Ja 193: Cūḷapadumajātakavaṇṇanā

Ayam-eva sā ahama pi so anañño ti idaṁ satthā jetavane viharanto ukkaṇṭhitabhikkhuṁ ārabbha kathesi. Vatthu ummadantījātake (Ja. 527) āvi bhavissati.

So kirekadivasaṁ sāvatthiyaṁ piṇḍāya caranto ekaṁ alaṅkatapaṭiyattaṁ uttamarūpadharaṁ itthiṁ oloketvā paṭibaddhacitto hutvā cittaṁ nivattetuṁ asakkonto vihāram-eva āgantvā tato paṭṭhāya sallaviddho viya rāgāturo bhantamigapaṭibhāgo kiso dhamanīsanthatagatto uppaṇḍuppaṇḍukajāto anabhirato ekiriyāpathe pi cittassādaṁ alabhanto ācariyavattādīni pahāya uddesaparipucchākammaṭṭhānānuyogarahito vihāsi. So sahāyabhikkhūhi: “Pubbe tvaṁ, āvuso, santindriyo vippasannamukhavaṇṇo, idāni no tathā, kiṁ {5.210} nu kho kāraṇan”-ti puṭṭho, “āvuso, anabhiratomhī” ti āha. Atha naṁ te: “Abhiramāvuso, sāsane, buddhuppādo nāma dullabho, tathā saddhammassavanaṁ manussapaṭilābho ca, so tvaṁ manussapaṭilābhaṁ paṭilabhitvā dukkhassantakiriyaṁ patthayamāno assumukhaṁ ñātijanaṁ pahāya saddhāya pabbajitvā kiṁkāraṇā kilesavasaṁ yāsi, kilesā nāmete gaṇḍuppādakapāṇakaṁ upādāya sabbabālajanasādhāraṇā, ye tesaṁ vatthubhūtā, te pi appassādā kāmā bahudukkhā bahupāyāsā, ādīnavo ettha bhiyyo. Aṭṭhikaṅkalūpamā kāmā, maṁsapesūpamā kāmā, tiṇukkūpamā kāmā, aṅgārakāsūpamā kāmā, supinakūpamā kāmā, yācitakūpamā kāmā, rukkhaphalūpamā kāmā, asisūnūpamā kāmā, sattisūlūpamā kāmā, sappasirūpamā kāmā, aggikkhandhūpamā kāmā, tvaṁ nāma evarūpe buddhasāsane pabbajitvā evaṁ anatthakārakānaṁ kilesānaṁ vasaṁ gatosī” ti ovaditvā attano kathaṁ gāhāpetuṁ asakkontā satthu santikaṁ dhammasabhaṁ netvā: “Kiṁ, bhikkhave, anicchamānakaṁ bhikkhuṁ ānayitthā” ti vutte, “bhante, ayaṁ kira bhikkhu ukkaṇṭhito” ti āhaṁsu.

So pana bhikkhu satthārā: “Saccaṁ kira tvaṁ, bhikkhu, ukkaṇṭhito” ti vutte: “Saccaṁ, bhagavā” ti vatvā: “Kena pana tvaṁ ukkaṇṭhāpito” ti vutte: “Ahaṁ, bhante, ekaṁ alaṅkatapaṭiyattaṁ mātugāmaṁ disvā kilesānuvattako hutvā ukkaṇṭhitomhī” ti āha. Atha naṁ satthā: “Bhikkhu, mātugāmo nāma akataññū mittadubbhī bahumāyā, porāṇakapaṇḍitā pi attano dakkhiṇajāṇulohitaṁ pāyetvā yāvajīvitadānam-pi datvā mātugāmassa cittaṁ na labhiṁsū” ti vatvā atītaṁ āhari.

