Ja 192: Sirikāḷakaṇṇijātakavaṇṇanā

Itthī siyā rūpavatī ti idaṁ sirikāḷakaṇṇijātakaṁ mahāumaṅgajātake (Ja. 542) āvi bhavissati.

Atheko mithilavāsī piṅguttaro nāma māṇavo takkasilaṁ gantvā disāpāmokkhācariyassa santike sippaṁ sikkhanto khippam-eva sikkhi. So anuyogaṁ datvā: “Gacchāmahan”-ti ācariyaṁ āpucchi. Tasmiṁ pana kule: “Sace vayappattā dhītā hoti, jeṭṭhantevāsikassa dātabbā” ti vattaṁva, tasmā tassa ācariyassa vayappattā ekā dhītā atthi, sā abhirūpā devaccharāpaṭibhāgā. Atha naṁ ācariyo: “Dhītaraṁ te, tāta, dassāmi, taṁ ādāya gamissasī” ti āha. So pana māṇavo dubbhago kāḷakaṇṇī, kumārikā pana mahāpuññā. Tassa taṁ disvā cittaṁ na allīyati. So taṁ arocento pi: “Ācariyassa vacanaṁ na bhindissāmī” ti sampaṭicchi. Ācariyo dhītaraṁ tassa adāsi. So rattibhāge alaṅkatasirisayane nipanno tāya āgantvā sayanaṁ abhiruḷhamattāya aṭṭīyamāno harāyamāno jigucchamāno pakampamāno otaritvā bhūmiyaṁ nipajji. Sā pi otaritvā tassa santikaṁ gantvā nipajji, so uṭṭhāya sayanaṁ abhiruhi. Sā pi puna sayanaṁ abhiruhi, so puna sayanā otaritvā bhūmiyaṁ nipajji. Kāḷakaṇṇī nāma siriyā saddhiṁ na sameti. Kumārikā sayane yeva nipajji, so bhūmiyaṁ sayi.

Evaṁ sattāhaṁ vītināmetvā taṁ ādāya ācariyaṁ vanditvā nikkhami, antarāmagge ālāpasallāpamattam-pi natthi. Anicchamānāva ubho pi mithilaṁ sampattā. Atha piṅguttaro nagarā avidūre phalasampannaṁ udumbararukkhaṁ disvā khudāya pīḷito taṁ abhiruhitvā phalāni khādi. Sā pi chātajjhattā rukkhamūlaṁ gantvā: “Sāmi, mayham-pi phalāni pātethā” ti āha. Kiṁ tava hatthapādā natthi, sayaṁ abhiruhitvā khādāti. Sā abhiruhitvā khādi. So tassā abhiruḷhabhāvaṁ ñatvā khippaṁ otaritvā rukkhaṁ {6.348} kaṇṭakehi parikkhipitvā: “Muttomhi kāḷakaṇṇiyā” ti vatvā palāyi. Sā pi otarituṁ asakkontī tattheva nisīdi. Atha rājā uyyāne kīḷitvā hatthikkhandhe nisinno sāyanhasamaye nagaraṁ pavisanto taṁ disvā paṭibaddhacitto hutvā: “Sapariggahā, apariggahā” ti pucchāpesi. Sāpi: “Atthi me, sāmi, kuladattiko pati, so pana maṁ idha nisīdāpetvā chaḍḍetvā palāto” ti āha. Amacco taṁ kāraṇaṁ rañño ārocesi. Rājā: “Asāmikabhaṇḍaṁ nāma rañño pāpuṇātī” ti taṁ otāretvā hatthikkhandhaṁ āropetvā nivesanaṁ netvā abhisiñcitvā aggamahesiṭṭhāne ṭhapesi. Sā tassa piyā ahosi manāpā. Udumbararukkhe laddhattā: “Udumbaradevī” tvevassā nāmaṁ sañjāniṁsu.

Athekadivasaṁ rañño uyyānagamanatthāya dvāragāmavāsikehi maggaṁ paṭijaggāpesuṁ. Piṅguttaro pi bhatiṁ karonto kacchaṁ bandhitvā kuddālena maggaṁ tacchi. Magge aniṭṭhite yeva rājā udumbaradeviyā saddhiṁ rathe nisīditvā nikkhami. Udumbaradevī kāḷakaṇṇiṁ maggaṁ tacchantaṁ disvā: “Evarūpaṁ siriṁ dhāretuṁ nāsakkhi ayaṁ kāḷakaṇṇī” ti taṁ olokentī hasi. Rājā hasamānaṁ disvā kujjhitvā: “Kasmā hasī” ti pucchi. Deva, ayaṁ maggatacchako puriso mayhaṁ porāṇakasāmiko, esa maṁ udumbararukkhaṁ āropetvā kaṇṭakehi parikkhipitvā gato, imāhaṁ oloketvā: “Evarūpaṁ siriṁ dhāretuṁ nāsakkhi kāḷakaṇṇī ayan”-ti cintetvā hasinti. Rājā: “Tvaṁ musāvādaṁ kathesi, aññaṁ kañci purisaṁ disvā tayā hasitaṁ bhavissati, taṁ māressāmī” ti asiṁ aggahesi. Sā bhayappattā: “Deva, paṇḍite tāva pucchathā” ti āha. Rājā senakaṁ pucchi: “Senaka, imissā vacanaṁ tvaṁ saddahasī” ti. “Na saddahāmi, deva, ko nāma evarūpaṁ itthiratanaṁ pahāya gamissatī” ti. Sā tassa kathaṁ sutvā atirekataraṁ bhītā ahosi. Atha rājā: “Senako kiṁ jānāti, paṇḍitaṁ pucchissāmī” ti cintetvā taṁ pucchanto imaṁ gāthamāha.

1. Itthī siyā rūpavatī, sā ca sīlavatī siyā,
Puriso taṁ na iccheyya, saddahāsi mahosadhā ti.

Tattha {6.349} sīlavatī ti ācāraguṇasampannā.

Taṁ sutvā paṇḍito gāthamāha.

2. Saddahāmi mahārāja, puriso dubbhago siyā,
Sirī ca kāḷakaṇṇī ca, na samenti kudācanan-ti.

Sirikāḷakaṇṇijātakavaṇṇanā dutiyā