Ja 195: Pabbatūpattharajātakavaṇṇanā

Pabbatūpatthare ramme ti idaṁ satthā jetavane viharanto kosalarājānaṁ ārabbha kathesi. Kosalarañño kira eko amacco antepure padussi. Rājā pi parivīmaṁsamāno taṁ tathato ñatvā: “Satthu ārocessāmī” ti jetavanaṁ gantvā satthāraṁ vanditvā: “Bhante, amhākaṁ antepure eko amacco padussi, tassa kiṁ kātuṁ vaṭṭatī” ti pucchi. Atha naṁ satthā: “Upakārako te, mahārāja, so ca amacco sā ca itthī piyā” ti pucchitvā: “Āma, bhante, ativiya upakārako sakalaṁ rājakulaṁ sandhāreti, sā pi me itthī piyā” ti vutte: “Mahārāja, ‘attano upakārakesu sevakesu piyāsu ca itthīsu dubbhituṁ na sakkā’ ti pubbe pi rājāno paṇḍitānaṁ kathaṁ sutvā majjhattāva ahesun”-ti vatvā tena yācito atītaṁ āhari.

Atīte bārāṇasiyaṁ brahmadatte rajjaṁ kārente bodhisatto amaccakule nibbattitvā vayappatto tassa atthadhammānusāsako ahosi. Athassa rañño eko amacco antepure padussi. Rājā naṁ tathato ñatvā: “Amacco pi me bahūpakāro, ayaṁ itthī pi me piyā, dve pi ime nāsetuṁ na sakkā {2.126}, paṇḍitāmaccaṁ pañhaṁ pucchitvā sace sahitabbaṁ bhavissati, sahissāmi, no ce, na sahissāmī” ti bodhisattaṁ pakkosāpetvā āsanaṁ datvā: “Paṇḍita, pañhaṁ pucchissāmī” ti vatvā: “Pucchatha, mahārāja, vissajjessāmī” ti vutte pañhaṁ pucchanto paṭhamaṁ gāthamāha.

1. Pabbatūpatthare ramme, jātā pokkharaṇī sivā,
Taṁ siṅgālo apāpāyi, jānaṁ sīhena rakkhitan-ti.

Tattha pabbatūpatthare ramme ti himavantapabbatapāde pattharitvā ṭhite aṅgaṇaṭṭhāneti attho. Jātā pokkharaṇī sivā ti sivā sītalā madhurodakā pokkharaṇī nibbattā, apica kho pokkharasañchannā nadī pi pokkharaṇī yeva. Apāpāyī ti apa-iti upasaggo, apāyī ti attho. Jānaṁ sīhena rakkhitan-ti sā pokkharaṇī sīhaparibhogā sīhena rakkhitā, so pi naṁ siṅgālo: “Sīhena rakkhitā ayan”-ti jānanto va apāyi. Taṁ kiṁ maññati, bālo siṅgālo sīhassa abhāyitvā piveyya evarūpaṁ pokkharaṇinti ayametthādhippāyo.

Bodhisatto: “Addhā etassa antepure eko amacco paduṭṭho bhavissatī” ti ñatvā dutiyaṁ gāthamāha.

2. Pivanti ce mahārāja, sāpadāni mahānadiṁ,
Na tena anadī hoti, khamassu yadi te piyā ti.

Tattha sāpadānī ti na kevalaṁ siṅgālova, avasesāni sunakhapasadabiḷāramigādīni sabbasāpadāni taṁ pokkharasañchannattā: “Pokkharaṇī” ti laddhanāmaṁ nadiṁ pivanti ce. Na tena anadī hotī ti nadiyañhi dvipadacatuppadā pi ahimacchā pi sabbe pipāsitā pānīyaṁ pivanti, na sā tena kāraṇena anadī nāma hoti, nā pi ucchiṭṭhanadī. Kasmā? Sabbesaṁ sādhāraṇattā. Yathā nadī yena kenaci pītā na dussati, evaṁ itthī pi kilesavasena sāmikaṁ atikkamitvā aññena saddhiṁ saṁvāsaṁ gatā neva anitthī hoti. Kasmā? Sabbesaṁ sādhāraṇabhāvena. Nā pi ucchiṭṭhitthī. Kasmā? Odakantikatāya suddhabhāvena. Khamassu yadi te piyā ti yadi pana te sā itthī piyā, so ca amacco bahūpakāro, tesaṁ ubhinnam-pi khamassu majjhattabhāvena tiṭṭhāhīti.

Evaṁ {2.127} mahāsatto rañño ovādaṁ adāsi. Rājā tassa ovāde ṭhatvā: “Puna evarūpaṁ pāpakammaṁ mā karitthā” ti vatvā ubhinnam-pi khami. Tato paṭṭhāya te oramiṁsu. Rājā pi dānādīni puññāni katvā jīvitapariyosāne saggapuraṁ pūresi. Kosalarājā pi imaṁ dhammadesanaṁ sutvā tesaṁ ubhinnam-pi khamitvā majjhatto ahosi.

Satthā imaṁ dhammadesanaṁ āharitvā jātakaṁ samodhānesi: “tadā rājā ānando ahosi, paṇḍitāmacco pana aham-eva ahosin”-ti.

Pabbatūpattharajātakavaṇṇanā pañcamā