Ja 194: Maṇicorajātakavaṇṇanā

Na santi devā pavasanti nūnā ti idaṁ satthā veḷuvane viharanto vadhāya parisakkantaṁ devadattaṁ ārabbha kathesi. Tadā pana satthā: “Devadatto vadhāya parisakkatī” ti sutvā: “Na, bhikkhave, idāneva, pubbe pi devadatto mayhaṁ vadhāya parisakkati yeva, parisakkanto pi pana maṁ vadhituṁ nāsakkhī” ti vatvā atītaṁ āhari.

Atīte bārāṇasiyaṁ brahmadatte rajjaṁ kārente bodhisatto bārāṇasito avidūre gāmake gahapatikule nibbatti. Athassa vayappattassa bārāṇasito kuladhītaraṁ ānesuṁ, sā suvaṇṇavaṇṇā ahosi abhirūpā dassanīyā devaccharā viya pupphalatā viya laḷamānā mattakinnarī viya ca sujātāti nāmena patibbatā sīlācārasampannā vattasampannā. Niccakālampissā pativattaṁ sassuvattaṁ sasuravattañca katam-eva hoti, sā bodhisattassa piyā ahosi manāpā. Iti ubho pi {2.122} te sammodamānā ekacittā samaggavāsaṁ vasiṁsu.

Athekadivasaṁ sujātā: “Mātāpitaro daṭṭhukāmāmhī” ti bodhisattassa ārocesi. “Sādhu, bhadde, maggapātheyyaṁ pahonakaṁ paṭiyādehī” ti khajjavikatiṁ pacāpetvā khajjakādīni yānake ṭhapetvā yānakaṁ pājento yānakassa purato ahosi, itarā pacchato. Te nagarasamīpaṁ gantvā yānakaṁ mocetvā nhatvā bhuñjiṁsu. Puna bodhisatto yānakaṁ yojetvā purato nisīdi, sujātā vatthāni parivattetvā alaṅkaritvā pacchato nisīdi. Yānakassa antonagaraṁ paviṭṭhakāle bārāṇasirājā hatthikkhandhavaragato nagaraṁ padakkhiṇaṁ karonto taṁ padesaṁ agamāsi. Sujātā otaritvā yānakassa pacchato padasā pāyāsi. Rājā taṁ disvā tassā rūpasampattiyā ākaḍḍhiyamānalocano paṭibaddhacitto hutvā ekaṁ amaccaṁ āṇāpesi: “gaccha tvaṁ etissā sassāmikabhāvaṁ vā assāmikabhāvaṁ vā jānāhī” ti. So gantvā tassā sassāmikabhāvaṁ ñatvā: “Sassāmikā kira, deva, yānake nisinno puriso etissā sāmiko” ti āha.

Rājā paṭibaddhacittaṁ vinodetuṁ asakkonto kilesāturo hutvā: “Ekena naṁ upāyena mārāpetvā itthiṁ gaṇhissāmī” ti cintetvā ekaṁ purisaṁ āmantetvā: “Gaccha, bho, imaṁ cūḷāmaṇiṁ vīthiṁ gacchanto viya hutvā etassa purisassa yānake pakkhipitvā ehī” ti cūḷāmaṇiṁ datvā uyyojesi. So: “Sādhū” ti taṁ gahetvā gantvā yānake ṭhapetvā: “Ṭhapito me, devā” ti āgantvā ārocesi. Rājā: “Cūḷāmaṇi me naṭṭho” ti āha, manussā ekakolāhalaṁ akaṁsu. Rājā: “Sabbadvārāni pidahitvā sañcāraṁ chinditvā coraṁ pariyesathā” ti āha, rājapurisā tathā akaṁsu, nagaraṁ ekasaṅkhobhaṁ ahosi. Itaro puriso manusse gahetvā bodhisattassa santikaṁ gantvā: “Bho, yānakaṁ ṭhapehi, rañño cūḷāmaṇi {2.123} naṭṭho, yānakaṁ sodhessāmī” ti yānakaṁ sodhento attanā ṭhapitamaṇiṁ gahetvā bodhisattaṁ gahetvā: “Maṇicoro” ti hatthehi ca pādehi ca pothetvā pacchābāhaṁ bandhitvā netvā: “Ayaṁ maṇicoro” ti rañño dassesi. Rājāpi: “Sīsamassa chindathā” ti āṇāpesi.

Atha naṁ rājapurisā catukke catukke kasāhi tāḷentā dakkhiṇadvārena nagarā nikkhamāpesuṁ. Sujātā pi yānakaṁ pahāya bāhā paggayha paridevamānā: “Sāmi, maṁ nissāya imaṁ dukkhaṁ pattosī” ti paridevamānā pacchato pacchato agamāsi. Rājapurisā: “Sīsamassa chindissāmā” ti bodhisattaṁ uttānaṁ nipajjāpesuṁ. Taṁ disvā sujātā attano sīlaguṇaṁ āvajjetvā: “Natthi vata maññe imasmiṁ loke sīlavantānaṁ viheṭhake pāpasāhasikamanusse nisedhetuṁ samatthā devatā nāmā” ti ādīni vatvā paṭhamaṁ gāthamāha.

