Ja 203: Khandhajātakavaṇṇanā

Virūpakkhehi me mettan-ti idaṁ satthā jetavane viharanto aññataraṁ bhikkhuṁ ārabbha kathesi. Taṁ kira jantāgharadvāre kaṭṭhāni phālentaṁ pūtirukkhantarā nikkhamitvā eko sappo pādaṅguliyaṁ ḍaṁsi, so tattheva mato. Tassa matabhāvo sakalavihāre pākaṭo ahosi. Dhammasabhāyaṁ bhikkhū kathaṁ samuṭṭhāpesuṁ: “āvuso, asuko kira bhikkhu jantāgharadvāre kaṭṭhāni phālento sappena daṭṭho tattheva mato” ti. Satthā āgantvā: “Kāya {2.145} nuttha, bhikkhave, etarahi kathāya sannisinnā” ti pucchitvā: “Imāya nāmā” ti vutte: “Sace so, bhikkhave, bhikkhu cattāri ahirājakulāni ārabbha mettaṁ abhāvayissa, na naṁ sappo ḍaṁseyya. Porāṇakatāpasā pi anuppanne buddhe catūsu ahirājakulesu mettaṁ bhāvetvā tāni ahirājakulāni nissāya uppajjanakabhayato mucciṁsū” ti vatvā atītaṁ āhari.

Atīte bārāṇasiyaṁ brahmadatte rajjaṁ kārente bodhisatto kāsiraṭṭhe brāhmaṇakule nibbattitvā vayappatto kāme pahāya isipabbajjaṁ pabbajitvā abhiññā ca samāpattiyo ca nibbattetvā himavantapadese ekasmiṁ gaṅgānivattane assamapadaṁ māpetvā jhānakīḷaṁ kīḷanto isigaṇaparivuto vihāsi. Tadā gaṅgātīre nānappakārā dīghajātikā isīnaṁ paripanthaṁ karonti, yebhuyyena isayo jīvitakkhayaṁ pāpuṇanti. Tāpasā tamatthaṁ bodhisattassa ārocesuṁ. Bodhisatto sabbe tāpase sannipātāpetvā: “Sace tumhe catūsu ahirājakulesu mettaṁ bhāveyyātha, na vo sappā ḍaṁseyyuṁ, tasmā ito paṭṭhāya catūsu ahirājakulesu evaṁ mettaṁ bhāvethā” ti vatvā imaṁ gāthamāha.

1. Virūpakkhehi me mettaṁ, mettaṁ erāpathehi me,
Chabyāputtehi me mettaṁ, mettaṁ kaṇhāgotamakehi cā ti.

Tattha virūpakkhehi me mettan-ti virūpakkhanāgarājakulehi saddhiṁ mayhaṁ mettaṁ. Erāpathādīsu pi eseva nayo. Etāni pi hi erāpathanāgarājakulaṁ chabyāputtanāgarājakulaṁ kaṇhāgotamakanāgarājakulanti nāgarājakulāneva.

Evaṁ cattāri nāgarājakulāni dassetvā: “Sace tumhe etesu mettaṁ bhāvetuṁ sakkhissatha, dīghajātikā vo na ḍaṁsissanti na viheṭhessantī” ti vatvā dutiyaṁ gāthamāha.

2. Apādakehi {2.146} me mettaṁ, mettaṁ dvipādakehi me,
Catuppadehi me mettaṁ, mettaṁ bahuppadehi me ti.

Tattha paṭhamapadena odissakaṁ katvā sabbesu apādakesu dīghajātikesu ceva macchesu ca mettābhāvanā dassitā, dutiyapadena manussesu ceva pakkhijātesu ca, tatiyapadena hatthiassādīsu sabbacatuppadesu, catutthapadena vicchikasatapadiuccāliṅgapāṇakamakkaṭakādīsu.

Evaṁ sarūpena mettābhāvanaṁ dassetvā idāni āyācanavasena dassento imaṁ gāthamāha.

3. Mā maṁ apādako hiṁsi, mā maṁ hiṁsi dvipādako,
Mā maṁ catuppado hiṁsi, mā maṁ hiṁsi bahuppado ti.

Tattha mā man-ti etesu apādakādīsu koci eko pi mā maṁ hiṁsatu, mā viheṭhetūti evaṁ āyācantā mettaṁ bhāvethā ti attho.

Idāni anodissakavasena mettābhāvanaṁ dassento imaṁ gāthamāha.

