Ja 205: Gaṅgeyyajātakavaṇṇanā

Sobhati {2.151} maccho gaṅgeyyo ti idaṁ satthā jetavane viharanto dve daharabhikkhū ārabbha kathesi. Te kira sāvatthivāsino kulaputtā sāsane pabbajitvā asubhabhāvanaṁ anunuyuñjitvā rūpapasaṁsakā hutvā rūpaṁ upalāḷentā vicariṁsu. Te ekadivasaṁ: “Tvaṁ na sobhasi, ahaṁ sobhāmī” ti rūpaṁ nissāya uppannavivādā avidūre nisinnaṁ ekaṁ mahallakattheraṁ disvā: “Eso amhākaṁ sobhanabhāvaṁ vā asobhanabhāvaṁ vā jānissatī” ti taṁ upasaṅkamitvā: “Bhante, ko amhesu sobhano” ti pucchiṁsu. So: “Āvuso, tumhehi aham-eva sobhanataro” ti āha. Daharā: “Ayaṁ mahallako amhehi pucchitaṁ akathetvā apucchitaṁ kathetī” ti taṁ paribhāsitvā pakkamiṁsu. Sā tesaṁ kiriyā bhikkhusaṅghe pākaṭā jātā. Athekadivasaṁ dhammasabhāyaṁ kathaṁ samuṭṭhāpesuṁ: “āvuso, asuko mahallako thero kira te rūpanissitake dahare lajjāpesī” ti. Satthā āgantvā: “Kāya nuttha, bhikkhave, etarahi kathāya sannisinnā” ti pucchitvā: “Imāya nāmā” ti vutte: “Na, bhikkhave, ime dve daharā idāneva rūpapasaṁsakā, pubbepete rūpam-eva upalāḷentā vicariṁsū” ti vatvā atītaṁ āhari.

Atīte bārāṇasiyaṁ brahmadatte rajjaṁ kārente bodhisatto gaṅgātīre rukkhadevatā ahosi. Tadā gaṅgāyamunānaṁ samāgamaṭṭhāne gaṅgeyyo ca yāmuneyyo ca dve macchā: “Ahaṁ sobhāmi, tvaṁ na sobhasī” ti rūpaṁ nissāya vivadamānā avidūre gaṅgātīre kacchapaṁ nipannaṁ disvā: “Eso amhākaṁ sobhanabhāvaṁ vā asobhanabhāvaṁ vā jānissatī” ti taṁ upasaṅkamitvā: “Kiṁ nu kho, samma kacchapa, gaṅgeyyo sobhati, udāhu yāmuneyyo” ti pucchiṁsu. Kacchapo: “Gaṅgeyyo pi sobhati, yāmuneyyo pi sobhati, tumhehi pana dvīhi aham-eva atirekataraṁ sobhāmī” ti imamatthaṁ pakāsento paṭhamaṁ gāthamāha.

1. Sobhati {2.152} maccho gaṅgeyyo, atho sobhati yāmuno,
Catuppadoyaṁ puriso, nigrodhaparimaṇḍalo,
Īsakāyatagīvo ca, sabbeva atirocatī ti.

Tattha catuppadoyan-ti catuppado ayaṁ. Puriso ti attānaṁ sandhāya vadati. Nigrodhaparimaṇḍalo ti sujāto nigrodho viya parimaṇḍalo. Īsakāyatagīvo ti rathīsā viya āyatagīvo. Sabbeva atirocatī ti evaṁ saṇṭhānasampanno kacchapo sabbeva atirocati, aham-eva sabbe tumhe atikkamitvā sobhāmīti vadati.

Macchā tassa kathaṁ hutvā: “Ambho! Pāpakacchapa amhehi pucchitaṁ akathetvā aññam-eva kathesī” ti vatvā dutiyaṁ gāthamāha.

2. Yaṁ pucchito na taṁ akkhāsi, aññaṁ akkhāsi pucchito,
Atthappasaṁsako poso, nāyaṁ asmāka ruccatī ti.

Tattha attappasaṁsako ti attānaṁ pasaṁsanasīlo attukkaṁsako poso. Nāyaṁ asmāka ruccatī ti ayaṁ pāpakacchapo amhākaṁ na ruccati na khamatīti kacchapassa upari udakaṁ khipitvā sakaṭṭhānam-eva gamiṁsu.

Satthā imaṁ dhammadesanaṁ āharitvā jātakaṁ samodhānesi: “tadā dve macchā dve daharabhikkhū ahesuṁ, kacchapo mahallako, imassa kāraṇassa paccakkhakārikā gaṅgātīre nibbattarukkhadevatā pana aham-eva ahosin”-ti.

Gaṅgeyyajātakavaṇṇanā pañcamā