvā thokathokaṁ pānabhojanaṁ dāpesi. Te khādantā bhuñjantā nisīdiṁsu. Gehadvāre ca cakkesu goṇe bandhāpetvā ekaṁ sakaṭam-pi ṭhapāpesi, sayaṁ pana piṭṭhigabbhe nisīditvā pūve paci. Mahallako āgantvā dvāre aṭṭhāsi. Taṁ disvā eko mahallakapuriso: “Ayye, eko thero dvāre ṭhito” ti āha. “Vanditvā aticchāpehī” ti. So: “Aticchatha, bhante” ti punappunaṁ kathetvā pi taṁ agacchantaṁ disvā: “Ayye, thero na gacchatī” ti āha. Sā āgantvā sāṇiṁ ukkhipitvā oloketvā: “Ambho ayaṁ mama dārakapitā” ti vatvā nikkhamitvā pattaṁ gahetvā gehaṁ pavesetvā parivisitvā bhojanapariyosāne vanditvā: “Bhante, tumhe idheva parinibbāyatha, mayaṁ ettakaṁ kālaṁ aññaṁ kulaṁ na gaṇhimha, asāmike pana ghare gharāvāso na saṇṭhāti, mayaṁ aññaṁ kulaṁ gaṇhāma, dūraṁ janapadaṁ gacchissāma, tumhe appamattā hotha, sace me doso atthi, khamathā” ti āha. Mahallakassa hadayaphālanakālo viya ahosi. Atha naṁ: “Ahaṁ taṁ jahituṁ na sakkomi, mā gaccha, vibbhamissāmi, asukaṭṭhāne me sāṭakaṁ pesehi, pattacīvaraṁ paṭicchāpetvā āgacchissāmī” ti āha. Sā: “Sādhū” ti sampaṭicchi. Mahallako vihāraṁ gantvā ācariyupajjhāye pattacīvaraṁ paṭicchāpento: “Kasmā, āvuso, evaṁ karosī” ti vutto: “Purāṇadutiyikaṁ jahituṁ na sakkomi vibbhamissāmī” ti āha. Atha naṁ te anicchantaññeva satthu santikaṁ netvā: “Kiṁ, bhikkhave, imaṁ anicchantaññeva ānayitthā” ti vutte: “Bhante, ayaṁ ukkaṇṭhitvā vibbhamitukāmo” ti vadiṁsu. Atha naṁ satthā: “Saccaṁ kira tvaṁ bhikkhu ukkaṇṭhitosī” ti pucchi. “Saccaṁ, bhante” ti. “Ko taṁ ukkaṇṭhāpesī” ti?

Satthā pana taṁ bhikkhuṁ: “Ayaṁ te bhikkhu itthī anatthakārikā, pubbe pi te esā sarājikāya parisāya majjhe lajjāpetvā gehā nikkhamanākāraṁ kāresī” ti vatvā tena yācito atītaṁ āhari.

Atīte bārāṇasiyaṁ brahmadatte rajjaṁ kārente bodhisatto tassa aggamahesiyā kucchimhi nibbattitvā vayappatto pitu accayena rajje patiṭṭhāya dhammena rajjaṁ kāresi. Tassa ruhako nāma purohito ahosi, tassa purāṇī nāma brāhmaṇī bhariyā. Rājā brāhmaṇassa assabhaṇḍakena alaṅkaritvā assaṁ adāsi. So taṁ assaṁ āruyha rañño upaṭṭhānaṁ gacchati. Atha naṁ alaṅkataassassa piṭṭhe nisīditvā gacchantaṁ āgacchantañca disvā tahiṁ tahiṁ ṭhitā manussā: “Aho assassa rūpaṁ, aho asso sobhatī” ti assam-eva pasaṁsanti. So gehaṁ āgantvā pāsādaṁ abhiruyha bhariyaṁ āmantesi: “bhadde {2.114}, amhākaṁ asso ativiya sobhati, ubhosu passesu ṭhitā manussā amhākaṁ assam-eva vaṇṇentī” ti. Sā pana brāhmaṇī thokaṁ chinnikā dhuttikadhātukā, tena naṁ evamāha: “ayya, tvaṁ assassa sobhanakāraṇaṁ na jānāsi, ayaṁ asso attano alaṅkataṁ assabhaṇḍakaṁ nissāya sobhati, sace tvam-pi asso viya sobhitukāmo assabhaṇḍakaṁ piḷandhitvā antaravīthiṁ oruyha asso viya pāde koṭṭayamāno gantvā rājānaṁ passa, rājā pi taṁ vaṇṇayissati, manussā pi taññeva vaṇṇayissantī” ti.

So ummattakajātiko brāhmaṇo tassā vacanaṁ sutvā: “Iminā nāma kāraṇena sā maṁ vadatī” ti ajānitvā tathāsaññī hutvā tathā akāsi. Ye ye passanti, te te parihāsaṁ karontā: “Sobhati ācariyo” ti vadiṁsu. Rājā pana naṁ: “Kiṁ, ācariya, pittaṁ te kupitaṁ, ummattakosi jāto” ti ādīni vatvā lajjāpesi. Tasmiṁ kāle brāhmaṇo: “Ayuttaṁ mayā katan”-ti lajjito brāhmaṇiyā kujjhitvā: “Tāyamhi sarājikāya parisāya antare lajjāpito, pothetvā taṁ nikkaḍḍhissāmī” ti gehaṁ agamāsi. Dhuttikabrāhmaṇī tassa kujjhitvā āgamanabhāvaṁ ñatvā puretaraññeva cūḷadvārena nikkhamitvā rājanivesanaṁ gantvā catūhapañcāhaṁ tattheva ahosi. Rājā taṁ kāraṇaṁ ñatvā purohitaṁ pakkosāpetvā: “Ācariya, mātugāmassa nāma doso hoti yeva, brāhmaṇiyā khamituṁ vaṭṭatī” ti khamāpanatthāya paṭhamaṁ gāthamāha.

1. Api ruhaka chinnā pi, jiyā sandhīyate puna,
Sandhīyassu purāṇiyā, mā kodhassa vasaṁ gamī ti.

Tatrāyaṁ saṅkhepattho: bho ruhaka, nanu chinnā pi dhanujiyā puna sandhīyati ghaṭīyati, evam-eva tvam-pi purāṇiyā saddhiṁ sandhīyassu, kodhassa vasaṁ mā gamīti.

Taṁ {2.115} sutvā ruhako dutiyaṁ gāthamāha.

2. Vijjamānesu vākesu, vijjamānesu kārisu,
Aññaṁ jiyaṁ karissāmi, alaññeva purāṇiyā ti.

Tassattho: mahārāja, dhanukāramuduvākesu ca jiyakārakesu ca manussesu vijjamānesu aññaṁ jiyaṁ karissāmi, imāya chinnāya purāṇiyā jiyāya alaṁ, natthi me koci atthoti. Evañca pana vatvā taṁ nīharitvā aññaṁ brāhmaṇiṁ ānesi.

Satthā imaṁ dhammadesanaṁ āharitvā saccāni pakāsetvā jātakaṁ samodhānesi: saccapariyosāne ukkaṇṭhitabhikkhu sotāpattiphale patiṭṭhahi. “Tadā, brāhmaṇī, purāṇadutiyikā ahosi, ruhako ukkaṇṭhitabhikkhu, bārāṇasirājā pana aham-eva ahosin”-ti.

Ruhakajātakavaṇṇanā paṭhamā