4. Sabbe sattā sabbe pāṇā, sabbe bhūtā ca kevalā,
Sabbe bhadrāni passantu, mā kañci pāpamāgamā ti.

Tattha taṇhādiṭṭhivasena vaṭṭe pañcasu khandhesu āsattā visattā laggā laggitāti sattā, assāsapassāsapavattanasaṅkhātena pāṇanavasena pāṇā, bhūtabhāvitanibbattanavasena bhūtā ti evaṁ vacanamattaviseso veditabbo. Avisesena pana sabbānipetāni padāni sabbasattasaṅgāhakāneva. Kevalā ti sakalā. Idaṁ sabbasaddasseva hi pariyāyavacanaṁ. Bhadrāni passantū ti sabbepete sattā bhadrāni sādhūni kalyāṇāneva passantu. Mā kañci pāpamāgamā ti etesu kañci ekaṁ sattam-pi pāpaṁ lāmakaṁ dukkhaṁ mā āgamā, mā āgacchatu mā pāpuṇātu, sabbe averā abyāpajjā sukhī niddukkhā hontūti.

Evaṁ {2.147} “sabbasattesu anodissakavasena mettaṁ bhāvethā” ti vatvā puna tiṇṇaṁ ratanānaṁ guṇe anussarāpetuṁ:

Appamāṇo buddho, appamāṇo dhammo,
Appamāṇo saṅgho ti āha.

Tattha pamāṇakarānaṁ kilesānaṁ abhāvena guṇānañca pamāṇābhāvena buddharatanaṁ appamāṇaṁ. Dhammo ti navavidho lokuttaradhammo. Tassa pi pamāṇaṁ kātuṁ na sakkāti appamāṇo. Tena appamāṇena dhammena samannāgatattā saṅgho pi appamāṇo.

Iti bodhisatto: “Imesaṁ tiṇṇaṁ ratanānaṁ guṇe anussarathā” ti vatvā tiṇṇaṁ ratanānaṁ appamāṇaguṇataṁ dassetvā sappamāṇe satte dassetuṁ:

Pamāṇavantāni sarīsapāni, ahi vicchika satapadī,
Uṇṇanābhi sarabū mūsikā ti āha.

Tattha sarīsapānī ti sappadīghajātikānaṁ nāmaṁ. Te hi sarantā gacchanti, sirena vā sapantīti sarīsapā. “Ahī” ti ādi tesaṁ sarūpato nidassanaṁ. Tattha uṇṇanābhī ti makkaṭako. Tassa hi nābhito uṇṇāsadisaṁ suttaṁ nikkhamati, tasmā: “Uṇṇanābhī” ti vuccati. Sarabū ti gharagoḷikā.

Iti bodhisatto: “Yasmā etesaṁ antorāgādayo pamāṇakarā dhammā atthi, tasmā tāni sarīsapādīni pamāṇavantānī” ti dassetvā: “Appamāṇānaṁ tiṇṇaṁ ratanānaṁ ānubhāvena ime pamāṇavantā sattā rattindivaṁ parittakammaṁ karontūti evaṁ tiṇṇaṁ ratanānaṁ guṇe anussarathā” ti vatvā tato uttari kattabbaṁ dassetuṁ imaṁ gāthamāha.

5. Katā me rakkhā katā me parittā, paṭikkamantu bhūtāni,
Sohaṁ namo bhagavato, namo sattannaṁ sammāsambuddhānan-ti.

Tattha {2.148} katā me rakkhā ti mayā ratanattayaguṇe anussarantena attano rakkhā gutti katā. Katā me parittā ti parittāṇam-pi me attano kataṁ. Paṭikkamantu bhūtānī ti mayi ahitajjhāsayāni bhūtāni paṭikkamantu apagacchantu. Sohaṁ namo bhagavato ti so ahaṁ evaṁ kataparitto atītassa parinibbutassa sabbassa pi buddhassa bhagavato namo karomi. Namo sattannaṁ sammāsambuddhānan-ti visesena pana atīte paṭipāṭiyā parinibbutānaṁ sattannaṁ sammāsambuddhānaṁ namo karomīti.

Evaṁ: “Namakkāraṁ karontā pi satta buddhe anussarathā” ti bodhisatto isigaṇassa imaṁ parittaṁ bandhitvā adāsi. Ādito pana paṭṭhāya dvīhi gāthāhi catūsu ahirājakulesu mettāya dīpitattā odissakānodissakavasena vā dvinnaṁ mettābhāvanānaṁ dīpitattā idaṁ parittaṁ idha vuttanti veditabbaṁ, aññaṁ vā kāraṇaṁ pariyesitabbaṁ. Tato paṭṭhāya isigaṇo bodhisattassa ovāde ṭhatvā mettaṁ bhāvesi, buddhaguṇe anussari. Evametesu buddhaguṇe anussarantesu yeva sabbe dīghajātikā paṭikkamiṁsu. Bodhisatto pi brahmavihāre bhāvetvā brahmalokaparāyaṇo ahosi.

Satthā imaṁ dhammadesanaṁ āharitvā jātakaṁ samodhānesi: “tadā isigaṇo buddhaparisā ahosi, gaṇasatthā pana aham-eva ahosin”-ti.

Khandhajātakavaṇṇanā tatiyā