Ja 198: Rādhajātakavaṇṇanā

Pavāsā āgato tātā ti idaṁ satthā jetavane viharanto ekaṁ ukkaṇṭhitabhikkhuṁ ārabbha kathesi. So kira satthārā: “Saccaṁ kira, tvaṁ bhikkhu, ukkaṇṭhito” ti puṭṭho: “Saccaṁ, bhante” ti vatvā: “Kiṁkāraṇā” ti vutte: “Ekaṁ alaṅkataitthiṁ disvā kilesavasenā” ti āha. Atha naṁ satthā: “Mātugāmo nāma bhikkhu na sakkā rakkhituṁ, pubbe pi dovārike ṭhapetvā rakkhantā pi rakkhituṁ na sakkhiṁsu, kiṁ te itthiyā, laddhā pi sā rakkhituṁ na sakkā” ti vatvā atītaṁ āhari.

Atīte bārāṇasiyaṁ brahmadatte rajjaṁ kārente bodhisatto suvayoniyaṁ nibbatti, “rādho” tissa nāmaṁ, kaniṭṭhabhātā panassa poṭṭhapādo nāma. Te ubho pi taruṇakāle yeva eko luddako gahetvā bārāṇasiyaṁ aññatarassa brāhmaṇassa adāsi, brāhmaṇo te puttaṭṭhāne ṭhapetvā paṭijaggi. Brāhmaṇassa {2.133} pana brāhmaṇī arakkhitā dussīlā. So vohārakaraṇatthāya gacchanto te suvapotake āmantetvā: “Tātā, ahaṁ vohārakaraṇatthāya gacchāmi, kāle vā vikāle vā tumhākaṁ mātu karaṇakammaṁ olokeyyātha, aññassa purisassa gamanabhāvaṁ vā agamanabhāvaṁ vā jāneyyāthā” ti brāhmaṇiṁ suvapotakānaṁ paṭicchāpetvā agamāsi. Sā tassa nikkhantakālato paṭṭhāya anācāraṁ cari, rattim-pi divā pi āgacchantānañca gacchantānañca pamāṇaṁ natthi.

Taṁ disvā poṭṭhapādo rādhaṁ pucchi: “brāhmaṇo imaṁ brāhmaṇiṁ amhākaṁ niyyādetvā gato, ayañca pāpakammaṁ karoti, vadāmi nan”-ti. Rādho: “Mā vadāhī” ti āha. So tassa vacanaṁ aggahetvā: “Amma, kiṁkāraṇā pāpakammaṁ karosī” ti āha. Sā taṁ māretukāmā hutvā: “Tāta, tvaṁ nāma mayhaṁ putto, ito paṭṭhāya na karissāmi, ehi, tāta, tāvā” ti piyāyamānā viya pakkositvā āgataṁ gahetvā: “Tvaṁ maṁ ovadasi, attano pamāṇaṁ na jānāsī” ti gīvaṁ parivattetvā māretvā uddhanantaresu pakkhi pi. Brāhmaṇo āgantvā vissamitvā bodhisattaṁ: “Kiṁ, tāta rādha, mātā te anācāraṁ karoti, na karotī” ti pucchanto paṭhamaṁ gāthamāha.

1. Pavāsā āgato tāta, idāni nacirāgato,
Kaccinnu tāta te mātā, na aññamupasevatī ti.

Tassattho: ahaṁ, tāta rādha, pavāsā āgato, so camhi idāneva āgato nacirāgato, tena pavattiṁ ajānanto taṁ pucchāmi: “kacci nu te, tāta, mātā aññaṁ purisaṁ na upasevatī” ti.

Rādho: “Tāta, paṇḍitā nāma bhūtaṁ vā abhūtaṁ vā aniyyānikaṁ nāma na kathesun”-ti ñāpento dutiyaṁ gāthamāha.

2. Na {2.134} kho panetaṁ subhaṇaṁ, giraṁ saccupasaṁhitaṁ,
Sayetha poṭṭhapādova, mummure upakūthito ti.

Tattha giran-ti vacanaṁ. Tañhi yathā idāni girā, evaṁ tadā: “Giran”-ti vuccati, so suvapotako liṅgaṁ anādiyitvā evamāha. Ayaṁ panettha attho: tāta, paṇḍitena nāma saccupasaṁhitaṁ yathābhūtaṁ atthayuttaṁ sabhāvavacanam-pi aniyyānikaṁ na subhaṇaṁ. Aniyyānikañca saccaṁ bhaṇanto sayetha poṭṭhapādova, mummure upakūthito, yathā poṭṭhapādo kukkuḷe jhāmo sayati, evaṁ sayeyyāti. “Upakūdhito” ti pi pāṭho, ayamevattho.

Evaṁ bodhisatto brāhmaṇassa dhammaṁ desetvā: “Mayā pi imasmiṁ ṭhāne vasituṁ na sakkā” ti brāhmaṇaṁ āpucchitvā araññam-eva pāvisi.

Satthā imaṁ dhammadesanaṁ āharitvā saccāni pakāsetvā jātakaṁ samodhānesi, saccapariyosāne ukkaṇṭhitabhikkhu sotāpattiphale patiṭṭhahi. “Tadā poṭṭhapādo ānando ahosi, rādho pana aham-eva ahosin”-ti.

Rādhajātakavaṇṇanā aṭṭhamā