1. Na santi devā pavasanti nūna, na hi nūna santi idha lokapālā,
Sahasā karontānamasaññatānaṁ, na hi nūna santi paṭisedhitāro ti.

Tattha na santi, devā ti imasmiṁ loke sīlavantānaṁ olokanakā pāpānañca nisedhakā na santi nūna devā. Pavasanti nūnā ti evarūpesu vā kiccesu uppannesu nūna pavasanti pavāsaṁ gacchanti. Idha, lokapālā ti imasmiṁ loke lokapālasammatā samaṇabrāhmaṇā pi sīlavantānaṁ anuggāhakā na hi nūna santi. Sahasā karontānamasaññatānan-ti sahasā avīmaṁsitvā sāhasikaṁ dāruṇaṁ kammaṁ karontānaṁ dussīlānaṁ. Paṭisedhitāro ti evarūpaṁ kammaṁ mā karittha, na labbhā etaṁ kātunti paṭisedhentā natthī ti attho.

Evaṁ tāya sīlasampannāya paridevamānāya sakkassa devarañño nisinnāsanaṁ uṇhākāraṁ dassesi, sakko: “Ko nu kho maṁ {2.124} sakkattato cāvetukāmo” ti āvajjento imaṁ kāraṇaṁ ñatvā: “Bārāṇasirājā atipharusakammaṁ karoti, sīlasampannaṁ sujātaṁ kilameti, gantuṁ dāni me vaṭṭatī” ti devalokā oruyha attano ānubhāvena hatthipiṭṭhe nisinnaṁ taṁ pāparājānaṁ hatthikkhandhato otāretvā dhammagaṇḍikāya uttānaṁ nipajjāpetvā bodhisattaṁ ukkhipitvā sabbālaṅkārehi alaṅkaritvā rājavesaṁ gāhāpetvā hatthikkhandhe nisīdāpesi. Rājapurisā pharasuṁ ukkhipitvā sīsaṁ chindantā rañño sīsaṁ chindiṁsu, chinnakāle yeva cassa rañño sīsabhāvaṁ jāniṁsu. Sakko devarājā dissamānakasarīreneva bodhisattassa santikaṁ gantvā bodhisattassa rājābhisekaṁ katvā sujātāya ca aggamahesiṭṭhānaṁ dāpesi. Amaccā ceva brāhmaṇagahapatikādayo ca sakkaṁ devarājānaṁ disvā: “Adhammikarājā mārito, idāni amhehi sakkadattiko dhammikarājā laddho” ti somanassappattā ahesuṁ.
Sakko pi ākāse ṭhatvā: “Ayaṁ vo sakkadattiko rājā, ito paṭṭhāya dhammena rajjaṁ kāressati. Sace hi rājā adhammiko hoti, devo akāle vassati, kāle na vassati, chātabhayaṁ rogabhayaṁ satthabhayanti imāni tīṇi bhayāni upagatāneva hontī” ti ovadanto dutiyaṁ gāthamāha.

2. Akāle vassatī tassa, kāle tassa na vassati,
Saggā ca cavati ṭhānā, nanu so tāvatā hato ti.

Tattha akāle ti adhammikarañño rajje ayuttakāle sassānaṁ pakkakāle vā lāyanamaddanādikāle vā devo vassati. Kāle ti yuttapayuttakāle vapanakāle taruṇasassakāle gabbhaggahaṇakāle ca na vassati. Saggā ca cavati ṭhānā ti saggasaṅkhātā ṭhānā devalokā cavatī ti attho. Adhammikarājā hi appaṭilābhavasena devalokā cavati nāma, sagge pi vā rajjaṁ kārento adhammikarājā tato cavatīti pi attho. Nanu so tāvatā hato ti nanu so adhammiko rājā ettakena hato hoti. Atha {2.125} vā ekaṁsavācī ettha nu-kāro, neso ekaṁsena ettāvatā hato, aṭṭhasu pana mahānirayesu soḷasasu ca ussadanirayesu dīgharattaṁ so haññissatīti ayamettha attho.

Evaṁ sakko mahājanassa ovādaṁ datvā attano devaṭṭhānam-eva agamāsi. Bodhisatto pi dhammena rajjaṁ kāretvā saggapuraṁ pūresi.

Satthā imaṁ dhammadesanaṁ āharitvā saccāni pakāsetvā jātakaṁ samodhānesi: “tadā adhammikarājā devadatto ahosi, sakko anuruddho, sujātā rāhulamātā, sakkadattiyarājā pana aham-eva ahosin”-ti.

Maṇicorajātakavaṇṇanā catutthā