Atīte {2.116} bārāṇasiyaṁ brahmadatte rajjaṁ kārente bodhisatto tassa aggamahesiyā kucchimhi nibbatti, nāmaggahaṇadivase cassa: “Padumakumāro” ti nāmaṁ akaṁsu. Tassa aparena cha kaniṭṭhabhātikā ahesuṁ. Te satta pi janā anupubbena vuḍḍhippattā gharāvāsaṁ gahetvā rañño sahāyā viya vicaranti. Athekadivasaṁ rājā rājaṅgaṇaṁ olokento ṭhito te mahāparivārena rājupaṭṭhānaṁ āgacchante disvā: “Ime maṁ vadhitvā rajjam-pi gaṇheyyun”-ti āsaṅkaṁ uppādetvā te pakkosāpetvā: “tātā, tumhe imasmiṁ nagare vasituṁ na labhatha, aññattha gantvā mama accayena āgantvā kulasantakaṁ rajjaṁ gaṇhathā” ti āha. Te pitu vacanaṁ sampaṭicchitvā roditvā kanditvā attano attano gharāni gantvā pajāpatiyo ādāya: “Yattha vā tattha vā gantvā jīvissāmā” ti nagarā nikkhamitvā maggaṁ gacchantā ekaṁ kantāraṁ patvā annapānaṁ alabhamānā khudaṁ adhivāsetuṁ asakkontā: “Mayaṁ jīvamānā itthiyo labhissāmā” ti kaniṭṭhassa bhariyaṁ māretvā terasa koṭṭhāse katvā maṁsaṁ khādiṁsu. Bodhisatto attano ca bhariyāya ca laddhakoṭṭhāsesu ekaṁ ṭhapetvā ekaṁ dve pi khādiṁsu. Evaṁ cha divase cha itthiyo māretvā maṁsaṁ khādiṁsu.

Bodhisatto pana divase divase ekekaṁ ṭhapetvā cha koṭṭhāse ṭhapesi. Sattame divase: “Bodhisattassa bhariyaṁ māressāmā” ti vutte bodhisatto te cha koṭṭhāse tesaṁ datvā: “Ajja tāva ime cha koṭṭhāse khādatha, sve jānissāmā” ti vatvā tesaṁ maṁsaṁ khāditvā niddāyanakāle bhariyaṁ gahetvā palāyi. Sā thokaṁ gantvā: “Gantuṁ na sakkomi, sāmī” ti āha. Atha naṁ bodhisatto khandhenādāya aruṇuggamanavelāya kantārā nikkhami. Sā sūriye uggate: “Pipāsitāmhi, sāmī” ti āha. Bodhisatto: “Udakaṁ natthi, bhadde” ti vatvā punappunaṁ kathite khaggena dakkhiṇajāṇukaṁ paharitvā: “bhadde, pānīyaṁ natthi, idaṁ pana me dakkhiṇajāṇulohitaṁ pivamānā nisīdāhī” ti āha. Sā tathā akāsi. Te anupubbena mahāgaṅgaṁ patvā pivitvā ca nhatvā ca phalāphalaṁ khāditvā phāsukaṭṭhāne vissamitvā ekasmiṁ gaṅgānivattane assamapadaṁ māpetvā vāsaṁ kappesuṁ.

Athekadivasaṁ uparigaṅgāya rājāparādhikaṁ coraṁ hatthapāde ca kaṇṇanāsañca chinditvā ekasmiṁ ambaṇake nipajjāpetvā mahāgaṅgāya pavāhesuṁ. So mahantaṁ aṭṭassaraṁ karonto taṁ ṭhānaṁ pāpuṇi. Bodhisatto tassa karuṇaṁ paridevitasaddaṁ sutvā: “Dukkhappatto satto mayi ṭhite mā nassī” ti gaṅgātīraṁ gantvā taṁ uttāretvā assamapadaṁ ānetvā kāsāvadhovanalepanādīhi vaṇapaṭikammaṁ akāsi. Bhariyā panassa: “Evarūpaṁ nāma dussīlaṁ kuṇṭhaṁ gaṅgāya āvāhetvā paṭijagganto vicaratī” ti vatvā taṁ kuṇṭhaṁ jigucchamānā niṭṭhubhantī vicarati. Bodhisatto tassa vaṇesu saṁviruḷhesu bhariyāya saddhiṁ taṁ assamapade yeva ṭhapetvā aṭavito phalāphalāni āharitvā tañca bhariyañca posesi. Tesu evaṁ vasantesu sā itthī etasmiṁ kuṇṭhe paṭibaddhacittā hutvā tena saddhiṁ anācāraṁ caritvā ekenupāyena bodhisattaṁ māretukāmā hutvā evamāha: “sāmi, ahaṁ tumhākaṁ aṁse nisīditvā kantārā nikkhamamānā ekaṁ pabbataṁ oloketvā ayye pabbatamhi nibbattadevate ‘sace ahaṁ sāmikena saddhiṁ arogā jīvitaṁ labhissāmi, balikammaṁ te karissāmī’ ti āyāciṁ, sā maṁ idāni uttāseti, karomassā balikamman”-ti. Bodhisatto taṁ māyaṁ ajānanto: “Sādhū” ti sampaṭicchitvā balikammaṁ sajjetvā tāya balibhājanaṁ gāhāpetvā pabbatamatthakaṁ abhiruhi. Atha naṁ {2.118} sā evamāha: “sāmi, devatāya pi tvaññeva uttamadevatā, paṭhamaṁ tāva taṁ vanapupphehi pūjetvā padakkhiṇaṁ katvā vanditvā pacchā devatāya balikammaṁ karissāmī” ti. Sā bodhisattaṁ papātābhimukhaṁ ṭhapetvā vanapupphehi pūjetvā padakkhiṇaṁ katvā vanditukāmā viya hutvā piṭṭhipasse ṭhatvā piṭṭhiyaṁ paharitvā papāte pātetvā: “Diṭṭhā me paccāmittassa piṭṭhī” ti tuṭṭhamānasā pabbatā orohitvā kuṇṭhassa santikaṁ agamāsi.

