Ja 206: Kuruṅgamigajātakavaṇṇanā

Iṅgha vaṭṭamayaṁ pāsan-ti idaṁ satthā veḷuvane viharanto devadattaṁ ārabbha kathesi. Tadā hi satthā: “Devadatto vadhāya parisakkatī” ti sutvā: “Na, bhikkhave, devadatto idāneva mayhaṁ vadhāya parisakkati, pubbe pi parisakkiyevā” ti vatvā atītaṁ āhari.

Atīte {2.153} bārāṇasiyaṁ brahmadatte rajjaṁ kārente bodhisatto kuruṅgamigo hutvā araññe ekassa sarassa avidūre ekasmiṁ gumbe vāsaṁ kappesi. Tasseva sarassa avidūre ekasmiṁ rukkhagge satapatto, sarasmiṁ pana kacchapo vāsaṁ kappesi. Evaṁ te tayo pi sahāyakā aññamaññaṁ piyasaṁvāsaṁ vasiṁsu. Atheko migaluddako araññe caranto pānīyatitthe bodhisattassa padavalañjaṁ disvā lohanigaḷasadisaṁ vaṭṭamayaṁ pāsaṁ oḍḍetvā agamāsi. Bodhisatto pānīyaṁ pātuṁ āgato paṭhamayāme yeva pāse bajjhitvā baddharavaṁ ravi. Tassa tena saddena rukkhaggato satapatto udakato ca kacchapo āgantvā: “Kiṁ nu kho kātabban”-ti mantayiṁsu. Atha satapatto kacchapaṁ āmantetvā: “Samma, tava dantā atthi, tvaṁ imaṁ pāsaṁ chinda, ahaṁ gantvā yathā so nāgacchati, tathā karissāmi, evaṁ amhehi dvīhi pi kataparakkamena sahāyo no jīvitaṁ labhissatī” ti imamatthaṁ pakāsento paṭhamaṁ gāthamāha.

1. Iṅgha vaṭṭamayaṁ pāsaṁ, chinda dantehi kacchapa,
Ahaṁ tathā karissāmi, yathā nehiti luddako ti.

Atha kacchapo cammavarattaṁ khādituṁ ārabhi, satapatto luddakassa vasanagāmaṁ gato avidūre rukkhe nisīdi. Luddako paccūsakāle yeva sattiṁ gahetvā nikkhami. Sakuṇo tassa nikkhamanabhāvaṁ ñatvā vassitvā pakkhe papphoṭetvā taṁ purimadvārena nikkhamantaṁ mukhe pahari. Luddo: “Kāḷakaṇṇinā sakuṇenamhi pahaṭo” ti nivattitvā thokaṁ sayitvā puna sattiṁ gahetvā uṭṭhāsi. Sakuṇo: “Ayaṁ paṭhamaṁ purimadvārena nikkhanto idāni pacchimadvārena nikkhamissatī” ti ñatvā gantvā pacchimagehe nisīdi. Luddo pi {2.154} “purimadvārena me nikkhantena kāḷakaṇṇī sakuṇo diṭṭho, idāni pacchimadvārena nikkhamissāmī” ti pacchimadvārena nikkhami, sakuṇo puna vassitvā gantvā mukhe pahari. Luddo: “Puna pi kāḷakaṇṇīsakuṇena pahaṭo, na dāni me esa nikkhamituṁ detī” ti nivattitvā yāva aruṇuggamanā sayitvā aruṇuggamanavelāya sattiṁ gahetvā nikkhami. Sakuṇo vegena gantvā: “Luddo āgacchatī” ti bodhisattassa kathesi.

Tasmiṁ khaṇe kacchapena ekam-eva cammavaddhaṁ ṭhapetvā sesavarattā khāditā honti. Dantā panassa patanākārappattā jātā, mukhato lohitaṁ paggharati. Bodhisatto luddaputtaṁ sattiṁ gahetvā asanivegena āgacchantaṁ disvā taṁ vaddhaṁ chinditvā vanaṁ pāvisi, sakuṇo rukkhagge nisīdi, kacchapo pana dubbalattā tattheva nipajji. Luddo kacchapaṁ gahetvā pasibbake pakkhipitvā ekasmiṁ khāṇuke laggesi. Bodhisatto nivattitvā olokento kacchapassa gahitabhāvaṁ ñatvā: “Sahāyassa jīvitadānaṁ dassāmī” ti dubbalo viya hutvā luddassa attānaṁ dassesi. So: “Dubbalo esa bhavissati, māressāmi nan”-ti sattiṁ ādāya anubandhi. Bodhisatto nātidūre nāccāsanne gacchanto taṁ ādāya araññaṁ pāvisi, dūraṁ gatabhāvaṁ ñatvā padaṁ vañcetvā aññena maggena vātavegena gantvā siṅgena pasibbakaṁ ukkhipitvā bhūmiyaṁ pātetvā phāletvā kacchapaṁ nīhari. Satapatto pi rukkhā otari. Bodhisatto dvinnam-pi ovādaṁ dadamāno: “Ahaṁ tumhe nissāya jīvitaṁ labhiṁ, tumhehi sahāyakassa kattabbaṁ mayhaṁ kataṁ, idāni luddo āgantvā tumhe gaṇheyya, tasmā, samma satapatta, tvaṁ attano puttake gahetvā aññattha yāhi, tvam pi, samma kacchapa, udakaṁ pavisāhī” ti āha. Te tathā akaṁsu.

Satthā abhisambuddho hutvā dutiyaṁ gāthamāha.

2. Kacchapo {2.155} pāvisī vāriṁ, kuruṅgo pāvisī vanaṁ,
Satapatto dumaggamhā, dūre putte apānayī ti.

Tattha apānayīti ānayi, gahetvā agamāsī ti attho.

Luddo pi taṁ ṭhānaṁ āgantvā kañci apassitvā chinnapasibbakaṁ gahetvā domanassappatto attano gehaṁ agamāsi. Te tayo pi sahāyā yāvajīvaṁ vissāsaṁ acchinditvā yathākammaṁ gatā.

Satthā imaṁ dhammadesanaṁ āharitvā jātakaṁ samodhānesi: “tadā luddako devadatto ahosi, satapatto sāriputto, kacchapo moggallāno, kuruṅgamigo pana aham-eva ahosin”-ti.

Kuruṅgamigajātakavaṇṇanā chaṭṭhā