Ja 200: Sādhusīlajātakavaṇṇanā

Sarīradabyan-ti idaṁ satthā jetavane viharanto aññataraṁ brāhmaṇaṁ ārabbha kathesi. Tassa kira catasso dhītaro ahesuṁ. Tā cattāro janā patthenti, tesu eko abhirūpo sarīrasampanno, eko vayappatto mahallako, eko jātisampanno, eko sīlavā. Brāhmaṇo cintesi: “dhītaro nivesentena patiṭṭhāpentena kassa nu kho dātabbā, kiṁ rūpasampannassa, udāhu vayappattassa, jātisampannasīlavantānaṁ aññatarassā” ti. So cintento pi ajānitvā: “Imaṁ kāraṇaṁ sammāsambuddho jānissati, taṁ pucchitvā etesaṁ antare anucchavikassa dassāmī” ti gandhamālādīni gāhāpetvā vihāraṁ gantvā satthāraṁ vanditvā ekamantaṁ nisinno ādito paṭṭhāya tamatthaṁ ārocetvā: “Bhante, imesu catūsu janesu kassa dātuṁ vaṭṭatī” ti pucchi. Satthā: “Pubbe pi paṇḍitā etaṁ pañhaṁ kathayiṁsu, bhavasaṅkhepagatattā pana sallakkhetuṁ na sakkosī” ti vatvā tena yācito atītaṁ āhari.

Atīte bārāṇasiyaṁ brahmadatte rajjaṁ kārente bodhisatto brāhmaṇakule nibbattitvā vayappatto takkasilāyaṁ sippaṁ uggaṇhitvā āgantvā bārāṇasiyaṁ disāpāmokkho ācariyo ahosi. Athekassa brāhmaṇassa catasso dhītaro ahesuṁ, tā evam-eva cattāro janā patthayiṁsu. Brāhmaṇo: “Kassa nu kho dātabbā” ti ajānanto: “Ācariyaṁ pucchitvā dātabbayuttakassa dassāmī” ti tassa santikaṁ gantvā tamatthaṁ pucchanto paṭhamaṁ gāthamāha.

1. Sarīradabyaṁ vuḍḍhabyaṁ, sojaccaṁ sādhusīliyaṁ,
Brāhmaṇaṁ teva pucchāma, kannu tesaṁ vanimhase ti.

Tattha {2.138} “sarīradabyan”-ti ādīhi tesaṁ catunnaṁ vijjamāne guṇe pakāseti. Ayañhettha adhippāyo: dhītaro me cattāro janā patthenti, tesu ekassa sarīradabyamatthi, sarīrasampadā abhirūpabhāvo saṁvijjati. Ekassa vuḍḍhabyaṁ vuḍḍhibhāvo mahallakatā atthi. Ekassa sojaccaṁ sujātitā jātisampadā atthi. “Sujaccan”-ti pi pāṭho. Ekassa sādhusīliyaṁ sundarasīlabhāvo sīlasampadā atthi. Brāhmaṇaṁ teva pucchāmā ti tesu asukassa nāmetā dātabbāti ajānantā mayaṁ bhavantaṁ brāhmaṇaññeva pucchāma. Kannu tesaṁ vanimhase ti tesaṁ catunnaṁ janānaṁ kaṁ vanimhase, kaṁ icchāma, kassa tā kumārikā dadāmāti pucchati.

Taṁ sutvā ācariyo: “Rūpasampadādīsu vijjamānāsu pi vipannasīlo gārayho, tasmā taṁ nappamāṇaṁ, amhākaṁ sīlavantabhāvo ruccatī” ti imamatthaṁ pakāsento dutiyaṁ gāthamāha.

2. Attho atthi sarīrasmiṁ, vuḍḍhabyassa namo kare,
Attho atthi sujātasmiṁ, sīlaṁ asmāka ruccatī ti.

Tattha attho atthi sarīrasmin-ti rūpasampanne sarīre pi attho viseso vuddhi atthi yeva, “natthī” ti na vadāmi. Vuḍḍhabyassa namo kare ti vuḍḍhabhāvassa pana namakkāram-eva karomi. Vuḍḍhabhāvo hi vandanamānanaṁ labhati. Attho atthi sujātasmin-ti sujāte pi purise vuḍḍhi atthi, jātisampatti pi icchitabbā yeva. Sīlaṁ asmāka ruccatī ti amhākaṁ pana sīlam-eva ruccati. Sīlavā hi ācārasampanno sarīradabyavirahito pi pujjo pāsaṁsoti.

Brāhmaṇo tassa vacanaṁ sutvā sīlavantasseva dhītaro adāsi.

Satthā imaṁ dhammadesanaṁ āharitvā saccāni pakāsetvā jātakaṁ samodhānesi: saccapariyosāne brāhmaṇo sotāpattiphale patiṭṭhahi. “Tadā brāhmaṇo ayam-eva brāhmaṇo ahosi, disāpāmokkho ācariyo pana aham-eva ahosin”-ti.

Sādhusīlajātakavaṇṇanā dasamā

Ruhakavaggo pañcamo

Tassuddānaṁ:

Ruhakaṁ sirikāḷakaṁ, padumaṁ maṇicorakaṁ,
Pabbatūpattharavalāhaṁ, mittāmittañca rādhañca,
Gahapati sādhusīlaṁ.