Bodhisatto pi papātānusārena pabbatā patanto udumbararukkhamatthake ekasmiṁ akaṇṭake pattasañchanne gumbe laggi, heṭṭhāpabbataṁ pana orohituṁ na sakkā. So udumbaraphalāni khāditvā sākhantare nisīdi. Atheko mahāsarīro godharājā heṭṭhāpabbatapādato abhiruhitvā tasmiṁ udumbaraphalāni khādati. So taṁ divasaṁ bodhisattaṁ disvā palāyi, punadivase āgantvā ekasmiṁ passe phalāni khāditvā pakkāmi. So evaṁ punappunaṁ āgacchanto bodhisattena saddhiṁ vissāsaṁ āpajjitvā: “Tvaṁ imaṁ ṭhānaṁ kena kāraṇena āgatosī” ti pucchitvā: “Iminā nāma kāraṇenā” ti vutte: “Tena hi mā bhāyī” ti vatvā bodhisattaṁ attano piṭṭhiyaṁ nipajjāpetvā otāretvā araññato nikkhamitvā mahāmagge ṭhapetvā: “Tvaṁ iminā maggena gacchāhī” ti uyyojetvā araññam-eva pāvisi. Bodhisatto ekaṁ gāmakaṁ gantvā tattheva vasanto pitu kālakatabhāvaṁ sutvā bārāṇasiṁ gantvā kulasantake rajje patiṭṭhāya padumarājā nāma hutvā dasa rājadhamme akopetvā dhammena rajjaṁ kārento catūsu nagaradvāresu nagaramajjhe nivesanadvāreti cha dānasālāyo kāretvā devasikaṁ cha satasahassāni vissajjetvā dānaṁ adāsi.

Sā pi kho itthī taṁ kuṇṭhaṁ khandhe nisīdāpetvā araññā nikkhamitvā manussapathe bhikkhaṁ caramānā yāgubhattaṁ saṁharitvā taṁ kuṇṭhaṁ posesi. Manussā: “Ayaṁ te kiṁ hotī” ti {2.119} pucchiyamānā: “Ahaṁ etassa mātuladhītā, pitucchāputto me eso, etasseva maṁ adaṁsu, sāhaṁ vajjhappattam-pi attano sāmikaṁ ukkhipitvā pariharantī bhikkhaṁ caritvā posemī” ti. Manussā: “Ayaṁ patibbatā” ti tato paṭṭhāya bahutaraṁ yāgubhattaṁ adaṁsu. Apare pana janā evamāhaṁsu: “tvaṁ mā evaṁ vicari, padumarājā bārāṇasiyaṁ rajjaṁ kāreti, sakalajambudīpaṁ saṅkhobhetvā dānaṁ deti, so taṁ disvā tussissati, tuṭṭho te bahuṁ dhanaṁ dassati, tava sāmikaṁ idheva nisīdāpetvā gacchā” ti thiraṁ katvā vettapacchiṁ adaṁsu. Sā anācārā taṁ kuṇṭhaṁ vettapacchiyaṁ nisīdāpetvā pacchiṁ ukkhipitvā bārāṇasiṁ gantvā dānasālāsu bhuñjamānā vicarati. Bodhisatto alaṅkatahatthikkhandhavaragato dānaggaṁ gantvā aṭṭhannaṁ vā dasannaṁ vā sahatthā dānaṁ datvā puna gehaṁ gacchati. Sā anācārā taṁ kuṇṭhaṁ pacchiyaṁ nisīdāpetvā pacchiṁ ukkhipitvā tassa gamanamagge aṭṭhāsi.

