Ja 204: Vīrakajātakavaṇṇanā

Api vīraka passesī ti idaṁ satthā jetavane viharanto sugatālayaṁ ārabbha kathesi. Devadattassa parisaṁ gahetvā āgatesu hi theresu satthā: “Sāriputta, devadatto tumhe disvā kiṁ akāsī” ti pucchitvā: “Sugatālayaṁ, bhante, dassesī” ti vutte: “Na kho, sāriputta, idāneva devadatto mama anukiriyaṁ karonto vināsaṁ patto, pubbe pi vināsaṁ pāpuṇī” ti vatvā therena yācito atītaṁ āhari.

Atīte {2.149} bārāṇasiyaṁ brahmadatte rajjaṁ kārente bodhisatto himavantapadese udakakākayoniyaṁ nibbattitvā ekaṁ saraṁ upanissāya vasi, “vīrako” tissa nāmaṁ ahosi. Tadā kāsiraṭṭhe dubbhikkhaṁ ahosi, manussā kākabhattaṁ vā dātuṁ yakkhanāgabalikammaṁ vā kātuṁ nāsakkhiṁsu. Chātakaraṭṭhato kākā yebhuyyena araññaṁ pavisiṁsu. Tattheko bārāṇasivāsī saviṭṭhako nāma kāko kākiṁ ādāya vīrakassa vasanaṭṭhānaṁ gantvā taṁ saraṁ nissāya ekamante vāsaṁ kappesi. So ekadivasaṁ tasmiṁ sare gocaraṁ gaṇhanto vīrakaṁ saraṁ otaritvā macche khāditvā paccuttaritvā sarīraṁ sukkhāpentaṁ disvā: “Imaṁ udakakākaṁ nissāya sakkā bahū macche laddhuṁ, imaṁ upaṭṭhahissāmī” ti taṁ upasaṅkamitvā: “Kiṁ, sammā” ti vutte: “Icchāmi taṁ sāmi upaṭṭhahitun”-ti vatvā: “Sādhū” ti tena sampaṭicchito tato paṭṭhāya upaṭṭhāsi. Vīrako pi tato paṭṭhāya attano yāpanamattaṁ khāditvā macche uddharitvā saviṭṭhakassa deti. So pi attano yāpanamattaṁ khāditvā sesaṁ kākiyā deti.

Tassa aparabhāge māno uppajji: “ayam-pi udakakāko kāḷako, aham-pi kāḷako, akkhituṇḍapādehi pi etassa ca mayhañca nānākaraṇaṁ natthi, ito paṭṭhāya iminā gahitamacchehi mayhaṁ kammaṁ natthi, aham-eva gaṇhissāmī” ti. So vīrakaṁ upasaṅkamitvā: “Samma, ito paṭṭhāya aham-eva saraṁ otaritvā macche gaṇhissāmī” ti vatvā: “Na tvaṁ, samma, udakaṁ otaritvā macche gaṇhanakakule nibbatto, mā nassī” ti tena vāriyamāno pi vacanaṁ anādiyitvā saraṁ oruyha udakaṁ pavisitvā ummujjamāno sevālaṁ chinditvā nikkhamituṁ nāsakkhi, sevālantare laggi, aggatuṇḍam-eva paññāyi. So nirassāso antoudake yeva {2.150} jīvitakkhayaṁ pāpuṇi. Athassa bhariyā āgamanaṁ apassamānā taṁ pavattiṁ jānanatthaṁ vīrakassa santikaṁ gantvā: “Sāmi, saviṭṭhako na paññāyati, kahaṁ nu kho so” ti pucchamānā paṭhamaṁ gāthamāha.

1. Api vīraka passesi, sakuṇaṁ mañjubhāṇakaṁ,
Mayūragīvasaṅkāsaṁ, patiṁ mayhaṁ saviṭṭhakan-ti.

Tattha api, vīraka, passesīti, sāmi vīraka, api passasi. Mañjubhāṇakan-ti mañjubhāṇinaṁ. Sā hi rāgavasena: “Madhurassaro me patī” ti maññati, tasmā evamāha. Mayūragīvasaṅkāsan-ti moragīvasamānavaṇṇaṁ.

Taṁ sutvā vīrako: “Āma, jānāmi te sāmikassa gataṭṭhānan”-ti vatvā dutiyaṁ gāthamāha.

2. Udakathalacarassa pakkhino, niccaṁ āmakamacchabhojino,
Tassānukaraṁ saviṭṭhako, sevāle paliguṇṭhito mato ti.

Tattha udakathalacarassā ti udake ca thale ca carituṁ samatthassa. Pakkhino ti attānaṁ sandhāya vadati. Tassānukaran-ti tassa anukaronto. Sevāle paliguṇṭhito mato ti udakaṁ pavisitvā sevālaṁ chinditvā nikkhamituṁ asakkonto sevālapariyonaddho antoudake yeva mato, passa, etassa tuṇḍaṁ dissatīti.

Taṁ sutvā kākī paridevitvā bārāṇasim-eva agamāsi.

Satthā imaṁ dhammadesanaṁ āharitvā jātakaṁ samodhānesi: “tadā saviṭṭhako devadatto ahosi, vīrako pana aham-eva ahosin”-ti.

Vīrakajātakavaṇṇanā catutthā