Ja 197: Mittāmittajātakavaṇṇanā

Na naṁ umhayate disvā ti idaṁ satthā jetavane viharanto aññataraṁ bhikkhuṁ ārabbha kathesi. Aññataro bhikkhu: “Mayā gahite mayhaṁ upajjhāyo na kujjhissatī” ti upajjhāyena ṭhapitaṁ vissāsena ekaṁ vatthakhaṇḍaṁ gahetvā upāhanatthavikaṁ katvā pacchā upajjhāyaṁ āpucchi. Atha taṁ upajjhāyo: “Kiṁkāraṇā gaṇhī” ti {2.131} vatvā: “Mayā gahite na kujjhissatīti tumhākaṁ vissāsenā” ti vutte: “Ko mayā saddhiṁ tuyhaṁ vissāso nāmā” ti vatvā kuddho uṭṭhahitvā pahari. Tassa sā kiriyā bhikkhūsu pākaṭā jātā. Athekadivasaṁ bhikkhū dhammasabhāyaṁ kathaṁ samuṭṭhāpesuṁ: “āvuso, asuko kira daharo upajjhāyassa vissāsena vatthakhaṇḍaṁ gahetvā upāhanatthavikaṁ akāsi. Atha naṁ upajjhāyo ‘ko mayā saddhiṁ tuyhaṁ vissāso nāmā’ ti vatvā kuddho uṭṭhahitvā paharī” ti. Satthā āgantvā: “Kāya nuttha, bhikkhave, etarahi kathāya sannisinnā” ti pucchitvā: “Imāya nāmā” ti vutte: “Na, bhikkhave, idānevesa bhikkhu attano saddhivihārikena saddhiṁ avissāsiko, pubbe pi avissāsikoyevā” ti vatvā atītaṁ āhari.

Atīte bārāṇasiyaṁ brahmadatte rajjaṁ kārente bodhisatto kāsiraṭṭhe brāhmaṇakule nibbattitvā vayappatto isipabbajjaṁ pabbajitvā abhiññā ca samāpattiyo ca nibbattetvā gaṇasatthā hutvā himavantapadese vāsaṁ kappesi. Tasmiṁ isigaṇe eko tāpaso bodhisattassa vacanaṁ akatvā ekaṁ matamātikaṁ hatthipotakaṁ paṭijaggi. Atha naṁ so vuddhippatto māretvā araññaṁ pāvisi. Tassa sarīrakiccaṁ katvā isigaṇo bodhisattaṁ parivāretvā: “bhante, kena nu ko kāraṇena mittabhāvo vā amittabhāvo vā sakkā jānitun”-ti pucchi. Bodhisatto: “Iminā ca iminā ca kāraṇenā” ti ācikkhanto imā gāthā avoca:

1. Na naṁ umhayate disvā, na ca naṁ paṭinandati,
Cakkhūni cassa na dadāti, paṭilomañca vattati.

2. Ete bhavanti ākārā, amittasmiṁ patiṭṭhitā,
Yehi amittaṁ jāneyya, disvā sutvā ca paṇḍito ti.

Tattha na naṁ umhayate disvā ti yo hi yassa amitto hoti, so taṁ puggalaṁ disvā na umhayate, hasitaṁ na karoti, pahaṭṭhākāraṁ na dasseti. Na {2.132} ca naṁ paṭinandatī ti tassa vacanaṁ sutvā pi taṁ puggalaṁ na paṭinandati, sādhu subhāsitanti na cānumodati. Cakkhūni cassa na dadātī ti cakkhunā cakkhuṁ āhacca paṭimukho hutvā na oloketi, aññato cakkhūni harati. Paṭilomañca vattatī ti tassa kāyakammam-pi vacīkammam-pi na roceti, paṭilomagāhaṁ gaṇhāti paccanīkagāhaṁ. Ākārā ti kāraṇāni. Yehi amittan-ti yehi kāraṇehi tāni kāraṇāni disvā sutvā ca paṇḍito puggalo: “Ayaṁ me amitto” ti jāneyya, tato viparītehi pana mittabhāvo jānitabboti.

Evaṁ bodhisatto mittāmittabhāvakāraṇāni ācikkhitvā brahmavihāre bhāvetvā brahmalokūpago ahosi.

Satthā imaṁ dhammadesanaṁ āharitvā jātakaṁ samodhānesi: “tadā hatthiposakatāpaso saddhivihāriko ahosi, hatthī upajjhāyo, isigaṇo buddhaparisā, gaṇasatthā pana aham-eva ahosin”-ti.

Mittāmittajātakavaṇṇanā sattamā