Rājā disvā: “Kiṁ etan”-ti pucchi. “Ekā, deva, patibbatā” ti. Atha naṁ pakkosāpetvā sañjānitvā kuṇṭhaṁ pacchiyā nīharāpetvā: “Ayaṁ te kiṁ hotī” ti pucchi. Sā: “Pitucchāputto me, deva, kuladattiko sāmiko” ti āha. Manussā taṁ antaraṁ ajānantā: “Aho patibbatā” ti ādīni vatvā taṁ anācāritthiṁ vaṇṇayiṁsu. Puna rājā: “Ayaṁ te kuṇṭho kuladattiko sāmiko” ti pucchi. Sā rājānaṁ asañjānantī: “Āma, devā” ti sūrā hutvā kathesi. Atha naṁ rājā: “Kiṁ esa bārāṇasirañño putto, nanu tvaṁ padumakumārassa bhariyā asukarañño dhītā, asukā nāma mama jāṇulohitaṁ pivitvā imasmiṁ kuṇṭhe paṭibaddhacittā maṁ papāte pātesi. Sā idāni tvaṁ nalāṭena maccuṁ gahetvā maṁ ‘mato’ ti maññamānā imaṁ ṭhānaṁ āgatā, nanu ahaṁ jīvāmī” ti {2.120} vatvā amacce āmantetvā: “Bho, amaccā nanu cāhaṁ tumhehi puṭṭho evaṁ kathesiṁ ‘mama kaniṭṭhabhātikā cha itthiyo māretvā maṁsaṁ khādiṁsu, ahaṁ pana mayhaṁ bhariyaṁ arogaṁ katvā gaṅgātīraṁ netvā assamapade vasanto ekaṁ vajjhappattaṁ kuṇṭhaṁ uttāretvā paṭijaggiṁ. Sā itthī etasmiṁ paṭibaddhacittā maṁ pabbatapāde pātesi. Ahaṁ attano mettacittatāya jīvitaṁ labhi’nti. Yāya ahaṁ pabbatā pātito, na sā aññā, esā dussīlā, so pi vajjhappatto kuṇṭho na añño, ayamevā” ti vatvā imā gāthā avoca:

1. Ayam-eva sā ahama pi so anañño, ayam-eva so hatthacchinno anañño,
Yamāha ‘komārapatī mama’nti, vajjhitthiyo natthi itthīsu saccaṁ.

2. Imañca jammaṁ musalena hantvā, luddaṁ chavaṁ paradārūpaseviṁ,
Imissā ca naṁ pāpapatibbatāya, jīvantiyā chindatha kaṇṇanāsan-ti.

Tattha yamāha komārapatī maman-ti yaṁ esā: “Ayaṁ me, komārapati, kuladattiko sāmiko” ti āha, ayam-eva so, na añño. “Yamāhu, komārapatī” ti pi pāṭho. Ayam-eva hi potthakesu likhito, tassā pi ayamevattho, vacanavipallāso panettha veditabbo. Yañhi raññā vuttaṁ, tadeva idha āgataṁ. Vajjhitthiyo ti itthiyo nāma vajjhā vadhitabbā eva. Natthi itthīsu saccan-ti etāsu sabhāvo nāmeko natthi. “Imañca jamman”-ti ādi dvinnam-pi tesaṁ daṇḍāṇāpanavasena vuttaṁ. Tattha jamman-ti lāmakaṁ. Musalena hantvā ti musalena hanitvā pothetvā aṭṭhīni bhañjitvā cuṇṇavicuṇṇaṁ katvā. Luddan-ti dāruṇaṁ. Chavan-ti guṇābhāvena nijjīvaṁ matasadisaṁ. Imissā {2.121} ca nan-ti ettha nan-ti nipātamattaṁ, imissā ca pāpapatibbatāya anācārāya dussīlāya jīvantiyāva kaṇṇanāsaṁ chindathā ti attho.

Bodhisatto kodhaṁ adhivāsetuṁ asakkonto evaṁ tesaṁ daṇḍaṁ āṇāpetvā pi na tathā kāresi. Kopaṁ pana mandaṁ katvā yathā sā pacchiṁ sīsato oropetuṁ na sakkoti, evaṁ gāḷhataraṁ bandhāpetvā kuṇṭhaṁ tattha pakkhipāpetvā attano vijitā nīharāpesi.

Satthā imaṁ dhammadesanaṁ āharitvā saccāni pakāsetvā jātakaṁ samodhānesi: saccapariyosāne ukkaṇṭhitabhikkhu sotāpattiphale patiṭṭhahi. “Tadā cha bhātaro aññatarā therā ahesuṁ, bhariyā ciñcamāṇavikā, kuṇṭho devadatto, godharājā ānando, padumarājā pana aham-eva ahosin”-ti.

Cūḷapadumajātakavaṇṇanā tatiyā